| Imagine |
[15. Nov 2014|00:57] |
Noskatījos poļu režisora filmu "Imagine". Ļoti skaists un aizkustinošs darbs.
http://www.imdb.com/title/tt1846492/
Aklu bērnu skolā kaut kur Portugālē ierodas brits Ian, kurš pats ir akls, lai satrenētu aklos bērnus dzīvei.
Un tur arī ļoti skaistā Alexandra Maria Lara ir galvenā aktrise. |
|
|
| Don't wait |
[23. Maijs 2014|00:11] |
Šovakar ar albāni aizgājām uz filmu "Before the Winter Chill" - man nejēgā patika, jo diezgan reāla, smalki uztaisīta, bet albānis teica, ka depresīva.
Pēc tam saēdāmies visādus labumus korejiešu restorānā un parasta Merlot no Čīles vietā paņēmām kaut kādu korejiešu herbal vīnu no 12 zālītēm. Netipiski sev baigi noreibu no vīna, bet tur droši vien zālītes vainīgas.
Sarunājām nākamajā nedēļas nogalē doties uz Korku, būs smuki.
Tikko vilcienā mani uzzrunāja viens kungs, kurš teica, ka esot braucis vienā vilcienā no rīta ar mani un redz cik mums abiem esot bijusi gara diena. Vēl tā jauki beigās noprasīja - were you some place nice tonight? Uz ko es ar tādu apmierināta runča smaidu atbildēju - yes, I was. Bet foršs onka, cerams, ka satikšu vēl. |
|
|
| What Richard did (2012) |
[26. Okt 2012|15:07] |
Kamēr man ir jāsteidz nodot viens raksts kādam Latvijas izdevumam, kas ir jau uzrakstīts, tikai jāsaīsina, es labprātāk ciboju.
Vakar pirmo reizi biju uz kino Īrijā. Un ne jau šādā tādā vietā, bet iekš Irish Film Institute. Un noskatījos ne gluži pirmo, tomēr ne vairāk kā piekto īru filmu savā nu jau pieklājīgi ilgajā mūžiņā.
Tāds diezgan reālistisks stāsts par īru vidusskolēniem un viņu ballītēm un dzerstiņiem, seksu, partneru maiņu un/vai aizvilšanu, par kādām no šīm darbību sekām, reakcijām uz to.
http://www.imdb.com/title/tt2092011/
Sieviešu galveno lomu atveido Roisin Murphy (es jau uzreiz padomāju, ka mūziķe no Moloko), bet nē, jauna, ļoti skaista īru aktrise.
Šī nav must-see filma, bet nu garlaicīgi arī nebija, daži skaisti skati un kadri, lielās dzīves atziņas arī neguvu. |
|
|
| Untouchables (2011) |
[12. Jun 2012|10:25] |
Vakar aizgājām uz šo filmu un riktīgi bija vērts - mana laika un naudas. Pie iespējas skatīšos vēl.
Un vienmēr jau īpaši liekas, ka filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem.
Stāsts ir tāds reāli saldi-rūgts. Tur ir daudz skaistā, bet tik pat daudz arī bēdīgā. Un, lai cik nožēlojami tas nebūtu, tomēr viena no atziņām ir - labi, ja ir daudz naudas. Un otra - ir jāprot tādu arī nopelnīt, kaut vai pārdodot savu skricelējumu uz auduma par 11 000 EUR.
Es iesaku.
http://www.imdb.com/title/tt1675434/ |
|
|
| Eat Pray Love (2010) |
[5. Okt 2010|00:31] |
Biju uz filmu (http://www.imdb.com/title/tt0879870/). Totāla sieviešu filma. Bet tas jau nav nekas slikts. Neesmu lasījusi grāmatu un pēc filmas man nav ne mazākās vēlēšanās lasīt to bestselleru.
Ēst ir labi. Bet ir labi mācēt arī gavēt.
Lūgties ir labi, vienīgi jāskatās, ko pielūdz. Meditēt arī droši vien ir labi. Bet nevajag Dievu samazināt.
Bali onka bija prikolīgs. Es arī gribētu ar viņu parunāties :)
Mīlēt ir labi. Bet atkal - kas ir objekts, kas ir subjekts? Bet ko vairs mūsdienu cilvēks saprot ar mīlestību. Mēs sakām, ka mīlam, bet īstenībā tiecamies kontrolēt (un parasti ne jau sevi).
Ja hedonismā tiek balstītas cilvēka tiesības uz nekontrolējamu, neierobežotu baudu, tad tas noved uz amorālismu.
