| Pelēkā ikdiena |
[21. Jan 2012|00:48] |
Man ir par maz laika, lai tiktu galā ar sevi.
Man ir par daudz laika, jo pārāk dzīvoju līdzi draugiem un paziņām.
Šovakar biju uz brīnišķīgu modernā baleta pasākumu "Tango Plus. Ceļojumi" LNO. Kvī un vī.
Jo vairāk es parunājos ar gudriem cilvēkiem, jo vairāk liekas, ka man konstatēs ielaistu depresiju, ja beidzot vērsīšos pie kompetentiem ļaudīm. Tāpēc es to novelcinu. Bail no diagnozes un antidepresantiem, ar kuriem mūsu valstī neskopojas.
Vakar bija saruna ar mācītāju. Gribēju grēksūdzi (tjipa atkārtotu), bet tad nolēmu necilāt jau nožēloto tikai lai painformētu arī šo mācītāju par notikušo prombūtnes gada laikā. Tad nu pastāstīju par savām aktualitātēm, interesēm, mērķiem un sapņiem. Viss forši un labi. Bet noslēgumā, lūdzoties, mācītājs teica - lai pietiek gudrības izšķirt savas iedomas no Dieva noliktā. Un es baigi par to sadusmojos (iekšēji, protams). Bet tad es paanalizēju vairāk to lietu un sapratu šo to un viss ir labi un pareizi. Jo gudrību vajag vairāk kā jebkad iepriekš.
Trešdien atkal jāiet uz darba interviju.
Bet ja par labo - man ir burvīga, zaļa kleita, kas ir 5% par svinīgu, lai vilktu ikdienā, bet izskatās burvīgi uz manis. Un vēl man ir brīnišķīga blūze ar apročpogām! Arī zaļa (laikam jaunais periods). Atceros, ka sen, sen man bija burvīga blūze no Otto Kern, arī ar apročpogām. Šī ir viena no tām lietām, uz kurām var būt fetišs, imho.
Tā kā dusmās sadauzīju veco telefonu un tagad lietoju kaut kādu pensionāru Samsung, tad nu samilzis ir jautājums par jaunu telefonu, kurā būtu arī interneta browsēšanas iespējas. Ir viena laba Nokia no veciem krājumiem, bet tā strādā tikai LMT tīklā, tāpēc uz doto brīdi pagaidu variants būtu tās atbloķēšana. Ja vien es zinātu, kur šādas darbības izveikt. Tuneļos? :) Un cik tāda izklaide maksā?
Pavisam jaunu telefonu tomēr pirkšu tikai pēc darba līguma parakstīšanas. Lūk. |
|
|
| Kultūru atšķirības |
[10. Jan 2011|00:49] |
Vēl mani sieviete no Skotijas, kura Turcijā dzīvo jau 27 gadus, šodien izglītoja par nepieklājībām šeit. Izrādās, ka degunu šņaukt drīkst tikai tualetē vai citur, kur neviens to neredz un nedzird. Jo ja to dara cilvāka klātbūtnē, tad tas esot neiedomājams disrespekts. Jūs varat trīs reizes minēt, cik sava slimošanas mēneša laikā es to esmu darījusi publiski? Nē, es zinu, ka pēc zelta uzvedības grāmatas arī Latvijā šņaukt skaļi degunu citu klātbūtnē ir galīgs nestils, bet pēc šodien dzirdētā man liekas, ka saprotu, kāpēc viņi iesnas šņauc uz iekšu. (jā, fui)
Otra lieta - nekad cilvēku, kurus cienu, klātbūtnē nedrīkst sakrustot kājas. Ja nu galīgi nevar bez sakrustošanas, tad jāsakrusto ir apakšā tās kājas.
Man vajag iziet kaut kādus kursus, jo man liekas, ka es visu daru tā, lai neapzināti izrādītu necieņu un aizvainotu turkus. |
|
|
| Gaidot Godo |
[30. Okt 2010|22:18] |
Super izrāde, kaut arī ideja par iešanu uz to bija baigi spontānā.
Dīvaini bija skatīties izrādi kinoteātrī, bet sīkums.
