Zuzannas domas [entries|archive|friends|userinfo] Zuzanna [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

Kvīkends [25. Okt 2010|10:16] [Tags | draudze, draugi, ikdiena, svētki ] Piektdien es piedzīvoju otru sliktāko jauniešu vakaru savā vadītājas dzīvē (detaļās neizplūdīšu, bet nu - komunikāciju errori viens pēc otra un rezultāts tāds, kāds bija). Tomēr maizītes bija gardas un kaut ko jaunu tomēr arī uzzināju, pat ja tas netika pasniegts visauzraujošākā veidā. Jā, un vēl es dabūju tīri smuku ziedu kompozīciju, kas sākotnēji bija domāta citam cilvēkam, kurš nebija ieradies. Sestdienas DzD un atvadu pasākums arī nebija izcils, bet tomēr pozitīvo emociju bija daudz, tāpēc labi, ka bija. Un kaut arī mana māsa saka - kāpēc tērēt tik daudz naudas ballītei, ja tās puķes un dāvanas var nopirkt tāpat (bet ir tās dāvanas, kas ir nenopērkamas), tad atbilde ir tāda: sanākt kopā, uzēst kaut ko garšīgu, saviesīgi pačalot, uzspēlēt kaut ko es pati ar sevi nevaru - tik pašpietiekama es tomēr neesmu. Viena nepārdomāta detaļa bija turku melnās tējas dzeršana neierobežotos apjomos - daži viesi pēc litriem šīs tējas aizmigt nevarēja :). Un citrona kūka izradījās ne ļoti citronīga - baigi saldā, bet svētdien ar rūgtu kafiju bija pašā laikā. Bet tomēr, bija ļoti jauki viesi, kuri ēda, dzēra, kas galdā, bija savstarpēji draudzīgi un pat spēlēja OKAY un atbalstīja arī pārējās aktivitātes, bija Ataturks, kurš vēroja notiekošo, bija kūka ar svecītēm, es dzirdēju daudz laba par sevi un man atgādināja visādas interesantas situācijas no dzīves, par kurām pati jau biju aizmirsusi. Paldies atsaucīgajiem viesiem, kuri pat tējas glāzītes laicīgi piegādāja, un laipnajiem DAD Cafe darbiniekiem par manu vēlmju akceptēšanu! (Ļoti gaidu bildes.) Un māsa arī dažbrīd paspēja būt eņģelis, kas bija vairāk nekā mēs bijām sarunājušas. Svētdien bija maz cilvēku dievkalpojumā, jo jauniešu koris devies braucienā uz Norvēģiju un vispār aukstajā laikā cilvēki divreiz domā, vai doties uz baznīcu vai nē. Pēc dievkalpojuma paēdu ārpus mājas, lai atkal pačalotu. Tad bišku atvilku elpu mājās un tad atkal devos ārā, lai ar māsu paēstu ārpus mājas - nenosodiet - Hesburgerā! :) Tad vajadzēja uzmest aci Galerijai Rīga - žēl, ka es tik drīz pārvācos, jo tagad tur ir mans tuvākais RIMI. Labu nākotni es tai galerijai neparedzu, bet man nav pareģa dotību, tā kā vienalga. Bet smuks ir skats no augšējā stāva. Vispār - diezgan noslogota nedēļas nogale un arī vienīgo atpūtas dienu es pavadīju domās, ka vajadzētu taču kaut ko jēdzīgu padarīt, bet tālāk par pašpārmetumiem, ka neko nedaru, tāpat netiku. Bet lūk šodien sākās mana pēdējā darba nedēļa un tas mani ļoti priecē. Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Runāšana sudrabs, klusēšana - zelts? [19. Okt 2010|09:10] [Tags | draugi ] Ai kā es šorīt kožu pirkstos par vakar pateikto neīstā laikā. Iespējams, es vakar ar nepārdomātu tekstu zaudēju labu draugu. Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Man iet labi [31. Aug 2010|12:14] [Tags | draugi, evs, ikdiena, kino, turcija ] Man jau ir par aukstu un cilvēki, kas mani biedē ar mīnuss 40 grādiem šai ziemā, nostiprina tikai manu pārliecību - šī ziema ir jāpavada siltajās zemēs. Pa šo laiku esmu satikusi amerikāņu draudzenes vecākus, mēģinājusi saprast, kāpēc arī 50 gadus veci cilvēki pavelkas uz Twighlight - nesapratu; dabūju Starbucks kafiju. Vēl pabiju pirmsaizbraukšanas seminārā, kur es nošokējos, ka ar EVS tuvāko 2 mēnešu laikā aizbrauks 50 super gudri, talantīgi jaunieši. Lielākā daļa uz gadu būs prom. Uzzināju, ka vienlaicīgi ar mani Turcijā būs vēl 3 jaunieši, kas šonedēļ brauks prom. Vēl noskatījos Inception - patika un pat ļoti un man parasti šitādas filmas ne pārāk. Dzīvoju strauji