| Pārstrādājies rūķis |
[10. Apr 2014|21:41] |
Šodien es nostrādāju par daudzām dīkajām nedēļām 10 stundas "no kases neatejot". Sajūta kā izžmiegtam citronam :/ Bet pabeidzu!
Ko es tādu aizraujošu darīju? Salīdzināju failu skapi ar uzskaites ekseļa failu un veicu vajadzīgos labojumus, devu norādes un piedāvājumus situācijas labošanai.
Pati aizraujošākā un radošākā daļa bija adrešu tulkošana no ukraiņu, azerbaidžāņu, uzbeku un turkmēņu valodas (pēdējās principā tās pašas turku valodas māsas vien ir) uz angļu valodu. Un uzzināju, ka 2003. gadā Ašgabatā ielu nosaukumi tika aizvietoti ar numuriem (jūs to noteikti jau zinājāt). Es gribētu dzīvot 1811.ielā, piemēram :) Paldies Dievam par google maps, jo to tantīšu rokraksti, kas pasē ieraksta reģistrēto adresi, bija diezgan labs izaicinājums.
Līdz svētdienai neguļu mājās un tas arī drusku kaitina tādās nogurdinošās dienās kā šī. Bet no otras puses - ir patīkami, ka pagaidu mājās kāds priecājas par manu "piedzīvošanu".
Labi, ka rīt ir brīvdiena!!! |
|
|
| Datoriņš |
[28. Maijs 2013|13:29] |
Pa lielam man patīk mans darbs, bet es vēl īsti droši to apgalvot nevaru.
Šodien man ir jāizvēlās darba portatīvais, bet kad jautāju, vai man var iedot kādas robežas cenām, atbildēja, ka nevar viss. Tā nu es tagad sēžu un domāju, vai man vienkārši sākt pētīt dārgo galu un uz neko vidēju pat neskatīties vai kā?
Jūs noteikti gribat man palīdzēt. Sāksim ar ražotāju, kurus no šiem noteikti un nekādā gadījumā nē (jo lai pateiktu, kuru jā, tur vajadzēs precīzāku specifikāciju):
MSi
ACER
HP
Lenovo
Samsung
Asus
Toshiba
Dell
Sony Vaio
UPD: vajadzēja pollu taisīt, bet slinkums bija :( |
|
|
| Cieti |
[23. Jul 2012|12:59] |
Šodien ir pirmā krīzes diena jaunajā darbā. Nekas ārkārtējs vēl nav noticis, bet var notikt, un man vajag krīzes menedžmenta plānus un scenārijus. Un mana darba vieta noteikti ir viena no klientiem draudzīgākajām un līdz ar to klienti un sadarbības partneri (vietējie) ir iemācījušies paprasīt visu uz sudraba paplātes. Bet tad es, ļaunais un jaunais darbinieks, paņemu sadarbības līgumus un citus saistošos noteikumus un saku, ka pēc tā un tā punkta no šodienas (no manis) būs tā. Galīgi neinteresē, cik jauka bija mana priekštece un cik ļoti citādāk tas ir tagad, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem.
Iedzēru baldriānus un sākšu atbildēt visiem pēc kārtas.
Ar laipniem vārdiem, bet stingri. |
|
|
| Praktiskā mājsaimniece un superaizņemtā darbiniece |
[17. Jun 2012|22:58] |
Šodien "uzčinīju" MP3 pleieri - vecajā telefonā (kas gan ir jaunāks nekā tas, ko šobrīd izmantoju zvaniem) ieliku SD micro atmiņas karti un Latgalītē, dodot nodevu Latvijas pelēkajai ekonomikai, iegādājos austiņas (kādu 1,5 reizi pārmaksājot, bet dažreiz vajag arī ar labdarību nodarboties). Vola - visa māksla. Un kas svarīgi - lētāk nekā MP3 pleieris un vēl svarīgāk - daudz izturīgāka baterija. Un ar datu kabeli, kuru kaut kur atradu, viss notiek skaisti un ātri - pirms tam šādas darbības izveicu ar infrasarkano savienojumu, kas bija nejēgā ilgi un nepatīkami.
Citādāk - es sapņoju par darbu - pārāk bieži. Vēl strādājot ir grūti atrast laiku svēttapšanai - tas laiks burtiski ir jāizplēš. Tagad domāju, vai es varētu katru rītu celties 07:00, lai piedalītos Doma baznīcas rīta dievkalpojumos 08:00. Vai tomēr daudz vērtīgāks ir personīgais laiks lūgšanās? Varbūt labāk trīs reiz dienā pa 15 min? Ai, es jau zinu, ka tādas problēmas ir tikai man.