Un es vienkārši mīlu tā Vara Klausītāja balsi.
http://www.kinogalerija.lv/kinfo.php?id=253 |
|
|
| Siltā, lietainā nakts |
[16. Maijs 2010|01:05] |
Lietus dēļ Muzeju naktī lielākoties paliku savā rajonā. Biju Ebreju muzejā uz lekciju par ebreju ēšanas tradīcijām un otrreiz aizgāju uz Forshpil koncertu un sabata noslēgšanu. Riktīgi patika.
Vēl biju valodu centrā Brīvības 40 - viktorīna bija tā neko sev, izdomātas bija tiešām aizraujošas lietas, bet pārāk ilgi neuzkavējāmies.
Tad aizgājām uz Berga bazāru un piedalījāmies Zaigas Gailes pastaigā pa Berga bazāru. Un ap 22:30 tur vēl strādāja gandrīz visi veikaliņi. Iegājām kāzu kleitu veikalā. Draudzene jautāja, kuru kleitu gribētu sev, norādīju uz to, kur korsetes daļa visa izšūta ar pērlītēm. Nieka 4500.00 LVL ;) K-Sunī rādīja Heimu.
Tad atpakaļ pie ebrejiem uz to konci. Pēc tam aizgājām līdz Vecrīgai, kur tautas kā biezs. Apskatījām vēl Ērika Boža izstādi Foto muzejā "Dienišķā maize".
Ar labu nakti!
http://www.youtube.com/forshpil - ieskatam
P.S. IMHO Saša no Forshpil ir kaut kas ļoti tuvs ideālai sievietei |
|
|
| Būšot jauks koncerts |
[12. Feb 2010|16:57] |
 |
|
|
| |
[28. Okt 2009|23:24] |
Šodien nedaudz kultūras - aizgājām uz Olgas Hļebņikovas galeriju, kur šodien tika atklāta mūsdienu teātra mākslinieku kostīmu skiču izstāde "Teātris pirms un pēc pirmizrādes". Būtu interesanti redzēt arī tos tērpus, kuri tapuši pēc šīm skicēm, bet kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zazazelle visgudri un zinoši noteica, ka bieži vien tie tērpi tik novalkāti pēc tām izrādēm ir, ka vairs nekāda skata. Bet vispār skaisti - iesaku apskatīt tās skices. Dažas arī ar jaukiem komentāriem. Kā nekā darba materiāls.
Un tad kārtīgi paēdām gruzīnu restorānā. Tik labi marinētu un izceptu cūkas sašliku es ļoti sen nebiju ēdusi.
Rīt viena darba diena jāiztur un tad atkal brīvs. |
|
|
| Orient 2009 |
[11. Maijs 2009|03:39] |
Esmu laimīgi nokļuvusi mājās no koncerta Tallinā. Bija reāli kruta.
SUFI FOLK ENSEMBLE (Kashmir)
BURHAN ÖÇAL (darbuka, saz, vocal, Turkey) & ÜMİT ADAKALE (darbuka, Turkey)
Indieši baigi čīgāja un katra dziesma bija diezgan garš stāsts. Kad festivāla vadītājs pienāca pie mūziķiem un sāka plaudēt, ar grimasēm norādot, ka ir laiks beigt, indieši saskuma.
Bet nu Burhans Očals ar Umitu bija pasakaini. Kāda asara man sariesās, par to cik skaisti. Un beigās Burhans paaicināja vienu turcieti no zāles, ja gribot, tad lai padejojot. Un turcietei pievienojās divas, pieņemu, ka igaunietes, ar bizēm līdz ceļu locītavai. Turcietei bija smalkas un autentiskas dejas kustības. Vietējās meitenes dejoja ļoti erotiski un tur bija tāds austrumu deju mikslis.
Igauņi diezko neielīksmoja par dzirdēto un redzēto.