Lai arī ko dari, dari to pamatīgi. Bet šī filma man lika domāt, ka ir labi paniekoties ar visu ko, kas dod kaut kādu mierinājumu kaut kādā laika posmā. Paviršība mūs iznīcina. Ejiet dziļumā. |
|
|
| Amaya |
[28. Sep 2010|12:15] |
Kaut kā savā frendlistē neesmu pamanījusi atsauksmes par filmu Amaya. Neviens neskatījās? Nevienam nepatika? |
|
|
| Man iet labi |
[31. Aug 2010|12:14] |
Man jau ir par aukstu un cilvēki, kas mani biedē ar mīnuss 40 grādiem šai ziemā, nostiprina tikai manu pārliecību - šī ziema ir jāpavada siltajās zemēs.
Pa šo laiku esmu satikusi amerikāņu draudzenes vecākus, mēģinājusi saprast, kāpēc arī 50 gadus veci cilvēki pavelkas uz Twighlight - nesapratu; dabūju Starbucks kafiju. Vēl pabiju pirmsaizbraukšanas seminārā, kur es nošokējos, ka ar EVS tuvāko 2 mēnešu laikā aizbrauks 50 super gudri, talantīgi jaunieši. Lielākā daļa uz gadu būs prom. Uzzināju, ka vienlaicīgi ar mani Turcijā būs vēl 3 jaunieši, kas šonedēļ brauks prom. Vēl noskatījos Inception - patika un pat ļoti un man parasti šitādas filmas ne pārāk.
Dzīvoju strauji un ar pilnu krūti. |
|
|
| Pasaulīgs spams |
[2. Maijs 2010|19:11] |
Piektdienas vakarā ar draudzeni, kura atlidoja no Zviedrijas, pēc izlīšanas pērkona negaisā, aizgājām uz bāru Cuba, lai dzīvajā redzētu Inculto jeb Lietuvas pārstāvjus Eirovīzijā. Dejot es vēl nevaru (nu vismaz vecajā izpratnē par dejošanu), tāpēc es pārāk neendžojēju pasākumu, kaut arī brālīši lietuvīši bija dikti atraktīvi un viņu spēlētā mūzika man gāja pie sirds. (Katrā ziņā daudz reiz vairāk nekā Gobziņa nez cik reizas liktie Tītari.) Kaut kāda deva pozitīvisma tajā visā bija. Bet nu vairāk uzspēlēts tas pozitīvisms.
Šodien biju uz Saules nogurdinātie 2: Dieva priekšā. Reāli kruta filma. Protams, ar visādām neprecizitātēm un skaidru ideoloģiju aka vācieši ir zvēri un cūkas, bet tik un tā kruta filma. Bet draudzenei, ar ko es kopā biju, nepatika, tāpēc baidos teikt - ejiet visi, bet man patika tik un tā. Man nepatika pēdējais kadrs ar sava veida atklāšanos, jo tas man likās ideoloģiski nepareizi, bet varbūt, varbūt tādā situācijā tā arī vajadzēja. A par to Dieva priekšā - no vienas puses - nekas konkrēti, bet nu vispār tomēr daudz dažādu momentu par Dievu un dieviem/elkiem. Nu skatieties un vērtējiet paši. Manā gadījumā stulbi tas, ka gandrīz neko neatcerējos no Saules nogurdinātajiem pirmās filmas - kāpēc man ir tik slikta atmiņa? |
|
|
| Up in the Air |
[1. Feb 2010|00:59] |
Biju uz kino. Baigi dārgās biļetes vakarā.
Stāsts ir par dzīvi, tās jēgu. Par mugursomu, ko mēs visu dzīvi nēsājam līdzi, un kas ir tas, ko mēs tur esam salikuši. Nu jā - par atlaišanas speciālistiem. Un par cilvēkiem, kuri vājprātīgi daudz ceļo. Par attiecībām, kas tiek vai netiek veidotas. Ir cilvēki, kuriem vajag savu otro pilotu dzīvei, un cilvēkiem, kuri izvēlas iegūt iespēju uzlikt savu vārdu uz lidmašīnas, kas nepieder viņiem. Par riskēšanu un pilnīgu sakāvi, iedomas sabrukumu.
Nu filma, ko vienreiz ir vērts noskatīties. Bišku padomāt un aizmirst. Dzīvot laimīgi tālāk. :)
Bet es bišku raudāju beigās, tas gan. Un Klūnijs bija jauks.
 |
|
|
| Avatars |
[7. Jan 2010|16:23] |
Nu fanu klubā nestāšos, bet bija forši. Man pat stāsts patika (par to es dikti šaubījos pirms skatīšanās). Pēc baznīcas uzrakstīšu tepat kaut ko vairāk. Pirmkārt, ja kāds nezināja, tad fantastika nav mans žanrs - nepatīk un neskatos.
