| Kvīkends |
[25. Okt 2010|10:16] |
Piektdien es piedzīvoju otru sliktāko jauniešu vakaru savā vadītājas dzīvē (detaļās neizplūdīšu, bet nu - komunikāciju errori viens pēc otra un rezultāts tāds, kāds bija). Tomēr maizītes bija gardas un kaut ko jaunu tomēr arī uzzināju, pat ja tas netika pasniegts visauzraujošākā veidā. Jā, un vēl es dabūju tīri smuku ziedu kompozīciju, kas sākotnēji bija domāta citam cilvēkam, kurš nebija ieradies.
Sestdienas DzD un atvadu pasākums arī nebija izcils, bet tomēr pozitīvo emociju bija daudz, tāpēc labi, ka bija. Un kaut arī mana māsa saka - kāpēc tērēt tik daudz naudas ballītei, ja tās puķes un dāvanas var nopirkt tāpat (bet ir tās dāvanas, kas ir nenopērkamas), tad atbilde ir tāda: sanākt kopā, uzēst kaut ko garšīgu, saviesīgi pačalot, uzspēlēt kaut ko es pati ar sevi nevaru - tik pašpietiekama es tomēr neesmu. Viena nepārdomāta detaļa bija turku melnās tējas dzeršana neierobežotos apjomos - daži viesi pēc litriem šīs tējas aizmigt nevarēja :). Un citrona kūka izradījās ne ļoti citronīga - baigi saldā, bet svētdien ar rūgtu kafiju bija pašā laikā. Bet tomēr, bija ļoti jauki viesi, kuri ēda, dzēra, kas galdā, bija savstarpēji draudzīgi un pat spēlēja OKAY un atbalstīja arī pārējās aktivitātes, bija Ataturks, kurš vēroja notiekošo, bija kūka ar svecītēm, es dzirdēju daudz laba par sevi un man atgādināja visādas interesantas situācijas no dzīves, par kurām pati jau biju aizmirsusi. Paldies atsaucīgajiem viesiem, kuri pat tējas glāzītes laicīgi piegādāja, un laipnajiem DAD Cafe darbiniekiem par manu vēlmju akceptēšanu! (Ļoti gaidu bildes.) Un māsa arī dažbrīd paspēja būt eņģelis, kas bija vairāk nekā mēs bijām sarunājušas.
Svētdien bija maz cilvēku dievkalpojumā, jo jauniešu koris devies braucienā uz Norvēģiju un vispār aukstajā laikā cilvēki divreiz domā, vai doties uz baznīcu vai nē. Pēc dievkalpojuma paēdu ārpus mājas, lai atkal pačalotu. Tad bišku atvilku elpu mājās un tad atkal devos ārā, lai ar māsu paēstu ārpus mājas - nenosodiet - Hesburgerā! :) Tad vajadzēja uzmest aci Galerijai Rīga - žēl, ka es tik drīz pārvācos, jo tagad tur ir mans tuvākais RIMI. Labu nākotni es tai galerijai neparedzu, bet man nav pareģa dotību, tā kā vienalga. Bet smuks ir skats no augšējā stāva.
Vispār - diezgan noslogota nedēļas nogale un arī vienīgo atpūtas dienu es pavadīju domās, ka vajadzētu taču kaut ko jēdzīgu padarīt, bet tālāk par pašpārmetumiem, ka neko nedaru, tāpat netiku.
Bet lūk šodien sākās mana pēdējā darba nedēļa un tas mani ļoti priecē. |
|
|
| Ikdiena kā svētki |
[6. Maijs 2010|01:13] |
Šodien pie manis atkal bija fizioterapeite. Pa šīm nedēļām es esmu diezgan izlaidusies, tāpēc tagad bišku jāiespringst - nu tas vairāk uz hamstringu uztrenēšanu un saites stiepšanu attiecas. Parādīja man jaunus vingrinājumus, tā kā atkal ir interesanti. Labi pavadījām laiku. Tikai vēl ir neskaidrība, vai man locītavas izliekuma dēļ atšķirsies arī kāju garumi un attiecīgi tālāk gurnu augstums, bet nu to vēl laiks rādīs. Ja jā, tad drīz mugura dos par sevi zināt.
