| Praktiskā mājsaimniece un superaizņemtā darbiniece |
[17. Jun 2012|22:58] |
Šodien "uzčinīju" MP3 pleieri - vecajā telefonā (kas gan ir jaunāks nekā tas, ko šobrīd izmantoju zvaniem) ieliku SD micro atmiņas karti un Latgalītē, dodot nodevu Latvijas pelēkajai ekonomikai, iegādājos austiņas (kādu 1,5 reizi pārmaksājot, bet dažreiz vajag arī ar labdarību nodarboties). Vola - visa māksla. Un kas svarīgi - lētāk nekā MP3 pleieris un vēl svarīgāk - daudz izturīgāka baterija. Un ar datu kabeli, kuru kaut kur atradu, viss notiek skaisti un ātri - pirms tam šādas darbības izveicu ar infrasarkano savienojumu, kas bija nejēgā ilgi un nepatīkami.
Citādāk - es sapņoju par darbu - pārāk bieži. Vēl strādājot ir grūti atrast laiku svēttapšanai - tas laiks burtiski ir jāizplēš. Tagad domāju, vai es varētu katru rītu celties 07:00, lai piedalītos Doma baznīcas rīta dievkalpojumos 08:00. Vai tomēr daudz vērtīgāks ir personīgais laiks lūgšanās? Varbūt labāk trīs reiz dienā pa 15 min? Ai, es jau zinu, ka tādas problēmas ir tikai man.
Rīt vajadzētu būt avansam. Kaut kad jāiekrīt arī diviem honorāriem. Ja godīgi, tad pelnīt ar rakstu rakstīšanu man liekas viegli. Un tas būtu labs papildus ienākumu avots pamatdarbam. Ja vien būtu vairāk piedāvājumu rakstīšanai. Un ja vien es spētu noslīpēt valodu, jo pagaidām tas ir tā viduvēji - un ne uz viduvējību es esmu aicināta.
Šodien saņēmu e-pastu, kuru ir bail izlasīt. Bet kaut kad saņemšos. Cik gadiem ir jāpaiet, lai melnās svītras uz dzīves lapas saulē izbalētu? Tas laikam ir atkarīgs no saules stipruma.
Vēl šodien kliedzu uz dzīvokļa kaķi, kurš 2 reiz apgāza puķupodu. Te gan sava nodeva noteikti ir PMS. Atkal nodomāju, cik briesmīga un nesavaldīga māte es būšu, ja būšu.
Mans turku brālis labo manus tekstus turku valodā un man nepatīk, ka katrā otrajā teikumā man iesaka lietot citu gramatikas formu. Nē, saprast jau var arī to, ko es esmu uzrakstījusi, bet turki tā neteiktu. Eh. Kāpēc tas tik grūti man nāk?
Un šodien man pastāstīja, ka Mateja draudzes cilvēki ir aizrāvušies ar jaunu draudžu dibināšanu mikrorajonos, ka Mateja draudze ir drusku "pašķīdusi". Un palicēji par to bēdājās. Tas nav labi, tā nevajadzētu būt. Vai nu no palicējiem ir jāizvirzās jauniem līderiem, vai arī jānāk jaunām asinīm no ārpasaules. Vieta nepaliks tukša.
Vēl dikti sagribējās tomēr uz to Stambulu un atkal uz to One Love Festival, bet iečekoju lidojumu cenas un nu jā - tagad es to atļauties nevaru :( Lētāk par 290 EUR nekā nav, bet ar THY vispār - 360 EUR. Varbūt jāmēģina korporatīvo atlaidi pie THY izmantot? Bet tā būs max 15%. Bet man drusku vajag Stambulas sauli un naktsdzīvi, Bosforu un kaijas un lai arī draugi mani neaizmirst.
Bet vispār tāds labs weekends bija. Jā. |
|
|
| Drāma nez cik cēlienos |
[30. Maijs 2012|23:11] |
Atkal ir tā sajūta, ka staigāju pa naža asmeni. Bet vajag. Kaut nu mana gara darba ļaunākās iespējamās konsekvences neskartu tā varoņus. Savā ziņā arī mani, bet kas gan man ir ko zaudēt?
Šodien jau bija 3. diena darbā. Viss forši. Dažbrīd gan dikti daudz darba, bet tas ir pārejoši. Un tās beigas būs drīz. Un jūs smiesieties, bet man šodien ir sevi smagi jāpārliecina, ka arī rīt man ir jāceļas uz darbu. Savādi, savādi. Bet pārmaiņa laba.