Un kas bija pirmais un krutākais pārsteigums - koncertzāles Estonia krēsli bija izvākti un visa telpa bija pārklāta ar tepiķiem un klausītāji sēdēja uz tepiķiem un spilveniem. Fantasķika. |
|
|
| Balets |
[8. Nov 2008|15:14] |
Šovakar uz baletu "Anna Kareņina". Kopš mana draudzene vairs nestrādā Operā un pameta valsti, mani neviens uz turieni vairs nevelk. Pati esmu par slinku, lai sekotu līdzi jaunumiem. Vēl kas ir traki, ka es neatceros, ko esmu un ko neesmu redzējusi. Tā draudzene parasti atcerējās, uz ko esmu gājusi. :)
UPD: pēc taga atradu, ka esmu jau bijusi uz šo baletu. Bet ja patika, tad jau labi, skatīšos vēlreiz. |
|
|
| Balets |
[28. Feb 2008|09:20] |
Vakar biju uz Annu Kareņinu. Prezidents Valdis ar kundzi arī bija.
Ļoti, ļoti, ļoti izcili tērpi! |
|
|
| |
[13. Maijs 2007|22:25] |
Un kamēr es vēl atceros par izrādi "Striptīzs". Divas spēcīgākās domas no turienes. Pirmā - vai mēs esam atbildīgi par tiem, kuri mūsos iemīlas vai vienkārši mūs iekāro. Otra - vīrieši vairs nevar būt donžuani, jo tas nozīmē iekarot, tagad nav ko iekarot - ir vienkārši jāsavāc.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| Kārtējais darba maratons |
[5. Mar 2007|00:24] |
Nu ko - jauna nedēļa un jauns maratons ir sācies. Man darbs sākas šodien 9:00 un beigsies svētdien ap 16:00. Un ja dikti paveiksies, tad nākamajā nedēļā varēšu 1,5 dienu ignorēt darbu, lai gan nē - es aizmirsu - nekas nekur nebeigsies - svētdien jau ielido vācieši, kuri te sabūs līdz nākamajai trešdienai un vispār. Nu lai arī kā - tas nav nekas jauns, tikai man ir pamatots iemesls sevi pažēlot.
Vēl daži highlights no iepriekšējās nedēļas. Kaķis ir foršs dzīvnieks (mieru, tikai mieru - man tāds dzīvnieks nav un principā tādu arī negribu, kamēr man nav lauku māja), kad tas paguļ uz vēdera vai krūtīm, pamurrā un palaiza pirkstus. Bet tad, kad viņš 7:00 modina ar diezgan nežēlīgu izturēšanos pret manu mobilo telefonu, tas nav forši. Un vēl arī baltas kaķa spalvas uz skaisti melna apģērba. Wī.
Dolē ir viens kruts turku apģērbu veikals (CroCus). Vakar tur kādu pusstundu notusēju un gandrīz nepaspēju nokļūt līdz mājām, lai pārģērbtos pirms operas.
Un sirds atkal draud ar kādas no sirdskaišu saasinājumiem. Wī. Diez ko es atkal daru nepareizi?
Lieliskajā sarunā ar valdes priekšsēdētāju, kurš grib atgriezties aktīvajā darbā, es uzzināju, ka ja vien es vispār gribu iet prom, tad šis ir atbilstošs brīdis. Wī.
Operā es satiku savu bakalaura darba vadītāju ar sievu. Ceru, ka viņam vismaz radīsies priekšstats par mani kā kulturālu būtni. Vēl operā satiku kaut kādu veci ar pavadoni, kurš mani no mugurpuses atpazina un uzrunāja. Viņš pirms daudziem gadiem savos 32 lenca mani, kad man bija 16. Wī.
Pastaigāties ar labu draugu lietainā dienā bija baigi atsvaidzinoši. Žēl, ka man nav tik superīgas idejas.
Un kaut arī es atceros, ka dažiem manas frienlistes biedriem nepatīk gari kvadrāt- vai taisnstūrveida ieraksti, piedodiet, bet man citas formas nesanāk. |
|
|
| Willkommen im Tod |
[4. Mar 2007|20:12] |
Šitādu tekstiņu vajadzētu katram mazulim pasaulē nākot teikt. Nu labi - nē, nu vispār jau dzīvot ir forši un katram ir savas 117 lietas, kas vismaz uz brīdi šo dzīvi padara laimīgāku. Bet viss tik un tā ved uz nāvi.
