| Atbrīvojot Lebensraum |
[28. Apr 2010|23:27] |
Tagad pārskatu 2005. gada novembra Die Zeit un tur ir daudz par Vācijas turkiem un Jevgēņiju Griškovecu. Man šķiet, ka es par Griškovecu uzzināju vēlāk, sākot ar Kissms (http://www.youtube.com/watch?v=XhQTEDd9lzA), bet Kreklu es tikai kādā 2007. gadā izlasīju.
A savukārt 2006. gada Republikas bija interesanti pāršķirstīt.
Un tik un tā man nav atbilde uz jautājumu - kāpēc ellē ratā man mājās glabājas tāda makulatūra? Savdabīga mantkārības izpausme. |
|
|
| |
[19. Apr 2010|01:55] |
Tagad šķirstu 2008. gada jūnija GEO, kur ir tik daudz skaistu foto no Zīda ceļa. Tagad domāju, vai lasīt rakstu par pilsētu ar dubuldzīvi (Teherāna) vai atstāt kā ir - ja neizlasīju pirms 2 gadiem, tad kāpēc tagad. Lai gan par Irānu teju vai katru dienu kaut kas atgādina.
UPD: izlasīju, nekā TĀDA tur nebija, protams. Bet fakts, ka vecākiem jāmāca bērniem melot, ir nežēlīgs jebkurā kultūrā. |
|
|
| Kaut kas sens liek domāt par nākotni |
[18. Apr 2010|23:45] |
Lasu 2005. gada jūlija Die Zeit rakstu Die Pop-Islamisten. Pirmkārt, priecājos, ka tādu avīzes valodu saprotu gana labi. Otrkārt, tagad klausos Sami Yusuf. Treškārt, ar Islāmu laikam būs jāiedraudzējas, lai prastu tolerēt. Mazāk par reliģiju domāju, vairāk par kultūru un normām.
Nu jā, pirms šī raksta lasīju 2006. gada interviju ar Uldi Bērziņu par Psalmu un Korāna tulkojumiem. |
|
|
| (Par) Daudz grāmatu |
[3. Nov 2009|17:14] |
Savdabīgs fiziskais darbs - kārtoju vienu grāmatu plauktu. Pēdējo reizi putekļus slaucīju neatceros kad. Un tāpēc to bija daudz. Bet putekļi tad nieks. Svarīgāk ir izdomāt, ko darīt ar tām grāmatām, kuras reiz iegūtas ar pārliecību "šo man noteikti ir jāizlasa" un ar šodienas zināšanu "es to nekad neizlasīšu". Vai arī - kur likt visu ar diplomdarbu saistīto literatūru? Līdz dzimtajai skolai es vēl tikusi neesmu fiziski, bet nevienam frīkam daļa no tām grāmatām vispār neliksies atvēršanas vērtas. Ai, nu es radu sev problēmas un tad tās risinu. Tipiski man.
Tad, kā izrādās, no jauniešu vadītāju materiāliem vāciski, pie manis palikuši tikai tie, kas par seksuālām un atkarību tēmām. Bet es zinu, ka bija visādi krutie par mūziku, par konfliktu risināšanu, par mērķiem utt., utjp. Es zinu, kur tie varētu būt, bet ceļš uz to vietu vēl nav atjaunots. |
|
|
| Novembra Una |
[24. Okt 2009|13:41] |
Nopirku Unu šorīt. Izlasīju interviju ar arhibīskapu Vanagu - patika (par bērnu audzināšanu, par sāpēm dēlu zaudējot). Bet vēl vairāk patika intervija ar Elizabeti Bruksli "Sievietei ir jākalpo vīrietim". Viņa gan tai lietai pieiet no vēdu mācības, bet domu viņa ir uztvērusi (sievietei nav jādara vīrieša darbi, jāuzņemas vīrieša atbildības nasta, viņai ir jāiedvesmo, jāatbalsta savs vīrietis, jārada omulība, jāiepriecina). Baigi labi, iesaku izlasīt. Ir tāda sajūta, ka viņa zina, ko runā, jo viņai ir bijusi viena laulība, tagad viņa ir citās attiecībās, viņai ir četri bērni, no kuriem divi ir dvīņi un viens ir ar attīstības traucējumiem. |
|
|
| Rūpējieties par pilsētas labklājību |
[9. Maijs 2009|14:33] |
Vakar pabeidzu lasīt vienu grāmatu: Pēters Hāne Rūpējieties par pilsētas labklājību: vērtības - politikā un sabiedrībā. Šitas ir viens must read visiem wannabe kristīgajiem politiķiem (Šmitam, Šleseram, Kastēnam utt, utjp). Tas Hāne ir tāds normāli domājošs vācu žurnālists, kas baigi daudz ko ir izanalizējis tieši Vācijas vēsturē un politikā. Daudzi akmeņi kristīgo politiķu lauciņā.