Vai es jau jums teicu, ka man atkal zvanīja no vecā darba un aicināja strādāt vasaras mēnešos? Saņemot 2x lielāku algu nekā es pieņēmu šajā darbā. Viņi piezvanīja 2 nedēļas par vēlu. Nezinu, kam neveicas vairāk - man vai viņiem.
Par praidu runājot - man nav laika par to domāt vai runāt. Bet es piektdien satikšos ar bijušo kolēģi no Moldovas, kurš pats ir gejs un kaislīgs geju tiesību aizstāvis savā valstī un pasaulē vispār, tā kā no praida tēmas man neizvairīties. Bet tas droši vien ir vairāk labi, nekā slikti.
Mīliet savus tuvākos, kamēr vien jums ir dota tā iespēja! Arī tos, kas geji, un/vai tos, kas citādi neiekļaujas jūsu izpratnē par "normalitāti" :) |
|
|
| Pelēkā ikdiena |
[21. Jan 2012|00:48] |
Man ir par maz laika, lai tiktu galā ar sevi.
Man ir par daudz laika, jo pārāk dzīvoju līdzi draugiem un paziņām.
Šovakar biju uz brīnišķīgu modernā baleta pasākumu "Tango Plus. Ceļojumi" LNO. Kvī un vī.
Jo vairāk es parunājos ar gudriem cilvēkiem, jo vairāk liekas, ka man konstatēs ielaistu depresiju, ja beidzot vērsīšos pie kompetentiem ļaudīm. Tāpēc es to novelcinu. Bail no diagnozes un antidepresantiem, ar kuriem mūsu valstī neskopojas.
Vakar bija saruna ar mācītāju. Gribēju grēksūdzi (tjipa atkārtotu), bet tad nolēmu necilāt jau nožēloto tikai lai painformētu arī šo mācītāju par notikušo prombūtnes gada laikā. Tad nu pastāstīju par savām aktualitātēm, interesēm, mērķiem un sapņiem. Viss forši un labi. Bet noslēgumā, lūdzoties, mācītājs teica - lai pietiek gudrības izšķirt savas iedomas no Dieva noliktā. Un es baigi par to sadusmojos (iekšēji, protams). Bet tad es paanalizēju vairāk to lietu un sapratu šo to un viss ir labi un pareizi. Jo gudrību vajag vairāk kā jebkad iepriekš.
Trešdien atkal jāiet uz darba interviju.
Bet ja par labo - man ir burvīga, zaļa kleita, kas ir 5% par svinīgu, lai vilktu ikdienā, bet izskatās burvīgi uz manis. Un vēl man ir brīnišķīga blūze ar apročpogām! Arī zaļa (laikam jaunais periods). Atceros, ka sen, sen man bija burvīga blūze no Otto Kern, arī ar apročpogām. Šī ir viena no tām lietām, uz kurām var būt fetišs, imho.
Tā kā dusmās sadauzīju veco telefonu un tagad lietoju kaut kādu pensionāru Samsung, tad nu samilzis ir jautājums par jaunu telefonu, kurā būtu arī interneta browsēšanas iespējas. Ir viena laba Nokia no veciem krājumiem, bet tā strādā tikai LMT tīklā, tāpēc uz doto brīdi pagaidu variants būtu tās atbloķēšana. Ja vien es zinātu, kur šādas darbības izveikt. Tuneļos? :) Un cik tāda izklaide maksā?
Pavisam jaunu telefonu tomēr pirkšu tikai pēc darba līguma parakstīšanas. Lūk. |
|
|
| Kvīkends |
[25. Okt 2010|10:16] |
Piektdien es piedzīvoju otru sliktāko jauniešu vakaru savā vadītājas dzīvē (detaļās neizplūdīšu, bet nu - komunikāciju errori viens pēc otra un rezultāts tāds, kāds bija). Tomēr maizītes bija gardas un kaut ko jaunu tomēr arī uzzināju, pat ja tas netika pasniegts visauzraujošākā veidā. Jā, un vēl es dabūju tīri smuku ziedu kompozīciju, kas sākotnēji bija domāta citam cilvēkam, kurš nebija ieradies.
