| Pārvākšanās 2 |
[28. Okt 2010|20:00] |
Es tūlīt sabrukšu no pārguruma. Iepriekšējā naktī gulēju tikai 2,5 stundas, jo vajadzēja atbrīvot tādas un šādas mēbeles. Un tagad vēl tas viss stress ar vecākiem. Mēs visi laikam esam nervozi pēc noklusējuma, ja neskaita mammu. Un katra viņu vizīte mani satrauc tik ļoti, ka šādas reizes, kad ir kaut kas praktisks jādara, es vispār esmu uz robežas. Bet pozitīvais viņu vizītēs ir tas, ka vienmēr ir mammas taisīts ēdamais :) Un tā kā lieliskie puiši, kas stibīja mēbeles un neskaitāmās kastes lejā pa trepēm un caurvējā palīdzēja tēvam tās iestūķēt busiņā, atteicās no ēšanas, tad man būs tiiik daudz vairāk.
Un rīt mani grib izvadīt darbā un man laikam ir jāgādā kūka un šampanietis, lai vismaz tuvākos no kolēģiem saēdinātu. Vadītājs solījās uzsaukt picu. Diez man būs skumji rīt? Es tik ilgi to gaidīju un nu viss - mana pēdējā darba diena šajā uzņēmumā.
Un par vecākiem un pārvākšanos runājot - turpinājums sekos jau svētdien. |
|
|
| 10:15 |
[18. Okt 2010|16:20] |
Mana mamma man vienmēr dzimšanas dienā uzzvana īsi pirms 10:00, lai atgādinātu manu piedzimšanas laiku. Un šogad es ļoti gaidīju viņas zvanu, bet viņa tikai pēcpusdienā uzzvanīja. Tā gaidīšana ir tāda bērnišķīga, bet kaut kas tur ir. Laikam jākļūst pieaugušai beidzot.
UPD: Tēvs atsūtīja multiziņu. Es pati vēl nekad neesmu nosūtījusi MMS. Un izrādās, ka man dāvinātā rozīte vēl zied ar daudz un bagātiem ziediem - diezgan frīkaini tas liekas oktobrī pēc sniega un salnām. |
|
|
| Interneti un datori |
[11. Okt 2010|20:11] |
Mūsu mamma ir piereģistrējusies draugiem.lv. Vakar bija 1 komentārs zem bildes, bet 32 bilžu vērtējumi! Man bail, ka tas turpināsies ar derībām interneta vidē slaveno Fermu. Savukārt mans 5 gadus vecais dators, kas pēdējos 3 gadus bija māsas apgādībā, ir oficiāli miris (mātesplate). :( Nākamais droši vien būs mans portatīvais, kuram nu jau iet 5. gads (es sāku domāt, ka DELL ir diezgan labu datoru man radījis).
Un vēl - pagājušajā piektdienā tika pieslēgta apkure. Bet nu jau tas vairs nav svarīgi, jo visticamāk pēc atgriešanās no Turcijas man būs cits mājoklis, citu apkures sistēmu un vispār. |
|
|
| Būs man baraviku biezzupa un kūpinātas butes |
[10. Sep 2010|13:13] |
Mani gaida mājās. Mamma zvanīja un prasīja - Tu pati gribēsi iet sēņot, vai mums šodien jau sasēņot priekš baraviku zupas rīt? Un vēl - vai es butes gribēšu?
Jaukiņi. |
|
|
| Man neiet labi vai on other news |
[31. Aug 2010|13:01] |
Man vajag vēl 1 brīvprātīgo manam Gaziantepes projektam. Bija un meitene nobijās un atteicās. Meklēju jaunu cilvēku. Ideālā variantā no Balvu rajona. Var būt krievvalodīgs jaunietis - man pašai būtu interesantāk.
Darbā daži aisbergi ir pabojājuši idilli ar Titāniku - jauni paskaidrojumi, atskaites un ... vīzija! Jau šodien vadības sapulcē esot es iekšēji purināju galvu noliegumā, kad bija runa par mūsu rudens mega projektiem, kur vajadzēs visas darba rokas. Un vīzija par skaisto departamenta nākotni jāizsapņo un uz papīra jāuzliek līdz ceturtdienai.
