| |
[12. Okt 2006|01:48] |
Ir tik viegli pierast pie angļu valodas, ka reizēm pateikt latviski general meeting prasa zināmu piepūli. Es nezinu, kā tas ir latviski. |
|
|
| My English |
[6. Okt 2006|12:41] |
Kad mācījos pamatskolā, mana angļu valoda bija daudz akadēmiskāka nekā jebkad vēlāk. Un lai cik skumīgi tas nebūtu - es runāju vairs tikai sarunvalodā. Un tad, kad anketās ir jānorāda zināšanu līmenis, es zinu, ka vairs nav fluent vai ļoti labi, bet ir tikai labi. Tomēr šī rīta intervijas laikā es sajutos dikti labi. Tie visi pārējie bija džeki un baigi pašpārliecinātie. Samācījušies afigena krutos izteicienus un domā, ka šitā varēs vālēt. Kad pajautā kaut ko pašam pastāstīt, tad trūkst vārdu un nevar normāli teikumus pabeigt. Es tās frāzes kopš pamatskolas esmu aizmirsusi, jo normāli cilvēki tādas nelieto, bet visu, kas man uz sirds, es varu mierīgi izstāstīt. Mjā. Nezinu, kā tie džekiņi bija novērtējuši savas valodas zināšanas, bet es uz šo konkrēto brīdi jūtos forši. |
|
|
| Asinis |
[5. Okt 2006|16:41] |
Kā tās asinis atjaunojas?
Kauns. Skolas laikā asinsrites un elpošanas sistēmas man bija mīļākās un par tām es zināju vairāk kā jebkurš klasesbiedrs. Tagad - viss ir aizmirsies. Varbūt vienīgi daži termini noder krustvārdu mīklās, bet nu sistēmas vairs nezinu kā darbojas. Tomēr vēl šodien darba kolēģus mulsinu ar sarkano krāsu salīdzinājumu, kad runa ir par T-kreklu krāsām. Man patīk venozo asiņu krāsa, bet parasti uzvar arteriālās. Bū. |
|
|