| Piektdienas nakts Stambulā |
[26. Jun 2010|13:27] |
Kamēr vēl spēlējām Wii, piezvanīja viens draugs - Huseins, kuram viņa draudzenes Esras kolēģes dzimšanas dienas ballītē bija garlaicīgi un tad nu mēs devāmies uz Taksim, uz Portre Cafe, lai viņu izklaidētu. Tur bija sieviete, kas svinēja dzimšanas dienu un viņas lieliskie kolēģi no kādas radošās apvienības. Viņi visi tajā nedēļā bija pabeiguši darbu pie filmas, kurā galveno varoni spēlē Cem Yilmaz. Filma uz ekrāniem parādīsies decembrī. Visi tādi laimīgi par padarīto darbu. Apēdam kūku un mani uzcienāja ar kaut kādu supersaldu, riekstu šotiņu.
Tālāk dodamies vietas, kurā varētu padejot, meklējumos. Nu jau četratā. Vispirms mums jāiegriežas pie viena Esras drauga Aydin bārā, kas ir nakts melnā ieliņā - izrādās, visai ieliņai dotajā brīdī nav elektrības. Bet cilvēkus tas neuztrauc - viņi turpina nākt un tie, kas jau ir tur, arī nekur nesteidzas. Tur gaidot alu, apēdam Prozit končas, ko atvedu Esrai, - turki ir pārsteigti, ka liķiera konfektēs var būt tik daudz liķiera. :) Parunājos ar Esras draugu Huseinu, kurš ir mākslinieks. Tad pie mums piesēžas Aydin - viņš ir kaut kādā veidā saistīts ar to bāru, kurā mēs atrodamies. Cenšas ar mani parunāties, visu laiku atvainojas, ka nezina angļu valodu tik labi un es tikai atbildu "Your English is better than my Turkish". Daudz smaidu un smejos. Parādās elektrība un es beidzot redzu, kur mēs esam. Jo bez elektrības tur bija piķa melns un gaisma bija tikai no mobilo telefonu lukturīšiem, vai telefonu displejiem, kuri uzlikti uz alus glāzes, radīja pieklusināta lukturīša gaismas efektu. Aydin man stāstīja par to bāru un ka tajā pašā ēkā 3. stāvā esot superīgs lietoto grāmatu veikaliņš. Atvadamies un tālāk ejam uz Kulp bāru. Tur izdejojāmies pie Oldies, but goodies, bet tika likts šis tas arī no the Ting Tings, kas svētdienas vakarā festivālā dzīvajā spēlēja. Tur bija reāli piebāzts. Bet mūzika bija laba un atmosfēra arī. Bet draudzīgi novienojāmies, ka jāiet tālāk. Tad devāmies uz Kiki, pa ceļam vēl satiekot Aydin, kurš gribēja mums pievienoties. Pa ceļam aizgājām uz drošu vietu, kur apēst neskaitāmas pildītās gliemenes. Un pēc izēšanās, rokas mums saslacīja ar kaut kādu odekalonu, lai nesmaržotu pēc zivīm. :) Pirms nokļuvām Kiki, Aydin mūs aizveda uz vēl citu bāru, kurš pieder kaut kādam slavenam mūziķim, Aydin draugam, bet tur jau ballīte tā kā beidzās, tāpēc tikai sasveicinājāmies un devāmies nospraustajā virzienā - uz Kiki.
Tur arī bija daudz cilvēku, tāpēc izgājām pagalmā, kur satikām tās dzimšanas dienas gaviļnieci, ar kuras ballīti iesākās nakts Taksimā. Tur Aydin man prasīja, kāpēc ar tik labu izglītību es daru to, ko es daru. Un es teicu, ka tas nav uz ilgu laiku un drīz es darīšu, to, kas man patiešām patīk, kā arī to, ka priekš politikas es esmu vai nu par vecu, vai par jaunu. Neteicu to, ka man nemaz negribas neko darīt saistībā ar politiku. Bet nu jā. Kiki ap 04:00 slēdza un mēs vēl nebijām pietiekami izdejojušies. Tāpēc tālāk devāmies uz Dorock bāru. Tur vairs nedejojām, bet sēdējām ārā un runājāmies. Aydin satika kādu draugu, kuram līdzi bija kamera un tad viņš aizrautīgi visus savus draugus fotogrāfēja un sūkstījās par zibspuldzes gaismas nevienmērīgo izstarojumu. Cik nu es redzēju - man ļoti patika bildes ar mani, tāpēc tagad cenšos tās dabūt. Tad jau sākām miegoties, jo jau kādu labu brīdi neko aktīvu nedarījām, atvadījāmies un devāmies mājup. Ar Esru un Huseinu it kā sarunājām brokastis, kaut kad, kad pamodīsimies. Bija ap 05:00 no rīta, kad bijām atpakaļ mājās. Droši varēju teikt Günaydın (labrīt!) un iet gulēt. :) |
|
|