Grāmatu tulkojusi viena pazīstama sieviete. Grāmata baigi grūti lasījās. Kaut arī teikumi īsi, toties smagi. Es baigi mocījos. Bet tad es padomāju, ka tā smagā ir vācu valoda, kas pamatā, varbūt tāpēc arī tulkojums tāds. Nē, nav runa par samocītu tulkojumu, runa ir par valodu kā tādu. |
|
|
| |
[26. Jan 2007|17:42] |
Pusdienas laikā nopirku Irinas Fiļipovas grāmatiņu "Брак по группе крови". Varētu salīdzināt ar britu zinātnieku pētījumiem, bet nu es šo to par sevi jau uzzināju. Ja nu man būs dēls, tad es būšu vissliktākā vīra māte ever, ja vispār pieļaušu, ka dēls apprecas. |
|
|
| |
[25. Jan 2007|12:10] |
Es dikti jūsmoju par Sergeja Timofejeva daiļradi. Es viņu lasu reti, jo bieži viņa darbi ir dikti koncentrēti ar dažādām idejām un cenšos tos izbaudīt kā šokolādes trifeli, ko nevar ātri sakošļāt un norīt, un tad ņemt nākamo. Tikko izlasīju "Šī siltā ziema" no 23. janvāra Dienas. It kā nekas īpašs, bet patīkams. Varbūt man vienkārši ir līdzīgi uzskati. Mjā. |
|
|
| |
[23. Jan 2007|23:08] |
Labi pavadīta diena daudzu jauku cilvēku sabiedrībā. Īpaši vakars. Parunājot ar gudriem cilvēkiem, mana augstprātība ātri notinās un tā jau sen vajadzēja. Un lai cik neticami tas izklausītos - es šodien sāku lasīt Hariju Poteru angliski. Neticami 1) fakts, ka es kaut ko lasu bez speciālās literatūras; 2) fakts, ka lasu Hariju Poteru - šis nav īsti mans žanrs; 3) fakts, ka lasu kaut ko angliski, kas nav speciālā literatūra. Bet nu - skatīsimies, cik ilgi tas būs aizraujoši. |
|
|
| |
[16. Okt 2006|18:25] |
Diez man vajag to Nabokova "Lolitu"? Es to jebkad izlasīšu? |
|
|
| |
[13. Okt 2006|11:32] |
Diez ko Latvijas Ceļš par šito domā? Lasu ziņas un tur - Ainārs Baštiks (LPP/LC). Šī taču bija tikai apvienība uz vēlēšanām, ne tā?
Nu labi. |
|
|
| Filmas |
[11. Okt 2006|23:31] |
Pagājušajā nedēļā noskatījos Interpreter un Thank you for smoking. Tulks baigi iezīmēja lielu starptautisku organizāciju iekšieni, nespēju, pasaules netaisnību un donkihotisku cīņu pret šo netaisnību. Smēķēšana - labi izsmējos, bet galvenā doma, ko paņēmu sev - nafig visus kredītus un kredītprocentus. Īrēt ir forši. Jē. Nu visā pārējā laikā gan es domāju, ka gribu kādu savu nekustamo īpašumu, a varbūt man tas pāries.
Vakar noskatījos Volver. Savāda atgriešanās, bet labi parāda cilvēka grēcīgumu. Doma par tēvu, kurš seksuāli izmanto bērnus, man vēljoprojām ir pretīga līdz fiziskam nelabumam. Nu labi - es iztēlojos, ka saprotu Repšem līdzīgus vīriešus, kuri savā 40 gadnieku krīzē grib sievieti savas meitas vecumā, bet ne taču savu meitu. Un tie slimie norvēģi, kas savus zīdainīšus ņem priekšā. Es nezinu - man tagad vienmēr ar skandināviem tiekoties ir tāds pamatīgs aizdomu bloks. Ok. Es zinu, ka arī Latvijā vecāki seksuāli izmanto savus bērnus un slimnīcā 5 gadīgam puisītim, kurš dzīvo kopā tikai ar tēvu, laiku pa laikam ārsti konstatē taisnās zarnas plīsumu un tam nevar rast nekādu citu medicīnisku skaidrojumu, bet, protams, arī pierādījumi par izvarošanu nav. Ai - nu ir šī pasaule slima.