Kas tad man īsti patika? Man patika debesu cilvēku varas un mantas kāre, smēķēšana vietā, kur jau tā ir problēmas ar skābekli, navi naivisms, navi tautas reliģiskie rituāli un reliģijas kā tādas attēlojums. Nu jā - kaut kādā brīdī likās - tā ASV uzsāk karadarbību jebkurā vietā, kur ir kāds dārgs izraktenis.
Un par šo es dabūšu ribās, bet - vai jums navi cilvēku skaidrība, vienība ar dabu, savu dievieti un vēl viss cits, kas nav raksturīgs patērātājsabiedrībai neatgādināja Vītolu ģimeni?
http://www.imdb.com/title/tt0499549/ |
|
|
| |
[22. Okt 2009|21:18] |
Un kurš rīt grib ar mani nākt uz Antikristu 11:00? |
|
|
| Ze Diena 22. oktobrī |
[21. Okt 2009|11:39] |
Kas var būt patīkamāks, kā brīvdienu pavadīt ar sīņiem-tīņiem Forum Cinemas? Daudz kas.
Bet nu - tik un tā - rīt eju uz kino.
Vai ir vērts noskatīties šādas filmas:
1) Sapieris;
2) Psihoterapeits;
3) Stingrā režīma brīvdienas;
4) Bēdīgi slavenie mērgļi
5) kāda cita filma, ko šobrīd rāda Forum Cinemas?
Džulī un Džūliju jau redzēju - sievietēm no sirds iesaku. :) |
|
|
| Internacionāle |
[5. Aug 2009|17:23] |
Noskatījos filmu Beynelmilel (Internacionāle), 2006. gads. (http://www.imdb.com/title/tt0893507/)
Ir 1982. gads un stāsts ir par Gevende - kāzu muzikantiem - kādā mazā ciematā. Viss sākas ar smagās mašīnas, kura pārveidota par nakts klubu, aizturēšanu. Tas turpinās ar populāru tautas dziesmu aizliegšanu. Un tad visi muzikanti tiek iesaukti militārajā orķestrī. Neviens no mūziķiem nepazīst notis, bet perfekti spēj nospēlēt dzirdēto. Lai viss būtu vēl jautrāk, komandieris pavēl orķestri ietērpt kaut kādās uniformās. Un vienīgās uniformas, kas tiek atrastas, ir ienaidnieku - franču leģiona uniformas.
Protams, ir revolucionāri, no kurienes tad arī Internacionāle, ir skaista mīlestība, mīlestības apliecinājumi, ir ziņotāji un daudz, daudz skaistas mūzikas.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| Slumdog Millionaire |
[1. Mar 2009|21:42] |
Biju uz Graustu miljonāru. Ļoti krāšņa un spēcīga filma. Kaut arī beigas ir Bolivudiskas, tomēr nav ierastais Bolivudas salkanums un salkanā smeldze. Ja godīgi, tad ar manu nervu sistēmu dažus kadrus bija grūti skatīties un acis es aizklāju ar rokām.
Un kad es miljonārveidīgajos raidījumos zinu atbildes, tad tas ir ļoti līdzīgi - kaut kādu spēcīgu asociāciju dēļ vai nu nezinu vispār. Ir maz faktu, ko zinu skaidri, tāpēc, ka būtu īpaši centusies iegaumēt. Un ir daudz jautājumu, uz kuriem mēs atbildes nezinām, bet tos mums var arī nepajautāt. Nevienam nav pienākums zināt visus bezvērtīgos faktus.
Es varbūt te pirms nedēļas rakstīju, ka man ir labs piedāvājums rudenī braukt uz Indiju un cik ļoti man gribās. Pēc filmas es sāku svērt, vai es esmu gatava Mombajas izmēra pilsētām un tādai realitātei. Īsti jau nē - man ir pārāk maiga sirds.
Par hinduistu agresiju pret musulmaņiem es neko nezināju. Par hinduistu agresiju pret kristiešiem nebrīnos - kristieši tomēr pamatā bija briti, kad viņi vēl tur bija vairāk un noteicošāki.