Sestdienas DzD un atvadu pasākums arī nebija izcils, bet tomēr pozitīvo emociju bija daudz, tāpēc labi, ka bija. Un kaut arī mana māsa saka - kāpēc tērēt tik daudz naudas ballītei, ja tās puķes un dāvanas var nopirkt tāpat (bet ir tās dāvanas, kas ir nenopērkamas), tad atbilde ir tāda: sanākt kopā, uzēst kaut ko garšīgu, saviesīgi pačalot, uzspēlēt kaut ko es pati ar sevi nevaru - tik pašpietiekama es tomēr neesmu. Viena nepārdomāta detaļa bija turku melnās tējas dzeršana neierobežotos apjomos - daži viesi pēc litriem šīs tējas aizmigt nevarēja :). Un citrona kūka izradījās ne ļoti citronīga - baigi saldā, bet svētdien ar rūgtu kafiju bija pašā laikā. Bet tomēr, bija ļoti jauki viesi, kuri ēda, dzēra, kas galdā, bija savstarpēji draudzīgi un pat spēlēja OKAY un atbalstīja arī pārējās aktivitātes, bija Ataturks, kurš vēroja notiekošo, bija kūka ar svecītēm, es dzirdēju daudz laba par sevi un man atgādināja visādas interesantas situācijas no dzīves, par kurām pati jau biju aizmirsusi. Paldies atsaucīgajiem viesiem, kuri pat tējas glāzītes laicīgi piegādāja, un laipnajiem DAD Cafe darbiniekiem par manu vēlmju akceptēšanu! (Ļoti gaidu bildes.) Un māsa arī dažbrīd paspēja būt eņģelis, kas bija vairāk nekā mēs bijām sarunājušas.
Svētdien bija maz cilvēku dievkalpojumā, jo jauniešu koris devies braucienā uz Norvēģiju un vispār aukstajā laikā cilvēki divreiz domā, vai doties uz baznīcu vai nē. Pēc dievkalpojuma paēdu ārpus mājas, lai atkal pačalotu. Tad bišku atvilku elpu mājās un tad atkal devos ārā, lai ar māsu paēstu ārpus mājas - nenosodiet - Hesburgerā! :) Tad vajadzēja uzmest aci Galerijai Rīga - žēl, ka es tik drīz pārvācos, jo tagad tur ir mans tuvākais RIMI. Labu nākotni es tai galerijai neparedzu, bet man nav pareģa dotību, tā kā vienalga. Bet smuks ir skats no augšējā stāva.
Vispār - diezgan noslogota nedēļas nogale un arī vienīgo atpūtas dienu es pavadīju domās, ka vajadzētu taču kaut ko jēdzīgu padarīt, bet tālāk par pašpārmetumiem, ka neko nedaru, tāpat netiku.
Bet lūk šodien sākās mana pēdējā darba nedēļa un tas mani ļoti priecē. |
|
|
| Nekas īpašs |
[18. Sep 2010|13:00] |
Vakar un šodien atkal pabraukājos ar jauno Golfu. Man nepatīk lētā plastmasa, kas izrādās traki plīstoša interjerā - glāžu turētāji un bagāžas nodalījuma plaukta turētāji - pilnīgs sūxx. Es pat atradu kakao.lv veikto Golf VI testu (http://www.kakao.lv/index.php?zoomzina=4131) - un tāda vilšanās - par glāžu turētājiem - ne vārda.
Un man ir grūti pierast pie 6 pakāpju ātrumkārbas. Man tā patīk lielajām mašīnām - Passat un Vivaro, bet kompaktklases auto man tas ir nepierasti un katru reizi klausoties motora slodzes radītajā rūkoņā ir tāds- bāc, ir taču vēl viens ātrums, kāpēc es moku nabaga mašīnu.
Un izskatās, ka pēc JW mums ir jauna tradīcija - kafijošana DAD cafe (Miera 17). Vakar jau otro reizi - tāda forša pasēdēšana sanāca.
Vajag ieteikumus šī vakara patīkamai pavadīšanai. |
|
|
| Pateicīgs noskaņojums |
[9. Aug 2010|22:47] |
Ja man būtu migrēnas, tad es šo sauktu par migrēnu. Kopš vēlas pēcpusdienas galvu spiež nejēdzīgi. Liekas, ka drīz pārsprāgs. Sākumā vainoju nepareizo pozu pie datora. Tagad vairs nezinu, ko vainot, zinu tikai, ka sāp. Bet no tā nemirst.