un ar pilnu krūti. Link 4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Piektdienas nakts Stambulā [26. Jun 2010|13:27] [Tags | draugi, izklaide, stambula, turcija ] Kamēr vēl spēlējām Wii, piezvanīja viens draugs - Huseins, kuram viņa draudzenes Esras kolēģes dzimšanas dienas ballītē bija garlaicīgi un tad nu mēs devāmies uz Taksim, uz Portre Cafe, lai viņu izklaidētu. Tur bija sieviete, kas svinēja dzimšanas dienu un viņas lieliskie kolēģi no kādas radošās apvienības. Viņi visi tajā nedēļā bija pabeiguši darbu pie filmas, kurā galveno varoni spēlē Cem Yilmaz. Filma uz ekrāniem parādīsies decembrī. Visi tādi laimīgi par padarīto darbu. Apēdam kūku un mani uzcienāja ar kaut kādu supersaldu, riekstu šotiņu. Tālāk dodamies vietas, kurā varētu padejot, meklējumos. Nu jau četratā. Vispirms mums jāiegriežas pie viena Esras drauga Aydin bārā, kas ir nakts melnā ieliņā - izrādās, visai ieliņai dotajā brīdī nav elektrības. Bet cilvēkus tas neuztrauc - viņi turpina nākt un tie, kas jau ir tur, arī nekur nesteidzas. Tur gaidot alu, apēdam Prozit končas, ko atvedu Esrai, - turki ir pārsteigti, ka liķiera konfektēs var būt tik daudz liķiera. :) Parunājos ar Esras draugu Huseinu, kurš ir mākslinieks. Tad pie mums piesēžas Aydin - viņš ir kaut kādā veidā saistīts ar to bāru, kurā mēs atrodamies. Cenšas ar mani parunāties, visu laiku atvainojas, ka nezina angļu valodu tik labi un es tikai atbildu "Your English is better than my Turkish". Daudz smaidu un smejos. Parādās elektrība un es beidzot redzu, kur mēs esam. Jo bez elektrības tur bija piķa melns un gaisma bija tikai no mobilo telefonu lukturīšiem, vai telefonu displejiem, kuri uzlikti uz alus glāzes, radīja pieklusināta lukturīša gaismas efektu. Aydin man stāstīja par to bāru un ka tajā pašā ēkā 3. stāvā esot superīgs lietoto grāmatu veikaliņš. Atvadamies un tālāk ejam uz Kulp bāru. Tur izdejojāmies pie Oldies, but goodies, bet tika likts šis tas arī no the Ting Tings, kas svētdienas vakarā festivālā dzīvajā spēlēja. Tur bija reāli piebāzts. Bet mūzika bija laba un atmosfēra arī. Bet draudzīgi novienojāmies, ka jāiet tālāk. Tad devāmies uz Kiki, pa ceļam vēl satiekot Aydin, kurš gribēja mums pievienoties. Pa ceļam aizgājām uz drošu vietu, kur apēst neskaitāmas pildītās gliemenes. Un pēc izēšanās, rokas mums saslacīja ar kaut kādu odekalonu, lai nesmaržotu pēc zivīm. :) Pirms nokļuvām Kiki, Aydin mūs aizveda uz vēl citu bāru, kurš pieder kaut kādam slavenam mūziķim, Aydin draugam, bet tur jau ballīte tā kā beidzās, tāpēc tikai sasveicinājāmies un devāmies nospraustajā virzienā - uz Kiki. Tur arī bija daudz cilvēku, tāpēc izgājām pagalmā, kur satikām tās dzimšanas dienas gaviļnieci, ar kuras ballīti iesākās nakts Taksimā. Tur Aydin man prasīja, kāpēc ar tik labu izglītību es daru to, ko es daru. Un es teicu, ka tas nav uz ilgu laiku un drīz es darīšu, to, kas man patiešām patīk, kā arī to, ka priekš politikas es esmu vai nu par vecu, vai par jaunu. Neteicu to, ka man nemaz negribas neko darīt saistībā ar politiku. Bet nu jā. Kiki ap 04:00 slēdza un mēs vēl nebijām pietiekami izdejojušies. Tāpēc tālāk devāmies uz Dorock bāru. Tur vairs nedejojām, bet sēdējām ārā un runājāmies. Aydin satika kādu draugu, kuram līdzi bija kamera un tad viņš aizrautīgi visus savus draugus fotogrāfēja un sūkstījās par zibspuldzes gaismas nevienmērīgo izstarojumu. Cik nu es redzēju - man ļoti patika bildes ar mani, tāpēc tagad cenšos tās dabūt. Tad jau sākām miegoties, jo jau kādu labu brīdi neko aktīvu nedarījām, atvadījāmies un devāmies mājup. Ar Esru un Huseinu it kā sarunājām brokastis, kaut kad, kad pamodīsimies. Bija ap 05:00 no rīta, kad bijām atpakaļ mājās. Droši varēju teikt Günaydın (labrīt!) un iet gulēt. :) Link ir ko teikt?