Mīļie Ģirti un Ģederti - es diezgan daudzus neapsveicu, bet es par jums labu domāju. Pie viena no gaviļniekiem arī pavadīju aizraujošu vakaru - tāda veida vakari man trūks Turcijā, to es zinu jau tagad. Man ir prieks, ka es pazīstu jaunus profesionāļus, kuri necepas par notiekošo politikā vai par iespēju vairāk saraust naudu, bet kuriem ir skaidrs skats uz notiekošo apkārt un labas idejas, lai situāciju uzlabotu. Cik ļoti svarīgi ir dot iespēju jaunajiem gūt zināšanas un izaugt par nākamajiem līderiem, nevis nepārtraukti sēdēt kā sunim uz siena kaudzes. Ir jau grūti, jo mācīšana prasa laiku un pacietību, arī paša attīstību, jo nevar nevienu aizvest tālāk par vietu/ līmeni, kuru pats esi sasniedzis, bet pie vēlmes atkāpties, ir labi redzēt, ka ir cilvēki, kas iesākto turpinās un viņi ir gatavi pārņemt vadību. Bet tik un tā - šo lietu es mācīšos visu mūžu. Dzirdēju teju vai brīnumainu stāstu par nozagta mocīša atgūšanu. Bet īpašniekam un viņa draugiem/ radiem tas prasīja gandrīz 3 pilnas diennaktis ar reidiem gan tumšā, gan gaišā dienas laikā. Cik policija ir nespējīga, tik līdzcilvēki mēdz būt atsaucīgi, kaut arī diezgan bailīgi. Viss labs, kas labi beidzas.
Ir foršas idejas vasaras pasākumiem draudzes jauniešiem. Tik foršas, ka gribas visur būt klāt un visur piedalīties.
Pirmdien uzņēmu pie sevis amerikāņu kolēģi un baigi vērtīgās sarunas mums izvērsās. Pastāstīju, ka latvieši dzīvajiem nedāvina pāra skaitļa ziedus :)
Šobrīd liekas, ka viss ir tik ļoti labi, ka es to neesmu pelnījusi. Bet kaut kā liekas, ka viss dzīves skaistums izplēnēs ar atgriešanos darbā nākamnedēļ. Dzīvošu, redzēšu. |
|
|
| 8. marts |
[8. Mar 2010|10:14] |
Mums bija muzikāls priekšnesums 12 vīriešu un ģitāras izpildījumā un man ir 4 sarkanas, garkātainas rozes. :)
Jums arī skaistu dienu! |
|
|
| Jaukās svētku dienas |
[3. Jan 2010|17:26] |
Man pēdējās dienās plīst trauki. 1. janvārī man saplīsa tikko uzdāvināta tasīte (krūzīte ar apakštasīti). Bišku žēl, jo dāvana. 2. janvārī man saplīsa krūzīte, kuru devos mazgāt. Labi, ka netīra saplīsa. :) Ja vien laimei būtu kāds sakars ar plīstošiem traukiem, franču stikla ražotāji bankrotētu man būtu ļoti laimīgi iesācies gads. :) Bet es nevaru arī apgalvot pretējo - ir jau laimīgi. Un tam bonusā - pilna miskaste ar lauskām.
Vēl man pēdējās dienās piepildās vēlēšanās. 1. janvārī braucot mājās domāju, ka dikti gribētu iedzert nedaudz šampanieša. Šampanietim visur vēl atlaides, varētu nopirkt lielo pudeli, bet man vienai tas ir par daudz. Mazās šampanieša pudeles man vienkārši liekas nenopietnas. Beigās ar sevi sarunāju, ka dzert ir kaitīgi un citas muļķības. Aizbraucu mājās. Attaisu ledusskapi - a tur - pusizdzerta lielā šampanieša pudele. :) Zvanu māsai, jautāju, vai viņas, saņemu atļauju un iedrošinājumu to lietot. Kaut arī prastākais, bet dotajā situācijā garšīgākais no šampaniešiem.