Sapulcīte pagāja labāk nekā es varēju iztēloties. Un man ir jāsaprot, ka ne jau jaunajam vadītājam man jāspēj uzticēties :) Un viss būs. Reāli krutas idejas pārrunājām, kas varbūt ir bijušas arī iepriekš, bet šovakar tās ieguva konkrētāku apveidu un droši vien pavisam drīz tiks arī īstenotas.
Radošā nedēļas nogale solās būt riktīgi labs savējo pasākums. Brīnišķīgā veidā kārtojas dažādas lietas. Tagad vēl jāatrod laiks ēdienkartei un produktu sarakstam, sadalījumam pa transporta līdzekļiem, pateicības dāvaniņām, svētbrīžu sagatavošanai. Būs jauki.
Dažreiz ir tik ļoti nepieciešama tā sajūta - es esmu pareizajā vietā pareizajā laikā. :) Un labi ir apzināties, ka mainās ne tikai laiks, bet arī vieta. |
|
|
| Pirksti salst maijā |
[7. Maijs 2010|12:24] |
Man mājās ir 16,5 grādi. Tas ir auksti un es dikti labi izprotu kaut kur frendlistē manītos siltu dzīves biedru meklējumus. :) Varbūt kaķi nemaz nav tik slikta doma - viņi noteikti ir siltāki par zivtiņām akvārijā (akvārija zivis ir pagaidām vienīgie mājdzīvnieki, kurus es apsveru kā interesantus ieviešanai).
Es ceru, ka rīt un parīt laiks būs silts un labs, jo man ir jābrauc ciemos uz laukiem un tur daudz kas notiks ārā, tāpēc es priecātos, ja varētu iztikt bez kažoka.
Vakar mācītājs sprediķī runāja par misiju un baigi labi runāja, un tad es nodomāju - bet kāpēc par to runā ceturtdienas dievkalpojumā (~70 - 100 cilv.) nevis svētdienas dievkalpojumā (~500 - 800 cilv.).
Finansu guru - kā jūs prognozējat eiro nākotni? Vienkārši vairāki depozīti ir eiro valūtā, dažiem ir iespēja tagad mainīt noteikumus un ar manām prāta druskām nepietiek, lai saprastu, cik spēcīga ir Eiropas Centrālā banka un kāds ir eiro drošinājums. Runa ir par ģimenes naudu, man naudas nav un arī šādas problēmas nav, bet mamma šorīt prasīja, ko un kā un es tikai teicu, lai neiedomājas mājās glabāt.
No citas operas - vai jums kādam nemētājas mājās ap potīti apliekami smilšu maisiņi - man vajag muskuļu treniņam. Es uz kādu mēnesi labprāt aizņemtos. Ideālais svars būtu 0.75 vai 1.00 kg. |
|
|
| Ikdiena kā svētki |
[6. Maijs 2010|01:13] |
Šodien pie manis atkal bija fizioterapeite. Pa šīm nedēļām es esmu diezgan izlaidusies, tāpēc tagad bišku jāiespringst - nu tas vairāk uz hamstringu uztrenēšanu un saites stiepšanu attiecas. Parādīja man jaunus vingrinājumus, tā kā atkal ir interesanti. Labi pavadījām laiku. Tikai vēl ir neskaidrība, vai man locītavas izliekuma dēļ atšķirsies arī kāju garumi un attiecīgi tālāk gurnu augstums, bet nu to vēl laiks rādīs. Ja jā, tad drīz mugura dos par sevi zināt.
Mīļie Ģirti un Ģederti - es diezgan daudzus neapsveicu, bet es par jums labu domāju. Pie viena no gaviļniekiem arī pavadīju aizraujošu vakaru - tāda veida vakari man trūks Turcijā, to es zinu jau tagad. Man ir prieks, ka es pazīstu jaunus profesionāļus, kuri necepas par notiekošo politikā vai par iespēju vairāk saraust naudu, bet kuriem ir skaidrs skats uz notiekošo apkārt un labas idejas, lai situāciju uzlabotu. Cik ļoti svarīgi ir dot iespēju jaunajiem gūt zināšanas un izaugt par nākamajiem līderiem, nevis nepārtraukti sēdēt kā sunim uz siena kaudzes. Ir jau grūti, jo mācīšana prasa laiku un pacietību, arī paša attīstību, jo nevar nevienu aizvest tālāk par vietu/ līmeni, kuru pats esi sasniedzis, bet pie vēlmes atkāpties, ir labi redzēt, ka ir cilvēki, kas iesākto turpinās un viņi ir gatavi pārņemt vadību. Bet tik un tā - šo lietu es mācīšos visu mūžu. Dzirdēju teju vai brīnumainu stāstu par nozagta mocīša atgūšanu. Bet īpašniekam un viņa draugiem/ radiem tas prasīja gandrīz 3 pilnas diennaktis ar reidiem gan tumšā, gan gaišā dienas laikā. Cik policija ir nespējīga, tik līdzcilvēki mēdz būt atsaucīgi, kaut arī diezgan bailīgi. Viss labs, kas labi beidzas.