Un es vēl neesmu gatava runāt ar tēti, bet nu - man vienkārši ir jāvienojas ar sevi un jānoliek datums, kad aizbraukšu ciemos un apvērsīšu viņu mazo, mierīgo pasaulīti kājām gaisā.
Vēl šis tas ar draudzes jauniešu darbu mani dara bažīgu, bet es ticu, ka tam ir risinājums un es velti nīdēju savas nervu šūnas.
Man patīk šie izaicinājumi :) |
|
|
| Kaut kas pret individuālismu |
[7. Maijs 2010|16:01] |
Man vēljoprojām liekas, ka es nomiršu jauna un skaista, neiesaistoties nekādās nopietnās attiecībās. Tomēr - ja tā nenotiks un es reiz izveidošu ģimeni, tad pretēji iepriekš domātajam, ka divi bērni ģimenē ir optimums, es tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka jo vairāk bērnu, jo labāk. Ja fiziski vai veselības dēļ tas nav iespējams, tad ir jāglābj bērni no bērnu namiem.
Un to saku es, kurai ir traumatiska pieredze ar ģimeni, kas plašāka par bioloģiskajiem vecākiem.
Ģimenē un jo īpaši lielā ģimenē ir spēks. |
|
|
| Šis būs ļoti labs gads |
[1. Jan 2010|11:22] |
Es esmu ļoti laimīga un pateicīga par iespēju šādā veidā sagaidīt Jauno gadu. Tālāk seko garlaicīgs apraksts, bet nu pierakstu sev, lai atcerētos.
Biju Bulduros pie superīgas ģimenes,( ... tālāk ... ) |
|
|
| Z-svētku dienu atskaitīte |
[27. Dec 2009|00:00] |
Esmu atpakaļ no Kuldīgas un Z-svētku balles. ( ... tālāk ... ) |
|
|
| Pirmssvētku drudzis norimis |
[23. Dec 2009|23:57] |
Visi atlidoja, visus sagaidīju - nu jau visi esam pa savām mājām - viņi savās, es savās.
Paplānojām laikus nākamajā nedēļā. Būs foršs starpsvētku periods. Vēl tikai vispār nav plāni JG. Bet viss taps un būs jauki.
Bet vēl par šodienu varu teikt milzīgu paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) piene_ne par dāvaniņu - turku mūziciņu :) Tas man omu uzlaboja ilgākam laikam. Savukārt pēcpusdienā mums bija darbinieku "eglīte" - no klientiem visādi gardumi, labākā kolēģa un labākā darbinieka apbalvošana. Katram darbiniekam ir karstvīna pudele. Bet visforšākais, par ko es uz vienu dienu ļoti mīlu savu uzņēmumu ir - Zsv prēmija. Pagājušajā gadā mums jau tā netika izmaksāta, bet šogad ir. Nav jau baigi daudz - kāda 3 daļa no algas, bet pārsteigums īsts. Bet sapriecājusies par šo faktu es 5 (piecas!) reizes nepareizi ievadīju internetbankas paroli, tādā veidā nobloķējot to. :) Vēl var pieminēt ierastos pirmssvētku darba dienas korķus visā pilsētā - no centra biroja līdz lidostai braucu 50 minūtes pāri Salu tiltam. Bet viss labs, kas labi beidzas, un tā nu arī šodiena ir beigusies.