Ikdiena kā svētki [6. Maijs 2010|01:13] [Tags | draudze, draugi, drošība, rīga, svētki, veselība ] Šodien pie manis atkal bija fizioterapeite. Pa šīm nedēļām es esmu diezgan izlaidusies, tāpēc tagad bišku jāiespringst - nu tas vairāk uz hamstringu uztrenēšanu un saites stiepšanu attiecas. Parādīja man jaunus vingrinājumus, tā kā atkal ir interesanti. Labi pavadījām laiku. Tikai vēl ir neskaidrība, vai man locītavas izliekuma dēļ atšķirsies arī kāju garumi un attiecīgi tālāk gurnu augstums, bet nu to vēl laiks rādīs. Ja jā, tad drīz mugura dos par sevi zināt. Mīļie Ģirti un Ģederti - es diezgan daudzus neapsveicu, bet es par jums labu domāju. Pie viena no gaviļniekiem arī pavadīju aizraujošu vakaru - tāda veida vakari man trūks Turcijā, to es zinu jau tagad. Man ir prieks, ka es pazīstu jaunus profesionāļus, kuri necepas par notiekošo politikā vai par iespēju vairāk saraust naudu, bet kuriem ir skaidrs skats uz notiekošo apkārt un labas idejas, lai situāciju uzlabotu. Cik ļoti svarīgi ir dot iespēju jaunajiem gūt zināšanas un izaugt par nākamajiem līderiem, nevis nepārtraukti sēdēt kā sunim uz siena kaudzes. Ir jau grūti, jo mācīšana prasa laiku un pacietību, arī paša attīstību, jo nevar nevienu aizvest tālāk par vietu/ līmeni, kuru pats esi sasniedzis, bet pie vēlmes atkāpties, ir labi redzēt, ka ir cilvēki, kas iesākto turpinās un viņi ir gatavi pārņemt vadību. Bet tik un tā - šo lietu es mācīšos visu mūžu. Dzirdēju teju vai brīnumainu stāstu par nozagta mocīša atgūšanu. Bet īpašniekam un viņa draugiem/ radiem tas prasīja gandrīz 3 pilnas diennaktis ar reidiem gan tumšā, gan gaišā dienas laikā. Cik policija ir nespējīga, tik līdzcilvēki mēdz būt atsaucīgi, kaut arī diezgan bailīgi. Viss labs, kas labi beidzas. Ir foršas idejas vasaras pasākumiem draudzes jauniešiem. Tik foršas, ka gribas visur būt klāt un visur piedalīties. Pirmdien uzņēmu pie sevis amerikāņu kolēģi un baigi vērtīgās sarunas mums izvērsās. Pastāstīju, ka latvieši dzīvajiem nedāvina pāra skaitļa ziedus :) Šobrīd liekas, ka viss ir tik ļoti labi, ka es to neesmu pelnījusi. Bet kaut kā liekas, ka viss dzīves skaistums izplēnēs ar atgriešanos darbā nākamnedēļ. Dzīvošu, redzēšu. Link ir ko teikt?