Ir foršas idejas vasaras pasākumiem draudzes jauniešiem. Tik foršas, ka gribas visur būt klāt un visur piedalīties.
Pirmdien uzņēmu pie sevis amerikāņu kolēģi un baigi vērtīgās sarunas mums izvērsās. Pastāstīju, ka latvieši dzīvajiem nedāvina pāra skaitļa ziedus :)
Šobrīd liekas, ka viss ir tik ļoti labi, ka es to neesmu pelnījusi. Bet kaut kā liekas, ka viss dzīves skaistums izplēnēs ar atgriešanos darbā nākamnedēļ. Dzīvošu, redzēšu. |
|
|
| IzAicināJUMS |
[1. Maijs 2010|19:24] |
Es esmu svētīta, lai būtu par svētību.
Šajās dienās es piedzīvoju tik negaidītu žēlastību, ka man trūkst elpas un vārdu, lai to aprakstītu.
Tas viss vairāk vai mazāk ir saistīts ar baptistu rīkoto jaunu draudžu dibināšanas konferenci, uz kuru es pieteicos ne jau tāpēc, ka church planting būtu mana interese. Es to darīju, jo parasti es netieku uz tām konferencēm, uz kurām es gribu, jo ir jāstrādā, un kamēr man nav jāstrādā es tiecos izmantot iespēju būt cilvēkos, kaut vai šādā veidā. Es tur satiku arī nedaudzus luterāņus, dabūju vajadzīgo brain wash un pat gandrīz vai spiedienu no luterāņu mācītājiem un brāļiem, bet tas bija tas, kas man bija vajadzīgs. Nu jā, arī konferences galvenie runātāji bija iedvesmojoši un dažas lietas ļoti labi salikās pa plauktiņiem. Bet tas nebija tik mind blowing kā visas tās sarunas ar luterāņu senajiem cīņu biedriem.
Nākotnes koncepts nemainās, tikai attīstās un tas ir so awesome, kā īstajā laikā un vietā atrisinās lielas lietas.
Es zinu, ka es neko sakarīgāku par šo neuzrakstīšu, tāpēc pat nesolīšu to darīt. Bet jauniešu vadītāju sapulcītē gan ir dažas idejas, ko noteikti vajadzēs izklāstīt.
Tik daudz kas vairs nebūs kā agrāk. |
|
|
| Pavasara pastaigas |
[22. Apr 2010|22:34] |
Vakar labi izstaigājos. Bet vakar fizioterapeite pēdējā brīdī atteica vizīti un tad nu man drusku bija skumīgi, jo viņa rīt uz nedēļu aizlido uz Lielbritāniju. Bet līdz ar to ieguvu laiku labai pasēdēšanai ar kādu cibiņu Foodboxā. Šodien jau pa āru staigāju bez elastīgās saites un ikra muskulis tā smuki iespringa, ka prieks. Drusku mani uztrauc skats, ka augšstilba lielais kauls ir izvirzīts uz priekšu vairāk nekā veselajai kājai. Es ceru, ka tur viss labi saliksies atpakaļ. Bet man šādā lietainā laikā pamatīgi sevi atgādina skrūves kaulos - diezgan nepatīkami. Pieņemu, ka līdzīgas izjūtas ir cilvēkiem ar lūzumiem.
Kamēr nesatikšu fizioterapeiti, jāturpina stiept jaunā saite, lai pirmdien būtu ko ārstam atrādīt.
Māsai kaut kādas mīlas mokas, kas šķiet met nelabu ēnu uz spēju koncentrēties bakalaura darbam, bet mūsu ģimenē mēs šādas lietas līdzi nedalām un katrs cieš savā stūrītī.
