Zuzannas domas - Ikdiena kā svētki [entries|archive|friends|userinfo]
Zuzanna

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Ikdiena kā svētki [6. Maijs 2010|01:13]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , , , , ]

Šodien pie manis atkal bija fizioterapeite. Pa šīm nedēļām es esmu diezgan izlaidusies, tāpēc tagad bišku jāiespringst - nu tas vairāk uz hamstringu uztrenēšanu un saites stiepšanu attiecas. Parādīja man jaunus vingrinājumus, tā kā atkal ir interesanti. Labi pavadījām laiku. Tikai vēl ir neskaidrība, vai man locītavas izliekuma dēļ atšķirsies arī kāju garumi un attiecīgi tālāk gurnu augstums, bet nu to vēl laiks rādīs. Ja jā, tad drīz mugura dos par sevi zināt.
Mīļie Ģirti un Ģederti - es diezgan daudzus neapsveicu, bet es par jums labu domāju. Pie viena no gaviļniekiem arī pavadīju aizraujošu vakaru - tāda veida vakari man trūks Turcijā, to es zinu jau tagad. Man ir prieks, ka es pazīstu jaunus profesionāļus, kuri necepas par notiekošo politikā vai par iespēju vairāk saraust naudu, bet kuriem ir skaidrs skats uz notiekošo apkārt un labas idejas, lai situāciju uzlabotu. Cik ļoti svarīgi ir dot iespēju jaunajiem gūt zināšanas un izaugt par nākamajiem līderiem, nevis nepārtraukti sēdēt kā sunim uz siena kaudzes. Ir jau grūti, jo mācīšana prasa laiku un pacietību, arī paša attīstību, jo nevar nevienu aizvest tālāk par vietu/ līmeni, kuru pats esi sasniedzis, bet pie vēlmes atkāpties, ir labi redzēt, ka ir cilvēki, kas iesākto turpinās un viņi ir gatavi pārņemt vadību. Bet tik un tā - šo lietu es mācīšos visu mūžu. Dzirdēju teju vai brīnumainu stāstu par nozagta mocīša atgūšanu. Bet īpašniekam un viņa draugiem/ radiem tas prasīja gandrīz 3 pilnas diennaktis ar reidiem gan tumšā, gan gaišā dienas laikā. Cik policija ir nespējīga, tik līdzcilvēki mēdz būt atsaucīgi, kaut arī diezgan bailīgi. Viss labs, kas labi beidzas.
Ir foršas idejas vasaras pasākumiem draudzes jauniešiem. Tik foršas, ka gribas visur būt klāt un visur piedalīties.
Pirmdien uzņēmu pie sevis amerikāņu kolēģi un baigi vērtīgās sarunas mums izvērsās. Pastāstīju, ka latvieši dzīvajiem nedāvina pāra skaitļa ziedus :)
Šobrīd liekas, ka viss ir tik ļoti labi, ka es to neesmu pelnījusi. Bet kaut kā liekas, ka viss dzīves skaistums izplēnēs ar atgriešanos darbā nākamnedēļ. Dzīvošu, redzēšu.
Linkir ko teikt?

hackers counter system