Šis būs ļoti labs gads [1. Jan 2010|11:22] [Tags | draugi, svētki, ēdiens, ģimene ] Es esmu ļoti laimīga un pateicīga par iespēju šādā veidā sagaidīt Jauno gadu. Tālāk seko garlaicīgs apraksts, bet nu pierakstu sev, lai atcerētos. Biju Bulduros pie superīgas ģimenes,( ... tālāk ... ) Link 16 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Vecgada diena [31. Dec 2009|10:05] [Tags | draugi, svētki, veselība ] Uz Vecgada pusdienām tiešām neaizdevos un nejūtos slikti tā dēļ. Toties vakarā bija turku-latviešu vakars pie manis mājās. Cenšos izprast vīriešu ēšanas paradumus - kā noteikt, ka cilvēkam tiešām garšo. Ja vīrietis, kurš nav izsalcis, jo pirms nākšanas ciemos ir labi paēdis un vēl ir ēstas uzkodas, pamatēdienu gandrīz vai karstu norij vienā piegājienā - 3 reizes ātrāk nekā pārējie, tas taču nozīmē, ka ir garšīgi, ne? Varētu jau neanalizēt, bet es pati līdz galam nebiju apmierināta ar garšu kombinācijām. Gaļa bija ideāli samarinēta - vienkārši ideāli sanāca (vista citrona sulā ar granātābolu sēkliņām). Bet dārzeņu garšu buķete nebija tā ideālākā tāda veida gaļas pavadone. Nu vispār - tas viss ir tik sarežģīti, lai arī kā es cenšos. Bet Daugavas svaigais siers ar olīvēm vīnogu lapās ir izcils - visiem ēdājiem garšoja. Mēs noskatījāmies Midsummer Madness - skaidrojām turku draugam to Jāņu ārprātu. Tad pārrunājām visu kaut ko būtisku un ne tik ļoti. Bija variants, ka mēs arī JG sagaidam kopā, iespējams ar vēl 7 turku jaunēkļiem, bet tie jaunēkļi plāno doties uz klubu Push, man jau ir brīnišķīgs variants ar svešu ģimeni sagaidīt JG Jūrmalā, tā kā visiem notiks, kā pašiem labāk. Jāatcerās sasveikt krievus un turkus, jo Zsv viņus nesveicu, protams. Vēl kārtīgi jāizdomā, ko foršu aizvest tai ģimenei šovakar - katram dāvaniņu sagādāt tur ir grūti - 6 bērnu ģimene ar paplašinājumiem un es tā īsti pazīstu tikai 2 no bērniem. Kaut kāds ēdamlietu grozs izklausās pēc varianta. Es varētu palūgt kādam, lai man uzdāvina tādu foršu zāļu kastīti, kur var sadozēt visas tās tabletes pa ēdienreizēm - jo tās kombinācijas ir dažādas. Brokastīs man sanāk vislielākā porcija - 7 tabletes. Šī man ir jauna pieredze. Ļoti dīvaini tas viss ir. Bet jums es novēlu aizraujošu sagatavošanos JG :) Link 3 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Pirmssvētku drudzis norimis [23. Dec 2009|23:57] [Tags | draugi, ģimene ] Visi atlidoja, visus sagaidīju - nu jau visi esam pa savām mājām - viņi savās, es savās. Paplānojām laikus nākamajā nedēļā. Būs foršs starpsvētku periods. Vēl tikai vispār nav plāni JG. Bet viss taps un būs jauki. Bet vēl par šodienu varu teikt milzīgu paldies piene_ne par dāvaniņu - turku mūziciņu :) Tas man omu uzlaboja ilgākam laikam. Savukārt pēcpusdienā mums bija darbinieku "eglīte" - no klientiem visādi gardumi, labākā kolēģa un labākā darbinieka apbalvošana. Katram darbiniekam ir karstvīna pudele. Bet visforšākais, par ko es uz vienu dienu ļoti mīlu savu uzņēmumu ir - Zsv prēmija. Pagājušajā gadā mums jau tā netika izmaksāta, bet šogad ir. Nav jau baigi daudz - kāda 3 daļa no algas, bet pārsteigums īsts. Bet sapriecājusies par šo faktu es 5 (piecas!) reizes nepareizi ievadīju internetbankas paroli, tādā veidā nobloķējot to. :) Vēl var pieminēt ierastos pirmssvētku darba dienas korķus visā pilsētā - no centra biroja līdz lidostai braucu 50 minūtes pāri Salu tiltam. Bet viss labs, kas labi beidzas, un tā nu arī šodiena ir beigusies. Ļoti iespējams, ka līdz atgriešanās no Kuldīgas es te neko neierastu - tāpēc - priecīgus svētkus un brīvdienas! Šeit muzikālais pavadījums sveicienam - http://www.youtube.com/watch?v=CulLWzKSLu0 (tie paši Anetes Baltie ziedi). :)) Novēliet man izturību un pacietību visiem pārbaudījumiem vecāku mājās. :) Link ir ko teikt?