Rīt vajadzētu būt avansam. Kaut kad jāiekrīt arī diviem honorāriem. Ja godīgi, tad pelnīt ar rakstu rakstīšanu man liekas viegli. Un tas būtu labs papildus ienākumu avots pamatdarbam. Ja vien būtu vairāk piedāvājumu rakstīšanai. Un ja vien es spētu noslīpēt valodu, jo pagaidām tas ir tā viduvēji - un ne uz viduvējību es esmu aicināta.
Šodien saņēmu e-pastu, kuru ir bail izlasīt. Bet kaut kad saņemšos. Cik gadiem ir jāpaiet, lai melnās svītras uz dzīves lapas saulē izbalētu? Tas laikam ir atkarīgs no saules stipruma.
Vēl šodien kliedzu uz dzīvokļa kaķi, kurš 2 reiz apgāza puķupodu. Te gan sava nodeva noteikti ir PMS. Atkal nodomāju, cik briesmīga un nesavaldīga māte es būšu, ja būšu.
Mans turku brālis labo manus tekstus turku valodā un man nepatīk, ka katrā otrajā teikumā man iesaka lietot citu gramatikas formu. Nē, saprast jau var arī to, ko es esmu uzrakstījusi, bet turki tā neteiktu. Eh. Kāpēc tas tik grūti man nāk?
Un šodien man pastāstīja, ka Mateja draudzes cilvēki ir aizrāvušies ar jaunu draudžu dibināšanu mikrorajonos, ka Mateja draudze ir drusku "pašķīdusi". Un palicēji par to bēdājās. Tas nav labi, tā nevajadzētu būt. Vai nu no palicējiem ir jāizvirzās jauniem līderiem, vai arī jānāk jaunām asinīm no ārpasaules. Vieta nepaliks tukša.
Vēl dikti sagribējās tomēr uz to Stambulu un atkal uz to One Love Festival, bet iečekoju lidojumu cenas un nu jā - tagad es to atļauties nevaru :( Lētāk par 290 EUR nekā nav, bet ar THY vispār - 360 EUR. Varbūt jāmēģina korporatīvo atlaidi pie THY izmantot? Bet tā būs max 15%. Bet man drusku vajag Stambulas sauli un naktsdzīvi, Bosforu un kaijas un lai arī draugi mani neaizmirst.
Bet vispār tāds labs weekends bija. Jā. |
|
|
| Augstā māksla visās lietās |
[13. Jun 2012|14:07] |
Šodien manas kolēģes izpaudās kulinārijā. No ne kā uzbūra rukolas un lapu salātus ar gurķiem, tomātiem, avokado, fetas sieru, vītinātu šķiņķi, zemenēm un pārlēja to ar aveņu balzamiko mērci. Es pilnīgā šokā.
Es toties atnesu savu turku, pārsaldināto citronkūku (šoreiz nesanāca tik labi, kā citreiz), bet visi ēd.
Pēc šitā visa man kleitiņa par šauru. |
|
|
| Mazie ikdienas pārsteigumiņi |
[6. Jun 2012|17:38] |
Es pirms pāris nedēļām meklēju lūpu krāsu un vēl pagājušajā nedēļā visādus kosmētikas sīkumus. Šodien man uzdāvināja gan lūpu krāsu (tonis man vēl raisa jautājumus, bet nekas), tonālo krēmu un skropstu tušu, par kuru vēl vakar māsa teica, ka esot baigi labā. Man patīk šādi ikdienas pārsteigumi. Tāpat kā alga par maiju, kura ir n reizes lielāka, nekā pēc maniem aprēķiniem vajadzēja būt (bet paldies providencei, kaut arī man ir bail prasīt, vai tikai tur nav kaut kāds mistisks avanss).
UPD: Burtiski tikko iedāvāja man arī zivju delikateses no kāda slavena zvejniekciema. Es burtiski mīlu šo darbu! |
|
|
| Drāma nez cik cēlienos |
[30. Maijs 2012|23:11] |
Atkal ir tā sajūta, ka staigāju pa naža asmeni. Bet vajag. Kaut nu mana gara darba ļaunākās iespējamās konsekvences neskartu tā varoņus. Savā ziņā arī mani, bet kas gan man ir ko zaudēt?