Ideāla mūzika. Labi pavadīts laiks.
http://www.imdb.com/title/tt1010048/
8 Oskari |
|
|
| Zemē, kur nekas nenotiek |
[20. Jan 2009|10:57] |
Meksikāņu komēdija "En el País de no pasa Nada" (2000) visai Holivudai liek iet uzpīpēt aiz stūra. Nekad neesmu bijusi Meksikā, bet liekas, ka tur tieši tā viss arī ikdienā notiek - mūžīgi ar emocionālu pārsātinātību, patiesi līdz galam (ja mīl, tad mīl līdz galam, ja nīst, tad nīst līdz nāvei, ja nodod, tad nodod tā, ka vairs nekā pāri nepaliek, ja liekuļo, tad neapnicīgi utt.). Nevienai filmai sen nebija izdevies man tik ļoti uzlabot garastāvokli. Līdz mājām dungoju tituldziesmu.
http://www.imdb.com/title/tt0246146/ |
|
|
| Ebreju vijoles |
[12. Jan 2009|01:25] |
TV3 mani atkal pārsteidz atkal ar labu filmu. Šovakar Vienas vijoles stāsts (Canone inverso - making love, 2000). Daudz mūzikas, nedaudz mīlestības un holokausta.
http://www.imdb.com/title/tt0208032/
Savukārt kincī redzēju nejēdzīgu komēdiju Four Christmases. |
|
|
| |
[19. Sep 2008|12:46] |
Vakar biju uz filmu Lauvas dēls. 5 cepumi (no 5) austrāliešiem par ideju, drosmi un izpildījumu.
Briseles reiss kavējās. Tīri skatāms krievu seriāls Miesassargs.
Gulēt tiku 02:00. Pirmo reiz pamodos 06:30. Gulēju tālāk. 7:40 zvanīja mamma. 7:42 zvanīja klients.
08:00 cēlos.
09:12 biju darbā. 10:44 izbraucu no darba. 11:34 biju Salaspils novadā - pēc mašīnas diskiem. 12:28 biju atpakaļ darbā.
Šrotā apskatāmās mašīnas nedaudz liek aizdomāties par drošu braukšanu. Savukārt pa ceļam uz Salaspili Maskavas ielā viens smagais nebija paspējis sabremzēt un kaut kādam Verso (varbūt T.Corolla) modelim visa aizmugure sabirusi - stikli uz ceļa, bleķi bagāžas nodalījumā. Braucu garām brīdī, kad CP tieši palūdza smagā vadītājam nobraukt sānielā, lai aizpildītu protokolu. Riktīgi žēl to smagā vadītāju - spriedums skaidrs - distances neievērošana. Bet bremzes tādiem vēl PSRS ražotiem spēkratiem? Viņi jau dažreiz ietur normālu distanci, bet tad kāds tur iespraucas un no labās gribas atkal nekā. Es nedaudz pārdzīvoju - mans vecais tēvs bija smagās mašīnas šoferis.
Un vispār man patīk CSDD piesprādzēšanās akcijas sauklis "Par nepieciešamību piesprādzēties parunāsim pēc avārijas". |
|
|
| No Arsenāla redzēt gribu |
[11. Sep 2008|15:13] |
Lauvas dēls, Mājupceļš, Cits, Ola, Ej ar mieru, Jamil, Mājas dziesmas, Dzimtenīte, Vienkārši Pops
Bet daudzas no filmām man ir nederīgos laikos. Diemžēl. |
|
|
| Love me if you dare |
[21. Aug 2008|23:11] |
Noskatījos Love me if you dare. Kaut kas patika, kaut kas nē. Vēl nezinu. Ā, nu franču valoda patika. Būs jāatrod franču mūzikas diski. Sen nav klausīti. Cements nepatika. Uzdrīkstēšanās patika/nepatika. Nepatika lasīt subtitrus angļu valodā.
Cilvēki nāk un iet, bet daži tomēr visu laiku ir kaut kur tepat, bet ne gluži tuvumā. Viņi tikai (ne)periodiski parādās. Bet lielākoties viņi visi veido mūsu personības. Man sestdien būs jāsatiek diezgan padaudz cilvēku, no kuriem man nācās/ es izvēlējos aiziet. Un noslēgties. Būs dažas jaukas un dažas nepatīkamas tikšanās. Ja vien es līdz sestdienai nodzīvošu. |
|
|
| Piedošana |
[21. Jan 2008|23:44] |
Biju uz filmu "Piedošana". Ar 3 medmāsām, kas kādā Maskavas hospitālī rūpējās par Čečenijas kara sakropļotajiem krievu puišiem laikā no 2000. līdz 2003. gadam. Man tad viss viens - kečups un sarkana krāsa, plastmasas apdegums un tā tālāk kā jebkurā līdzīgā filmā. Viņām tas bišķiņ īstas asinis, brūces, amputētus locekļus, kliedzienus un vaidus atsita.
Atziņas - dažreiz ir labi nebūt lieciniekam. Dažreiz nevajag cietušo iedrošināt. Dažreiz nevajag būt tik pārliecinātam par sevi. Un svešas vēstules lasīt nevajag. Dažreiz par bērnībā sastrādāto jācieš līdz mūža galam. Jo nav no kā sagaidīt piedošanu. |
|
|