Sinem Saniye - Are We in Love [21. Dec 2009|00:47] [Tags | draugi, music, turcija ] Mans vismīļākais turku draugs palūdza, lai kaut kādā indi mūzikas vietnē nobalsoju par kaut kādu dziesmu. Nobalsoju un tad arī noskatījos klipiņu. Tā neko. A dziedātāja tā kā pazīstama liekas. Prasu turciņam - vai tā viņam kāda paziņa. Jā, tā esot drauga draudzene. Un tas draugs, kas šobrīd arī armijā, ir mana pirmā Turcijas brauciena aizraušanās. :) Tādā pasaulītē dzīvojam. Link ir ko teikt?

[27. Aug 2008|13:53] [Tags | draugi, reliģija ] Dažreiz ticības dzīvē ir labi, ja apkārt ir citi grēcinieki. Kad tu redzi, cik tālu krist tu negribi, kā arī, ka kādam izdodās stāvēt pretī tādiem pašiem kārdinājumiem, kādi ir tev, bet kuros tu krīti. Šodien aiz gultas atradu draudzenes matu sprādzi un uzliku Swarovski kristāla rotiņu, ko viņa atstāja pie manis, un domāju, bet bāc - ja viņa var, es arī varu (izturēt dažus kārdinājumus). Tā kā pagaidām turos. Kaut arī cilvēki, par kuriem nedomāju dienā, jo apzināti vai laika trūkumu dēļ tos izslēdzu no apziņas, pie manis nāk naktī sapņos. Link ir ko teikt?

Piedzīvojums turpinās [14. Maijs 2006|01:27] [Tags | auto, darbs, draugi, piedzīvojums, strange ] Es esmu mājās - gandrīz sveika, bet vēl vesela. A mašīnu tomēr nācās atstāt. Nu neko. Kāds rīt vai parīt dosies pēc viņas un cerams arī tiks skaidrībā, kas noticis. Atkal dīvainas sakritības, kuras skaidrojot tā vien šķiet, ka par mata tiesu esmu paglābta no kaut kā briesmīgāka. Bet nu - tas lai paliek mistiķiem. Meiteņu komanda, kas ieradās mani glābt, centās mašīnu iestumt, bet tas nedeva rezultātu, bet vietā, kur stāvēju, bija baigi lielais eļļas pleķis. Nu negribas domāt, ka visa eļļa tur izlijusi, tomēr tur bija vairāk, kā drīkstētu/ būtu pieļaujams. Citādi - diena visnotaļ izdevusies - biju pie jaukiem cilvēkiem, teicu ģimenes dienai veltītu runu un ieguvu jaunus kontaktus. Biju Liepājas slavas alejā. Jauki. Kad būs vairāk kāres, ielikšu kādas bildītes. Viss būtu labi, tikai tagad atcerējos, ka neaizslēdzu bāku. Bet it kā blakus ir apsargāts objekts - negribas ticēt, ka kāds tur ķēpāsies. Bet nu - tā es arī domāju par Purvciemu, kur vienā naktī daudzas bākas tika izsūktas. Labā lieta, ko darīju, gaidot palīgus, bija telefonu numuru pārveidošana. Tiku līdz burtam "M". Pa to laiku pabrīnījos, ka pat viens no LV miljonāriem man ir iegrāmatots - ja nu gadījumā zvana, lai droši atbildu. :D P.S. Mani tagad pie mājām inteliģenti aplaupīja ar tekstu: "es no Balviem un man nozagts maks un man vajag 4.05 LVL biļetei". Man bija tik vienalga, ka iedevu piečuku un tad džeks saprotot manu vieglprātību un lētticību, sāka bīdīt tekstus par papildus naudu kaut kam ēdamam. Tad gan pasūtīju. Šodien biju paņēmusi 4 sttopotājus, diez kāpēc to džeku nesāku mācīt stopot? Link 5 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Sālsmaize [17. Aug 2005|16:30] [Tags | draugi, dzīvoklis ] [ Oma: | excited ] Šodien otrais sālsmaizes pasākums. Patīk šitās lietas. Šodien gandrīz jūtos tā, it kā īsti ciemiņi nāktu. Ciemiņi viņi būs un diezgan īsti, bet tie tomēr ir tādi savējie, ar kuriem puds sāls ir apēsta un tad jau nav tā jāsaspringst - vai tur tā cakiņa pareizi stāv un kāpēc tā avīze ir noslīdējusi? Bet jauki, jauki. Link ir ko teikt?

navigation [ viewing | most recent entries ]