Ļoti iespējams, ka līdz atgriešanās no Kuldīgas es te neko neierastu - tāpēc - priecīgus svētkus un brīvdienas! Šeit muzikālais pavadījums sveicienam - http://www.youtube.com/watch?v=CulLWzKSLu0 (tie paši Anetes Baltie ziedi). :))
Novēliet man izturību un pacietību visiem pārbaudījumiem vecāku mājās. :) |
|
|
| Ar vecākiem Baltajā naktī |
[13. Sep 2009|09:32] |
Bijām uz Kandžas dzīšanu un ziepju vārīšanu Survival Kit ietvaros bij. Hospitālī Stabu ielā. Tad uz Tērbatas ielas bij. Boheme veikalā bijām uz citu Survival Kit izstādi ar foršām kartona kastītēm māju formās un dažām uzrunājošām instalācijām. Tad Blaumaņa ielā paskatījāmies, kā daudzi pazīstami cibiņi apkalpo atnācējus pie skaista galda un dod gaļas zupu, jo zivju zupa jau esot beigusies. Tad bijām Vērmanītī, kur bija mīmu radīts stāsts-deja 1983.gada E.Scola filmā “Balle”, ar ļoti skaistu mūziku. Uz Barona ielas centāmies pierādīt, ka māksla ir pie kājas. Redzējām party-tramvajus, mamma gribēja arī ar tiem izbraukt. Un vēl uz Barona/ Ģertrūdes ielas sturī vides reklāmas stendā iespundētais jaunietis griezās un griezās. Un tad mēs atgriezāmies mājās. Labi ir dzīvot centrā. |
|
|
| |
[12. Sep 2009|15:21] |
Uz kuriem no Baltās nakts pasākumiem lai iet ar mammu?
Man negribās nevienu balto nakti, pēc iepriekšējās īsās, bet ciemiņi prasa uzmanību un gādību. |
|
|
| Bēgšana uz Ļeņingradu* |
[1. Aug 2009|08:24] |
Manai mammai šajā mēnesī paliek 50. (Jā, viņa ir diezgan jauna - mums ir tikai 23 gadu starpība.) Un lai izvairītos no nevēlamu radu pieteikšanos uz festivālu, viņa pa savu dzimšanas dienu brauks uz Sanktpēterburgu. Pēdējo reizi gan tur laikam viņa bija, kad viņai pašai bija 18 un viņa studēja mākslas koledžā. Un 4:00 no rīta no maizes veikala piegādes mašīnas izprasīja kūpošu baltmaizi, ēda to un skatījās uz Ņevu (tādus stāstus es atceros). Lai nu kā - es ceru, ka viņai tur patiks un ka viss būs forši.
*Biežāk par šo tematu runājot figurē tieši šis nosaukums, es tikai parasti izmantoju Sanktpēterburgu. |
|
|
| Miers |
[24. Jan 2009|10:52] |
Vakar māsa palika pie manis, lai mācītos pēdējam eksāmenam šajā sesijā. Mēs apēdām suši un man uznāca baigais miers un miegs. Kaut arī māsa ilgi klausījās skaļu mūziku, kas man nepatīk, man bija labākais miegs pa ilgiem laikiem. Tas ir kaut kas ģimenisks. Vismaz es tā gribu domāt. Pietiek zināt, ka viņa ir tepat blakus, viņai viss labi un es vismaz par vienu no tuviniekiem varu būt pilnīgi mierīga.
Šodien viņa brauks pie vecākiem. |
|
|
| Mazās saldās bumbiņas |
[30. Okt 2008|16:26] |
Viena no spēcīgākajām bērnības atmiņām man ir par nokļūšanu neatliekamās palīdzības nodaļas uzņemšanā 3 vai 4 gadu vecumā. Un iemesls bija visnotaļ smieklīgs. Nāku no mazpilsētas, kur visādas foršas lietas dabūt padomju laikos nav tik vienkārši. Kaut kad uz mūsu mazpilsētu bija atvestas konfektes "jūras akmentiņi" un citas krāsainas konfektes-dražejas. Un viena no to dražejkonču paciņām bija atvērta un es sajūsminājos par to formu - mazas, krāsainas un apaļas. Jē. Un tad es izdomāju, ka es varu tādas bumbiņas ielikt sev ausīs un degunā, un droši vien vēl piebērt pilnu muti (nu par to pēdējo es vairs neesmu tik droša).
Manas dīvainās rotaļas pamanīja mamma. Bet tad jau es veikli biju izdabūjusi končas no ausīm, bet no deguna nāss nevarēju vienu dabūt ārā. Manu mammu tas uztrauca un mēs ātri aizbraucām pie "ātrajiem".
