| Christopher de Bellaigue REBEL LAND |
[6. Mar 2010|13:17] |
Vispār jau es grāmatas nelasu, jo man kā lauku bērnam vienmēr brīvajā laikā bija daudz aizraujošākas nodarbes no reālās dzīves.Tomēr, tomēr - dzīve ir gan piespiedusi, gan arī iemācījusi, ka kaut kāds fans tomēr tajā lasīšanas procesā ir. Tā nu es laiku pa laikam kādu grāmatu izlasu gan.
Lai gūtu priekšstatu, kas notiek pasaules literatūrā (tajā, kas uzrakstīta vai iztulkota angliski), es reizi nedēļā ar baudu izlasu The New York Times grāmatu apskatu. Reti kad es tieku līdz reālajām grāmatām, kuras minētas šajos apskatos, bet nu tomēr - ja nu man reiz būs vairāk laika lasīt, tad lai zinātu, ko meklēt. :)
Šodien manas acis priecē apraksts par britu žurnālista Christopher de Bellaigue (nezinu, kā latviski atveidojams uzvārds, tāpēc lai paliek oriģināls) šķietami ļoti interesantas izpētes rezultātu vienā Turcijas austrumu pilsētā Varto. Šī pilsēta savā laikā ir bijusi gan otomaņu, gan krievu iebrucēju, gan armēņu nacionālistu, gan kurdu nemiernieku varā. Mūsdienās tur pārsvarā dzīvo kurdi, kripatiņa armēņu un turku minoritāte. Nu jā - īpašs sveiciens ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zazazellei - šo pilsētu par mājām sauc arī Zaza tauta. :)
Runa ir par armēņiem sāpīgo vēstures lappusi 1915. gadā un par turku spēju klusēt un visu noliegt šajā sakarā.
Ļoti labi uzrakstīts grāmatas apskats, tieši tā, lai gribētos šo grāmatu nopirkt un izlasīt.
http://www.nytimes.com/2010/03/07/books/review/ONeill-t.html?pagewanted=1&nl=books&emc=booksupdateema3 |
|
|
| Rūpējieties par pilsētas labklājību |
[9. Maijs 2009|14:33] |
Vakar pabeidzu lasīt vienu grāmatu: Pēters Hāne Rūpējieties par pilsētas labklājību: vērtības - politikā un sabiedrībā. Šitas ir viens must read visiem wannabe kristīgajiem politiķiem (Šmitam, Šleseram, Kastēnam utt, utjp). Tas Hāne ir tāds normāli domājošs vācu žurnālists, kas baigi daudz ko ir izanalizējis tieši Vācijas vēsturē un politikā. Daudzi akmeņi kristīgo politiķu lauciņā.
Grāmatu tulkojusi viena pazīstama sieviete. Grāmata baigi grūti lasījās. Kaut arī teikumi īsi, toties smagi. Es baigi mocījos. Bet tad es padomāju, ka tā smagā ir vācu valoda, kas pamatā, varbūt tāpēc arī tulkojums tāds. Nē, nav runa par samocītu tulkojumu, runa ir par valodu kā tādu. |
|
|
| |
[6. Feb 2009|08:39] |
Lasu grāmatu Living as people of Hope un saprotu, ka pagājušajā nedēļā lektors-grāmatas autors lieliem soļiem pārskrēja pāri tam, par ko tur rakstīts. Bet grāmatā visu sīkāk lasot ir baigi interesanti. |
|
|
| |
[3. Feb 2009|00:29] |
Šodien paliku mājās. Biju tikai Vecrīgā (nopirku māsai dāvanu) un Stockmanā (nopirku cepuri - bišku siltāks jau palika). Mājās visu laiku pavadīju guļot sliktuma dēļ. Neatbildēju uz desmitiem zvanu, bet es nevaru būt diez cik konstruktīva, kad man sāp. Sāku lasīt grāmatu "Mirdzēdami kā zvaigznes".
Diena mani atkal grib savervēt par klientu. Lai jau.