Savukārt 2. janvārī braucot mājās es baidījos, ka atslābuma dēļ saslimšu. Un spēcīgi vēlējos, kaut draugi mani kaut kur uzaicinātu tajā vakarā vai nākamajā dienā. Un man vēl 2. janvāra vakarā piezvana draudzene un piedāvā pavadīt viņu un viņas turku draugu iekš Madhouse. Tā nu es bišku sapucējos un gāju ārā. Labi pavadījām laiku arī Melnajā kaķī pie biljarda un galda futbola.
Lai nesaslimtu no atslābuma, kam šodien pēc visiem plāniem vajadzēja iestāties (nu es pāris dienas jau iznēsāju kaut kādu saaukstēšanās vīrusu, bet pa īstam saslimusi neesmu un pēc pieredzes zinu, ka pietiek nedaudz atslābt, paņemt atpūtas dienu un tad es noliekos uz vairākām dienām, jo organisms vairs nav tajā saspringumā, kas liek mobilizēties darbam vai citām iedomātām svarīgām lietām), es šodien pēc dievkalpojuma atbraucu uz darbu, lai strādātu. Rīt man arī ir darba diena, bet pēc tam 3 brīvdienas un tagad jāmēģina pārliecināt to vīrusu no manis atstāties, jo 3 dienas atslābuma varētu nozīmēt 3 dienas slimības gultā, bet man šoreiz negribas slimot. Tā lūk.
Bet īstenībā es gribēju būt uz draudzes eglīti, bet nu - ir tā, kā ir. |
|
|
| Šis būs ļoti labs gads |
[1. Jan 2010|11:22] |
Es esmu ļoti laimīga un pateicīga par iespēju šādā veidā sagaidīt Jauno gadu. Tālāk seko garlaicīgs apraksts, bet nu pierakstu sev, lai atcerētos.
Biju Bulduros pie superīgas ģimenes,( ... tālāk ... ) |
|
|
| Vecgada diena |
[31. Dec 2009|10:05] |
Uz Vecgada pusdienām tiešām neaizdevos un nejūtos slikti tā dēļ. Toties vakarā bija turku-latviešu vakars pie manis mājās.
Cenšos izprast vīriešu ēšanas paradumus - kā noteikt, ka cilvēkam tiešām garšo. Ja vīrietis, kurš nav izsalcis, jo pirms nākšanas ciemos ir labi paēdis un vēl ir ēstas uzkodas, pamatēdienu gandrīz vai karstu norij vienā piegājienā - 3 reizes ātrāk nekā pārējie, tas taču nozīmē, ka ir garšīgi, ne? Varētu jau neanalizēt, bet es pati līdz galam nebiju apmierināta ar garšu kombinācijām. Gaļa bija ideāli samarinēta - vienkārši ideāli sanāca (vista citrona sulā ar granātābolu sēkliņām). Bet dārzeņu garšu buķete nebija tā ideālākā tāda veida gaļas pavadone. Nu vispār - tas viss ir tik sarežģīti, lai arī kā es cenšos. Bet Daugavas svaigais siers ar olīvēm vīnogu lapās ir izcils - visiem ēdājiem garšoja.
Mēs noskatījāmies Midsummer Madness - skaidrojām turku draugam to Jāņu ārprātu. Tad pārrunājām visu kaut ko būtisku un ne tik ļoti.
Bija variants, ka mēs arī JG sagaidam kopā, iespējams ar vēl 7 turku jaunēkļiem, bet tie jaunēkļi plāno doties uz klubu Push, man jau ir brīnišķīgs variants ar svešu ģimeni sagaidīt JG Jūrmalā, tā kā visiem notiks, kā pašiem labāk.
Jāatcerās sasveikt krievus un turkus, jo Zsv viņus nesveicu, protams.