Šodien jau bija 3. diena darbā. Viss forši. Dažbrīd gan dikti daudz darba, bet tas ir pārejoši. Un tās beigas būs drīz. Un jūs smiesieties, bet man šodien ir sevi smagi jāpārliecina, ka arī rīt man ir jāceļas uz darbu. Savādi, savādi. Bet pārmaiņa laba.
Vai es jau jums teicu, ka man atkal zvanīja no vecā darba un aicināja strādāt vasaras mēnešos? Saņemot 2x lielāku algu nekā es pieņēmu šajā darbā. Viņi piezvanīja 2 nedēļas par vēlu. Nezinu, kam neveicas vairāk - man vai viņiem.
Par praidu runājot - man nav laika par to domāt vai runāt. Bet es piektdien satikšos ar bijušo kolēģi no Moldovas, kurš pats ir gejs un kaislīgs geju tiesību aizstāvis savā valstī un pasaulē vispār, tā kā no praida tēmas man neizvairīties. Bet tas droši vien ir vairāk labi, nekā slikti.
Mīliet savus tuvākos, kamēr vien jums ir dota tā iespēja! Arī tos, kas geji, un/vai tos, kas citādi neiekļaujas jūsu izpratnē par "normalitāti" :) |
|
|
| Pirmās algas meklējumos un gaidās |
[29. Nov 2011|00:33] |
Šodien tomēr spītējot vējiem aizdevos uz centru, lai satiktu draudzeni un atdotu viņai to, kas no Turcijas bija viņai atvests.
Tad aizdevos uz Ošiņa rakstāmlietu veikalu - izpētīju visādus jaukus plānotājus un rakstāmpiederumus. Man tagad ir garu garais sarakstiņš ar lietām, kuras man būs, kad saņemšu pirmo algu. :)
Tad Berga bazārā Otrajā elpā iegādāju burvīga dizaina blūzīti. Tad izpētīju mobilos telefonus Origo vairākos veikalos - kas to būtu domājis, ka lētākā Nokia ar divām SIM kartēm ir jau par 38 LVL. Un, kas inčīgi,tam konkrētajam modelim ir arī lukturītis. Sweet. Tātad, gaidam pirmo algu :) Bet droši vien pēc pirmās algas mēs paņemsim kādu no Nokia dārgā gala un bez lukturīša.
Tad Stockman pārtikas nodaļā ieraudzīju gan bulguru, gan jogurtu bez piedevām, gan Igaunijā (!) ražotu granātābolu mērci, kurā gan es pēcāk ļoti vīlos, jo ir pārāk salda salīdzinot ar granātābolu ekstraktu, ko Turcijā visur izmanto kā salātu mērci. Un ticiet man - ar to var apēst jebkuru dārzeni.
Tad atcerējos, ka Galerijā Centrs ir arī Rito, kur man vajadzēja nopirkt tējas sietiņu. Bet tur tie bija nepareizie vai milzīgos izmēros. Bet nu vienu tomēr nopirku.
Un tad Jānī Rozē nopirku mazu bloknotiņu, ko izmantošu turku valodas jaunajiem vārdiņiem. 6 jau šovakar ierakstīju.
Un tramvaja pieturā satiku māsu, ar kuru draudzīgi atbraucām mājās. Mēs parasti esam nedraudzīgas un katra savā MP3 pleijerī klausāmies kaut ko, lai nerunātu un neizvestu otru no pacietības.
Tagad man vajadzētu gatavoties darba intervijai, bet nu es, protams, to daru ļoti īpatnēji, sēžot cibā. Jā, es tik daudz runāju par pirmo algu, bet es vēl esmu tālu no tās, jo darbs vēl aizvien tiek meklēts. Lai gan es vairāk gaidu, ka darbs atradīs mani. Tā vienmēr ir bijis, gandrīz vienmēr. Bet nu drusku jau pretī jāpaiet ir.
Tā nu novēliet man veiksmes manā pirmajā darba intervijā pēc 4,5 gadu pārtraukuma. :) |
|
|
| Darba ainiņas |
[26. Okt 2010|15:03] |
Man katras 15 min darbā notiek kaut kas tāds, ka man gribas pilnu cibu pierakstīt ar šiem neticamajiem notikumiem un atgadījumiem. Bet kaut kad jāstrādā arī ir.