Vakar lasīju, ka savu robežu apzināšanai ir svarīgi ne tikai zināt, kas es esmu, bet arī, kas es neesmu. Bez nolieguma jeb "nē" identitāte neformējas pilnīga. Un savas robežas noteikt un par tām pastāvēt var tikai cilvēks, kas māk veidot un uzturēt ciešas attiecības.
Bet vispār es neko prātīgu nedaru, arī darbā apsolīto cenu analīzi netaisu, jo vienkārši negribas. Bet no darba visādi e-pasti nāk un visi baigi grib zināt, kad es atgriezīšos. Vakar pateicu, ka maija otrajā nedēļā. Bet nu redzēšu, kas un kā.
Rīt baznīcā jauniešu vakars. Sarunātais runātājs baigi saslima, bet dikti operatīvi atradām risinājumu. Mana pāriniece vadīs slavēšanu, kas ir kaut kas jauns, jo līdz šim mūsu vadītajos vakaros to vienmēr darīja viņas draugs. Nevaru sagaidīt rītvakaru.
Šodien atkal lakatu sasēju kā hidžabu un nobaidīju māsu.
Bet visādi citādi - man it kā iet labi, man tikai jāsaprot, kas un kā ir ar to Turciju un uz ko tajā sakarā drīkst un uz ko nedrīkst paļauties.
Un vēl īsi pēc 09:00 zvanīja kāds cilvēks no pagātnes, bet es gulēju. Kad pēc pamošanās viņam zvanīju, tad jau man citas valsts operatori atbildēja, ka konkrētais numurs pašreiz nav sazvanāms. Dīvaini. |
|
|
| Vai tu Mani mīli? Tā reiz tika jautāts Pēterim |
[23. Jan 2010|10:23] |
Pēdējās dienās visi sprediķi ir par vienu vai dikti līdzīgām tēmām. Un galvenā doma ir par to - ja es mīlu Dievu, tad kāpēc es rīkojos pretēji Viņa gribai? Gribēju jau rakstīt, ka par to ir jāpadomā, bet tur nav ko domāt. Ir jārīkojas. |
|
|
| |
[12. Dec 2009|11:05] |
Vakar bija ļoti jauks jauniešu vakars, kaut arī biju tur tikai uz pēdējo daļu, jo pirms tam strādāju. Varbūt ar tiem vadītājiem, kuri nav JaVĀ vai citur mācījušies diskusiju vadīšanu, būtu vērtīgi īsi apskatīt principus par to, lai būtu vieglāk turēties pie tēmas un neskart pārāk plašus, neatbildamus jautājumus.
Otra foršā lieta bija, ka sadraudzības laikā daudzi atcerējās par savām krūzītēm, kā rezultātā nebija kaudze ar zaļajām krūzītēm, ko mazgāt.
Cik brīnišķīgi, ka cilvēki spēj pieņemt visu, kas no Dieva, kaut arī dažreiz tas sāp. Un patiesi teikt kā Matt Redman dziesmā "Blessed be Your Name":
Tu dod, Tu arī ņem,
Bet mana sirds mūžam teiks - Svētīts lai Tavs Vārds.
Uz nākamo jauniešu vakaru man ir jāsagatavo liecība par lūgšanu spēku un kaut arī ir tik daudz skaidri atbildētas lūgšanas, tik un tā ir grūti izvēlēties kādu spilgtu gadījumu, jo es neatceros detaļas. Bet gan jau.
Citādāk - Zsv noskaņai nopirku The Nativity Story DVD. Man patika tā filma, kad noskatījos kinoteātrī. Ceru, ka mājās arī būs tikpat forši. |
|
|
| Progresiņš |
[21. Okt 2009|00:22] |
Man likās, ka šodien bija ļoti laba sapulcīte. No vienas puses it kā nekādi baigie lēmumi netika pieņemti un tika tās pašas tēmas muļļātas uz priekšu, bet kas man patīk, ka tiecamies tomēr visi uz kaut ko vienu. Tikai pārsteidza fakts, ka mācītājs man nebija pateicis, ka šovakar nebūs. Bet nu neko. Kārtējais communication error. |
|
|
| |
[8. Sep 2009|11:31] |
Man ir šodien daudz jāizdara darbā. Un vēl jāpaspēj uz sapulcīti. Un vēl no tās atpakaļ uz darbu. Es īsti nesaprotu, vai tas, ka mans šī brīža darbs traucē kalpošanai ir vēl viens pierādījums, ka jāmaina darbs, vai tikai papildus izaicinājums apvienot grūti apvienojamo? |
|
|