Es ļoti mīlu savus vecākus, jo viņi man vienmēr ir uzticējušies un ticējuši. Laikam tajās grāmatās, ko viņi studēja par bērnu audzināšanu, nekas nebija teikts, ka bērni mēdz fantazēt un melot. Un tā arī šoreiz. Mamma man prasīja, kā tā konfekte nonāca degunā. Un es atbildēju, ka piebēru pilnu muti ar tām, un tad aizrijos un viena nokļuva degunā. Es gan drīzāk gribu domāt, ka mamma saprata, ka es meloju, bet viņa labāk man spēlēja līdzi, lai neatklātu mediķiem patieso konfektes nokļūšanas manā degunā veidu. Lai nu kā, kad mediķis to konfekti izdabūja no mana deguna, tā jau bija izkususi tik ļoti, ka tāds mazs, mazs zirnītis no tās vairs bija palicis.
Mans stingrais tētis pēc pārbraukšanas mājās visas konfekšu paciņas izsvieda miskastē, lai es eksperimentu vai bīstamās rotaļas nemēģinātu atkārtot. Mani bērnībā nesaistīja saldumi paši par sevi, tāpēc pārāk mani nesatrauca fakts, ka nav vairs to saldumu, bet sarūgtinājumu mammas acīs es gan atceros, jo viņai garšoja saldumi un viņa bija ieguldījusi kaut kādas pūles, lai dabūtu tās dražejkončas.
To visu es atcerējos, jo tagad jau kuro dienu aktīvi ēdu askorbīnskābi mazajās bumbiņās. |
|
|
| Vēl pāris teikumi par mātes dienu |
[14. Maijs 2007|01:26] |
Šonedēļ mani apciemoja māsa. Da nu labi, viņa neapciemoja mani, viņa atbrauca iepirkties un savākt savu vācu valodas zināšanu apstiprinošo diplomu. Un es viņai iedevu visas Rimi savāktās uzlīmes ar tekstu - iedod mammai mātes dienā. Šodien runājām ar mammu un šķiet, ka sīkā tieši tā arī izdarīja, jo mamma par tiem traukiem vien runāja. Un par jaunas mašīnas pirkšanu. Un par mazbērnu neesamību. Tas nav būtiski.
Arī šis nav būtiski, tomēr lai es atcerētos - šodien dievkalpojumā nerunāja neviens no mūsu mācītājiem, bet gan Lutera akadēmijas rektors. Un man baigi nepatīk tulkotie sprediķi, jo vai nu tie ir 2reiz garāki tulkojuma dēļ, vai arī doma ir 2reiz īsāka tā paša iemesla dēļ. Un tad beigās viņš aicināja jaunos cilvēkus studijām Lutera akadēmijām par piemēru minot jaunāko mācītāju un viņa sievu. Un es zinu, ko šie jaunie cilvēki domā par to mācību iestādi. Un es arī zinu, ko es pati par to domāju. Bet citādāk - svētdienas skolas bērnu dziedāšana man atgādināja bērnu dārzu un dziedāšanu tur. |
|
|
| |
[15. Jan 2007|07:42] |
Vakar Riekstkodi noskatījos tikai līdz pusei - reāli klanījos un sapratu, ka tā ir necieņa pret pasākumu un nācu mājās. Gulēju.
Tikko zvanīja mamma un pastāstīja, ka viņiem mājās nav elektrības. Pēc 2005. gada 9. janvāra vētras viņiem eletrību atjaunoja tikai nedēļas laikā. Bet nu gan jau.
Mani šodien vairāk satrauc tas, ka nezinu, kā var aizbraukt uz Pārdaugavu, jo Krastmala vietām ir pārplūdusi un līdz ar to uz kāda no tiltiem nevar uzbraukt. |
|
|
| My sweet family |
[10. Feb 2006|21:25] |
Tikko zvanīja tēvs. Un es ļoti uztraucos, jo viņš nekad man nezvana bez iemesla. Bet nu laimīgā kārtā nekā nopietna nebija - tikai tas, ka esot ar māti divatā, jo māsa devusies svinēt kaut ko un kaut kur. Centos nomierināt, ka vēl pēc neilga laika viņi konstanti būs tikai divatā. Varbūt man vajadzēja ieteikt kādas aktivitātes, ko viņi varētu darīt, bet kaut kā neattapos. Lai jau. |
|
|