Divi atslēgvārdi: nāve un paklausība.
Ko man pēc tās izrādes gribās? Uzpēlēt galda futbolu. Tā lūk.
Rihards Vāgners "Valkīra" 2007. gada 4. martā. |
|
|
| |
[4. Mar 2007|15:01] |
Man priekšā ir 5 stundas Valkīrā. Novēliet man izturību. |
|
|
| |
[2. Feb 2007|23:45] |
Šovakar noskatījos Tveici.
Pirms divām nedēļām biju uz Viencīņas pirmizrādi, bet tā neko arī vēl neesmu par to uzrakstījusi.
Un vispār - taisnība tam džekiņam no The Holidays, kas sacīja, ka kādreiz kino bija kaut kas īpašs un jauna filma bija notikums. Tagad katru nedēļu tiek izlaistas tik daudz filmu, ka vismaz man vajadzētu katru vakaru vairākas noskatīties, lai aptvertu daudz maz no visa kinovēsturē. Bet tas ir nereāli. |
|
|
| |
[25. Jan 2007|12:10] |
Es dikti jūsmoju par Sergeja Timofejeva daiļradi. Es viņu lasu reti, jo bieži viņa darbi ir dikti koncentrēti ar dažādām idejām un cenšos tos izbaudīt kā šokolādes trifeli, ko nevar ātri sakošļāt un norīt, un tad ņemt nākamo. Tikko izlasīju "Šī siltā ziema" no 23. janvāra Dienas. It kā nekas īpašs, bet patīkams. Varbūt man vienkārši ir līdzīgi uzskati. Mjā. |
|
|
| |
[17. Jan 2007|20:29] |
Lai cik briesmīgi tas neizklausītos, bet es nedaudz cenšos apgūt krievu popsu. Pirms vairākiem gadiem man draugi uzdāvinā Valērijas disku "Riga - Москва" un man pat liekas, ka līdz šodienai nebiju to īsti noklausījusies un izrādās, ka klipā tiešām redzama Rīga - vot lidostu es gan vairs neatpazīstu. Tagad es zinu, ka Valērija ir arī tādu grāvēju kā "Časiki" un "Taju" izpildītāja. Es cenšos skatīties uz sevi no malas un es smejos par to, ko redzu. Tagad nezinu, vai atmest popsu un pievērsties Cojam, vai tomēr turpināt iesākto ar Fabrika Zvjozd? |
|
|
| |
[15. Jan 2007|07:42] |
Vakar Riekstkodi noskatījos tikai līdz pusei - reāli klanījos un sapratu, ka tā ir necieņa pret pasākumu un nācu mājās. Gulēju.
Tikko zvanīja mamma un pastāstīja, ka viņiem mājās nav elektrības. Pēc 2005. gada 9. janvāra vētras viņiem eletrību atjaunoja tikai nedēļas laikā. Bet nu gan jau.
Mani šodien vairāk satrauc tas, ka nezinu, kā var aizbraukt uz Pārdaugavu, jo Krastmala vietām ir pārplūdusi un līdz ar to uz kāda no tiltiem nevar uzbraukt. |
|
|
| Šo nevajadzētu laist garām neredzētu |
[2. Okt 2006|16:21] |
Dokumentālās filmas "Mans vīrs Andrejs Saharovs" pirmizrāde kinoteātrī "Rīga"
2006.gada 11.oktobrī notiks Ināras Kolmanes pilnmetrāžas dokumentālās filmas "MANS VĪRS ANDREJS SAHAROVS" (52 min) Latvijas pirmizrāde kinoteātrī "Rīga".
Filma ir Latvijas / Francijas kopdarbs, kas savu Eiropas pirmizrādi piedzīvoja 2006.gada maijā Francijā, televīzijas kanālā FR-5, un tagad tā uzsāk savu ceļu pie Latvijas skatītājiem.
Pēc pirmizrādes, sākot ar 13.oktobri katru vakaru pl.18.00 kinoteātrī "Rīga" notiks dokumentālās filmas "MANS VĪRS ANDREJS SAHAROVS" seansi. |
|
|