| Darba ainiņas |
[26. Okt 2010|15:03] |
Man katras 15 min darbā notiek kaut kas tāds, ka man gribas pilnu cibu pierakstīt ar šiem neticamajiem notikumiem un atgadījumiem. Bet kaut kad jāstrādā arī ir.
Man tikko bija jāklausās no kaut kāda grūti nosakāmas izcelsmes vīrieša (pieņemu, ka vācietis, bet ir iespējamas variācijas ar ebrejisku izcelsmi), ka mūsu lielākā problēma LV ir nepraktiskums un akla sekošana likumiem (es iebildu, sakot, ka mēs ļoti radoši pieejam likumiem, kaut vai, ja salīdzina ar pašiem vāciešiem). Un tad es dzirdēju, ka tieši tāpēc arī Vācijas ekonomika šobrīd ir tādā pakaļā kā tā ir. Un tad viņš minēja Turciju, cik cilvēki tur ir praktiski un kā prot risināt biznesu un vispār, un tieši tāpēc tā esot vienīgā plaukstošā ekonomika Eiropā. Vot tā. Tad es atteicos ar viņu turpināt šīs ekonomiskās diskusijas un viņš beigās manam kolēģim mani nosauca par principiālu lēdiju (droši vien gribēja teikt maitu, bet nu viņš tomēr bija ļoti solīds). Maita es esmu tāpēc, ka nedevu zaļo gaismu vienai baigai Frequent traveller bonusu mahinācijai. |
|
|