Pēdējās dienās ar mašīnu kaut kas dīvains notiek - parasti gan manas darbības dēļ, bet viskaut kas tāds, kas nekad iepriekš nav noticis. Skatos uz to, kā sava veida brīdinājumu.
Rīt sākas 5 dienu maratons. |
|
|
| |
[17. Jan 2009|18:42] |
Šādās dienās kā šī, kad gulēts nav izklaides dēļ, nevis darba, ir tāda saasināta taisnīguma izjūta un šausmīgi gribas klausīties krievu mūziku un mēģināt tur saklausīt universālas dzīves patiesības. Un sapņi arī ir ļoti spilgti.
Lai nu kā - es šodien nopirku 4 grāmatas Jāņa Rozes grāmatnīcā. Katra maksāja 1.00 LVL (iekļ.PVN). |
|
|
| Grāmatiņas |
[11. Jan 2009|11:35] |
Man vajadzētu ieviest tradīciju rakstīt SC par grāmatām, ko es iegādājos. Jā, tieši par tām, ko iegādājos, jo lielākoties es tās nelasu. Un vajadzētu rakstīt šeit, lai man pašai neliktos, ka nepērku grāmatas.
Vakar nopirku knipucīšizmēra grāmatu - Juris Rubenis Ievads kristīgajā meditācijā. Biezas lapas, labs līmējums. Šorīt tiku līdz 25. lappusei un varu teikt, ka Rubenis raksta vieglāk un saprotamāk, ja salīdzina ar rakstīto astoņdesmito beigās vai deviņdesmito sākumā. |
|
|
| Vēljoprojām ir labi |
[6. Mar 2006|20:22] |
Nu neesmu es rīta cilvēks un viss. Šodien cēlos 6.06 un stiberēju uz darbu, jo mana apburbuļojošā runa vēl nebija gatava. 10.20 bija runas sacīšanas laiks. Bet tāpat līdz 8.00 es nebiju pamodusies un apātiski vēroju monitoru un rullēju SC draugu listi. Nekā jau arī tur nebija.
Šoreiz es 105%-īgi izmantoju man atvēlēto laiku. Tas priecē. Klaji neviens necieņu pret mani neizrādīja.
Šodien 2 cilvēki (vispār jau vairāk, bet par visiem nepastāstīšu) pārsteidza.
Viens cilvēks jautāja, kāda jēga rakstīt bakalaura darbu un nedomāt par zinātnisko pienesumu. Es sacīju, ka mani kolēģi gandrīz visi tā dara (un kāpēc gan man pārpūlēties - to es nodomāju). Un tad tas cilvēks izteica pārliecību, ka viņam liekas, ka es pilnīgi noteikti varu kaut ko vērtīgu pienest. Ja man būtu ūsas, es smīnētu ūsās. A man nav. Ceru, ka pārāk klaji to nedarīju.
Otrs cilvēks man sacīja, ka mans uzdevums esot citus iedvesmot. Un no šī apgalvojumu es nespēju izpīpīpēt, vai tas cilvēks arī domā, ka man ir spēja iedvesmot. Ja man pašai būtu pārliecība, tad jau es to arī darītu.
Anyway. Esmu nogurusi, bet rīt ir tikšanās ar manu zinātnisko konsultantu, kurš šodien iedeva lielisku filozofisku rakstu krājumu (350 lpp), par kuru viņš rīt gribēs runāt. Kādas man ir iespējas?
Jā, un vēl - ir vairāki sveši (citu konfesiju) mācītāji, kas dusmojas uz mani. Nedaudz gribas zināt, kāpēc, bet laikam tomēr pati neuzprasīšos - eņģelis es neesmu.
Neglābjami salauzu datorkrēslu. Tagad domāju, vai man ir kādas patērētājtiesības, jo nepareizi es to krēslu nelietoju un tas salūza pēc pirmo 4 mēnešu lietošanas.
Iepirku 4 grāmatas - sen nebiju tik enerģiski darbojusies pa grāmatu veikalu. Beidzot būs man arī sava Triumfa arka.
Pateicoties labam cibiņam šodien dabūju baltās melleņu šokolādes.
Kopējā dienas bilance: pozitīva. Pat ļoti. |
|
|