Tikko noskatījos Click. Esat redzējuši? Es sākumā domāju - nav man dzīvē tik daudz laika, lai skatītos debilu komēdiju. Bet mana sekretāre pārliecināja, ka tomēr vajag. Un ziniet - es beigās raudāju. Nē, tas nav rādītājs par filmas vērtību, bet tā filma labi parāda cilvēku paviršību attiecībās, lai gūtu panākumus karjerā. Un beigās jau tāpat ir bankrots. Cilvēcisko attiecību bankrots. Da labi, forši, ka ir kāda morāle tai filmai, bet rīt jau atkal es uzsākšu savu vāveres riteņa skrējienu un priecāšos, ja ģimenes locekļus satikšu pēc 2 mēnešiem, jo visas nedēļas nogales līdz Z-svētkiem jau ir saplānotas. Saplānotas darbam un izklaidei, bez ģimenes.
Šovakar daudz lasīju. Nē, neko augstvērtīgu - žurnālus. Viens no rakstiem bija par pārmaiņu nepieciešamību dzīvē. Man liekas, ka drīz mans kauss būs pilns un es iesniegšu atlūgumu, lai 3 mēnešus padzīvotu uz bezdarbnieka pabalsta un saprastu, ko tālāk. Diez tajā Sarkanā Krusta māsu skolā stipendijas ir? |
|
|
| Reklāma un es |
[3. Okt 2006|22:53] |
Jau kuro mēnesi es esmu žurnāla "Klubs" audio reklāmas upuris, jo dzirdot 1 reizi to reklāmu, pieņemu lēmumu - PIRKT! Tie tēmu pieteikumi ir tik saistoši, ka nevar nenopirkt. Parasti gan viļos, bet kā jauns mēnesis, tā atkal - dzirdu reklāmu un bāc - meklēju kiosku, lai nopirktu. Man jāatzīst, ka sieviešu žurnālus es nepasūtinu un to reklāmas mani tā nesaista. |
|
|
| Māra Zālīte Der Lesesaal |
[23. Sep 2006|02:28] |
Du liest mich
und ich lese dich:
die Augen, das Profil...
unsere Gesamtausgabe.
Folianten, die nach Vergänglichkeit
und Weihrauch duften.
Bände, in denen ein Same keimt -
Winter oder Sommer
Frühling oder Tod.
Du liest mich.
Ich lese dich.
Die Zeit liest uns wie Zeitungen -
überfliegt die Überschriften
und wirft uns fort. |
|
|
| |
[21. Sep 2006|11:57] |
Ja kādreiz nav ko darīt, tad var izklaidēties palasot un pārskatot dažādu valsts iestāžu mājas lapas. Tagad priecājos par NVA ziņojumiem presei - var redzēt, ka ir baigā banda, kam uzdevums ir gatavot šitos ziņojumus un tad nu tie arī ir samargoti ka prieks.
Mjā. Tādās reizēs man arī gribas strādāt valsts iestādē. |
|
|
| Par sevi smaidot |
[4. Sep 2006|23:44] |
Pagājušā mēneša stulbākais gājiens - nopirkt 2 "Rīgas Laikus" - gan jau, ka vienu nopirku mēneša sākumā, nelasīju, nodomāju, ka nava, un nopirku vēl vienu (tik un tā nav lasīts). Publisks fui. |
|
|
| Top 3 no Kluba anekdotēm |
[4. Sep 2006|22:20] |
Nr. 1: Jaunais krievs ar dēlu apmeklē zoodārzu un beigās sameklē zoodārza direktoru:
- Cik maksā jūsu zoodārzs? Es labprāt to nopirktu dēlam.
Direktors:
- Man ir labāks piedāvājums: cik maksā jūsu dēls? Es labprāt to iegādātos zoodārzam.
Nr. 2: Uzmanību! Ministrs Hugo Vafeļgrauzis ir visskaistākais, visgudrākais un visgodīgākais. Šī nav priekšvēlēšanu reklāma, bet gan Hugo kaimiņa viedoklis. Un jums ir tiesības zināt to.
Nr. 3: Pie krustojuma stāv policists un nikni bar mazu puisēnu. Apkārt savācas pilsoņu bars un sāk policistu kaunināt:
- Kā jūs varat mazu bērnu apsaukāt tādiem vārdiem?!
Policists:
- Jūs nevarat iedomāties, cik tālu esmu novests. Šis sīkais jau trešo dienu staigā man pakaļ un dīc: "Onkulīt, onkulīt, lūdzu, pārguliet ar manu kucīti, es ļoti gribu policijas suni!" |
|
|