Vēl kārtīgi jāizdomā, ko foršu aizvest tai ģimenei šovakar - katram dāvaniņu sagādāt tur ir grūti - 6 bērnu ģimene ar paplašinājumiem un es tā īsti pazīstu tikai 2 no bērniem. Kaut kāds ēdamlietu grozs izklausās pēc varianta.
Es varētu palūgt kādam, lai man uzdāvina tādu foršu zāļu kastīti, kur var sadozēt visas tās tabletes pa ēdienreizēm - jo tās kombinācijas ir dažādas. Brokastīs man sanāk vislielākā porcija - 7 tabletes. Šī man ir jauna pieredze. Ļoti dīvaini tas viss ir.
Bet jums es novēlu aizraujošu sagatavošanos JG :) |
|
|
| Z-svētku dienu atskaitīte |
[27. Dec 2009|00:00] |
Esmu atpakaļ no Kuldīgas un Z-svētku balles. ( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[12. Dec 2009|11:05] |
Vakar bija ļoti jauks jauniešu vakars, kaut arī biju tur tikai uz pēdējo daļu, jo pirms tam strādāju. Varbūt ar tiem vadītājiem, kuri nav JaVĀ vai citur mācījušies diskusiju vadīšanu, būtu vērtīgi īsi apskatīt principus par to, lai būtu vieglāk turēties pie tēmas un neskart pārāk plašus, neatbildamus jautājumus.
Otra foršā lieta bija, ka sadraudzības laikā daudzi atcerējās par savām krūzītēm, kā rezultātā nebija kaudze ar zaļajām krūzītēm, ko mazgāt.
Cik brīnišķīgi, ka cilvēki spēj pieņemt visu, kas no Dieva, kaut arī dažreiz tas sāp. Un patiesi teikt kā Matt Redman dziesmā "Blessed be Your Name":
Tu dod, Tu arī ņem,
Bet mana sirds mūžam teiks - Svētīts lai Tavs Vārds.
Uz nākamo jauniešu vakaru man ir jāsagatavo liecība par lūgšanu spēku un kaut arī ir tik daudz skaidri atbildētas lūgšanas, tik un tā ir grūti izvēlēties kādu spilgtu gadījumu, jo es neatceros detaļas. Bet gan jau.
Citādāk - Zsv noskaņai nopirku The Nativity Story DVD. Man patika tā filma, kad noskatījos kinoteātrī. Ceru, ka mājās arī būs tikpat forši. |
|
|
| Klinģeris ar kaķīšiem |
[18. Okt 2009|17:20] |
 |
|
|
| |
[12. Apr 2009|08:27] |
Kristus ir augšāmcēlies! |
|
|
| Vēl pāris teikumi par mātes dienu |
[14. Maijs 2007|01:26] |
Šonedēļ mani apciemoja māsa. Da nu labi, viņa neapciemoja mani, viņa atbrauca iepirkties un savākt savu vācu valodas zināšanu apstiprinošo diplomu. Un es viņai iedevu visas Rimi savāktās uzlīmes ar tekstu - iedod mammai mātes dienā. Šodien runājām ar mammu un šķiet, ka sīkā tieši tā arī izdarīja, jo mamma par tiem traukiem vien runāja. Un par jaunas mašīnas pirkšanu. Un par mazbērnu neesamību. Tas nav būtiski.
Arī šis nav būtiski, tomēr lai es atcerētos - šodien dievkalpojumā nerunāja neviens no mūsu mācītājiem, bet gan Lutera akadēmijas rektors. Un man baigi nepatīk tulkotie sprediķi, jo vai nu tie ir 2reiz garāki tulkojuma dēļ, vai arī doma ir 2reiz īsāka tā paša iemesla dēļ. Un tad beigās viņš aicināja jaunos cilvēkus studijām Lutera akadēmijām par piemēru minot jaunāko mācītāju un viņa sievu. Un es zinu, ko šie jaunie cilvēki domā par to mācību iestādi. Un es arī zinu, ko es pati par to domāju. Bet citādāk - svētdienas skolas bērnu dziedāšana man atgādināja bērnu dārzu un dziedāšanu tur. |
|
|