Man tikko bija jāklausās no kaut kāda grūti nosakāmas izcelsmes vīrieša (pieņemu, ka vācietis, bet ir iespējamas variācijas ar ebrejisku izcelsmi), ka mūsu lielākā problēma LV ir nepraktiskums un akla sekošana likumiem (es iebildu, sakot, ka mēs ļoti radoši pieejam likumiem, kaut vai, ja salīdzina ar pašiem vāciešiem). Un tad es dzirdēju, ka tieši tāpēc arī Vācijas ekonomika šobrīd ir tādā pakaļā kā tā ir. Un tad viņš minēja Turciju, cik cilvēki tur ir praktiski un kā prot risināt biznesu un vispār, un tieši tāpēc tā esot vienīgā plaukstošā ekonomika Eiropā. Vot tā. Tad es atteicos ar viņu turpināt šīs ekonomiskās diskusijas un viņš beigās manam kolēģim mani nosauca par principiālu lēdiju (droši vien gribēja teikt maitu, bet nu viņš tomēr bija ļoti solīds). Maita es esmu tāpēc, ka nedevu zaļo gaismu vienai baigai Frequent traveller bonusu mahinācijai. |
|
|
| |
[25. Okt 2010|16:57] |
Es zināju, ka pēdējā nedēļa būs visgrūtākā. Grrr. Tāds haoss! |
|
|
| Veselais saprāts uzvarēja |
[11. Okt 2010|18:50] |
Man nav rīt jābrauc uz Tallinu.
Es laimīga. |
|
|
| Man neiet labi vai on other news |
[31. Aug 2010|13:01] |
Man vajag vēl 1 brīvprātīgo manam Gaziantepes projektam. Bija un meitene nobijās un atteicās. Meklēju jaunu cilvēku. Ideālā variantā no Balvu rajona. Var būt krievvalodīgs jaunietis - man pašai būtu interesantāk.
Darbā daži aisbergi ir pabojājuši idilli ar Titāniku - jauni paskaidrojumi, atskaites un ... vīzija! Jau šodien vadības sapulcē esot es iekšēji purināju galvu noliegumā, kad bija runa par mūsu rudens mega projektiem, kur vajadzēs visas darba rokas. Un vīzija par skaisto departamenta nākotni jāizsapņo un uz papīra jāuzliek līdz ceturtdienai.
Un es vēl neesmu gatava runāt ar tēti, bet nu - man vienkārši ir jāvienojas ar sevi un jānoliek datums, kad aizbraukšu ciemos un apvērsīšu viņu mazo, mierīgo pasaulīti kājām gaisā.
Vēl šis tas ar draudzes jauniešu darbu mani dara bažīgu, bet es ticu, ka tam ir risinājums un es velti nīdēju savas nervu šūnas.
Man patīk šie izaicinājumi :) |
|
|
| Rausītis |
[1. Jul 2010|10:35] |
Viena no lietām, ko es labi māku - izskatīties slikti bildēs. Nezinu, vai tas ir kaut kas tāds, ko varētu mācīt tālāk, bet nu - ja vien būtu pieprasījums, tad varētu mācīt par naudu :)
Vakarnakt purniņgrāmatā dabūju Stambulā DoRock kafejnīcā uzņemtās bildes - nav tik foršas kā atcerējos, bet tik un tā patīk. Tas nekas, ka izskatos pēc rausīša. :)
Savukārt šodien biju pie direktora uz kārtējo "motivējošo" sapulci. Un grāmatvedībā man saka - ei, Zuzanna, tu esi dramatiski notievējusi (tātad tā nav tikai Turcija, kur to pamana un komentē) un es to novēlu uz operāciju, bet patiesība ir cita.
Nu jā - man ir 59 kg. Vēl mīnuss 4 kg un man būs pēc vecajiem standartiem ideālais svars. |
|
|
| Par maz laika |
[7. Jun 2010|09:59] |
Vāveres ritenis atkal ir sācies. Manu desktopu rotās pulsktenis ar atskaiti līdz piektdienas darba dienas beigām.
Bet citādāk - ļoti aizraujoša piektdiena, sestdiena un svētdiena. Pabiju gan Cerības Festivāla jauniešu koncertā, gan Brīvdabas muzeja Gadatirgū. Piektdien visu dienu domāju par SEO un cenām.
Šodien aizmirsu telefonkonferencei paņemt mikrofonu un austiņas.
Bet viss uz labu. |
|
|
| Netaisnība :( |
[27. Maijs 2010|16:34] |
Man liekas, ka tas nav godīgi.
"VDI atgādina, ja nodarbinātajam 3.maijs ir ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena un šis atvaļinājums beidzas pirms 29.maija, tad šim nodarbinātajam 29.maijs ir brīvdiena (pārceltā atvaļinājuma diena).
Ja darbiniekam 3.maijā ir pārejoša darbnespēja un tā beidzas pirms 29.maija, tad viņam 29.maijs ir darba diena, jo Darba likums neparedz darbnespējas dienas pārcelšanu. Darbiniekam šajā gadījumā ir jāierodas darbā, jo viņa pienākums ir pakļauties darba devēja rīkojumiem un noteiktai darba kārtībai."
http://www.vdi.gov.lv/index.php?zinas_id=822&lang_id=1&menu_id=16
Nē, es saprotu, ka ar visādiem kroplīšiem un simulētājiem jācīnās, bet manā gadījumā man no tā 3. maija kā brīvdienas nav bijis pilnīgi nekāds labums. Tad jau man varētu likt atstrādāt arī visas sestdienas un svētdienas, kas ir iekritušas darba nespējas laikā. Vot. |
|
|
| E-pastu pazušana |
[26. Maijs 2010|11:33] |
Principā es brīnumiem ticu. Bet biežāk tie nenotiek ar mani.
Mistika man nepatīk, bet nu - arī to es mēdzu uz savas ādas izbaudīt.
Nu ja atceraties manas sāpes un asaras ar pazudušajiem e-pastiem, tad lūk turpinājums - šodien rakājoties pa opcijām, meklējot vienu e-pastu folderi, kuru biju paslēpusi, jo tur tiešām veci e-pasti glabājas, pēkšņi pieejami ir 4 nevis 3 (kā pirms 12 dienām) .pst faili. Un uzminiet nu - vai viens no tiem nav jau apraudātais e-pasts? Jā, pareizi uzminējāt - ir. Un es tiešām nezinu, no kurienes tas pēkšņi ir uzradies, bet nu - paldies Dievam, esmu atguvusi labu daļu savas dzīves.
Un tagad mīļie draugi - kā man back-upot e-pastu, lai vairs nepiedzīvotu pirms 12 dienām piedzīvoto šoku, šausmas un piedzimšanu no jauna? |
|
|
| Sajūta kā jaunu, tīru dzīvi uzsākot |
[17. Maijs 2010|10:41] |
Līdz 04:00 tēloju korektoru un šodien loģiski, ka darbā esmu pelmenis. Un mūsu datoriķis mani vienkārši izved - viņš neko neatceras, nekas tāds nevar būt un vispār - pati dura. Pati dura esmu, jo uzskatīju, ka e-pasts ir salīdzinoši droša vieta, bet nu mācība ir gūta. Tik nenormāli stulba sajūta visiem rakstīt, ka vot - man te failure sanāca, vai jūs nevarat atsūtīt vēlreiz šāda vai tāda webconnect linku, vai tā līguma pielikumu utt. Bet nu jā - īsti vīri backup-us netaisa, tikai raud spilvenā.
Vēl man vienkārši gūzma ar darbiem un es nezinu, vai visu paspēšu, bet vajag paspēt. |
|
|
| Grūti noticēt, bet |
[13. Maijs 2010|08:50] |
Brīnumi notiek. Kaut arī es gatavojos uz sliktāko, darbā man personīgi viss tagad ir labāk nekā es iedrošinājos sapņot. Ja neskaita algu, jo tā gan būs mazāka.
Galvenais tagad ir saprast, vai es ar uzticēto varu labi tikt galā un tad ir jānostrādā līdz skaistām, uzvarošām beigām. |
|
|
| Bišku negatīvs |
[13. Apr 2010|18:28] |
Pirms nedēļas teica, ka nafig mani nevienam darbā līdz maijam nevajag. Vakar man zvanīja par pašu steidzamāko 4 reizes. Šodien menedžeris 15 min stāstīja, cik viss ir slikti. Un ka būtu priecīgs mani redzēt nākamnedēļ kaut uz pāris stundām. Bet tas nenotiks. Jo ar kruķi vai spieķi nedrīkst. Un arī mašīnas ar manuālo ātrumkārbu man šobrīd būs šķērslis, jo kreisā kāja darbojas ar "aizturi". Ņemot vērā apstākļus, man šķiet, ka darbā neatgriezīšos daudz ilgāku laiku nekā sākotnēji domāju. Galvenais ir nedusmoties. Ieelpot un izelpot. Tā daudzas reizes un mierīgi.
Grr. |
|
|
| |
[24. Mar 2010|16:51] |
Nu jā, bet tas, ka man zvana no darba, jo neprot angliski lasīt, t.i., neuztver tur rakstīto, man nepatīk. |
|
|