| |
[27. Jan 2010|23:46] |
Šitā es neesmu salusi kopš 2001./2002. un 2005. gada ziemas. Šodien pat termozeķes nepalīdzēja saglabāt siltumu rudens zābakos, tā kā jāvelk vien ārā būs ziemas zābaki.
Mazajā istabā ir +11 grādi. Tagad domāju, gulēt tur, vai tomēr gulēt uz dīvāna un +19 grādos.
Bet vispār es jūtos diezgan labi, ņemot vērā, ka iepriekšējā naktī gulēju tikai 2 stundas. Šodien arī darba diena bija lieliska - tāds darba un ņemtņu apjoms, ko mierīgi var izdarīt, kā arī vēl savas lietas padarīt. Un vēl viens latviešu klients bija tik latviešiem netipiski laipns un iejūtīgs, ka gandrīz abstulbu. Bet viss jauki. Arī latvieši mēdz būt jauki. :) |
|
|
| Tiešām vēsi |
[23. Jan 2010|10:21] |
Tā ideja ielikt termometru mazajā istabā nebija diez ko spīdoša. Šorīt es konstatēju, ka esmu gulējusi telpā, kur ir tikai +12 grādi.
Bet kaut kā jau tā jaunība jāsaglabā :) Kaut vai guļot ledusskapī. |
|
|
| Nedaudz pavēsi |
[22. Jan 2010|16:34] |
Zināju, ka lielajā istabā ir diezgan silti (20 līdz 22 grādi), bet mazajā diezgan auksti. Tikko izmērīju - ho ho - man te ir tikai 16 grādi. Un kur rodas tā 4 grādu starpība, man ir liela mistika. Jo lielajā istabā ir tik lieli logi, ka būtu tikai normāli, ka tur ir aukstāks.
Spams pilnīgs, bet nu jāpieraksta. Vēsturei - šodien Rīgā mīnuss 14 grādi. |
|
|
| Cāļu sirdis |
[8. Jan 2010|10:36] |
Vakar ne tikai skatījos kino, bet arī tēloju mājsaimnieci. Programmā bija beidzot pagatavot tās cāļu sirdis. Māsa atcerējās, ka Sirmais esot gatavojis nesen, tad nu atradu to recepti un adaptēju. Man pēdējā laikā dikti garšo ķimenes - es pieliku arī tām sirdīm. Nu tur viss notika vienkārši - kārtīgi izvārīju sirsniņas. Kamēr tās vārījās, tikmēr apcepināju sīpolu ar bekonu (jau minētās ķimenes un vidusjūras garšvielu maisījums), līdz tie caurspīdīgi. Kad sirdis bija kārtīgi izvārījušās, pieliku sīpoliem un bekonam un turpināju sautēt - lai sirsniņas mīkstākas. Sautēju, sautēju, smaržoja viss dzīvoklis un trepes arī, beigās aplēju ar degvīnu un ļāvu tam iztvaikot. Tas likās par maz, pielēju vēl Rīgas balzāmu - arī ļāvu iztvaikot. Un kad no smaržas jau slīku savās siekalās, ņēmu vien pannu nost no uguns un devos ēst.
Kamēr tā gatavoju, tikmēr domāju par bērnu audzināšanu. Kā tas nākas, ka mana ideālā māsa, kura nāk no tās pašas ģimenes, lielos vilcienos un mazākos vagoniņos arī saņēmusi tādu pašu audzināšanu un līdzīgu izglītību, neēd sīpolus??? Sīpolu klātbūtne ēdienā neļāva viņai nogaršot manu debiju ar cāļu sirdīm.
Bet par ētisko - dīvaini tomēr ēst tās sirdis. Kaut arī man garšo ļoti, tomēr uz gatavošanu nākamreiz būs jāsaņemas. Jo gatavojot dažbrīd liekas, ka tas muskulītis vēl kustas. Es jau zinu, ka pats nekustas, bet tik un tā.
Un kā jau kārtīga mājsaimniece, gribēju arī visus netīros traukus padarīt spožus un tīrus. Bet kamēr salavecītis nav atnesis trauku mazgājamo mašīnu, varu apgalvot diezgan droši - trauku mazgāšana man šķiet pati nepatīkamākā no lietām mājsaimnieces darbīgajā dienā. Jo vakar nomazgājot vēl kādas 2 bļodiņas no iepriekšējās dienas un māsas nemazgāto pannu, visa izklaide ar slaucīšanu aizņēma 40 min.
UPD: Te parādījās un pazuda kāds koments par trauku žāvējamo statīvu, kura esamības dēļ trauki neesot jāslauka. Jā, nožāvēt jau tos var arī tā, bet tas nav tik smuki - tur iežāvējas ūdens. Ja uz porcelāna to uzreiz neredz, tad uz metāla galda piederumiem gan uzreiz. Un tas man nepatīk. |
|
|
| Brīvdiena 2 |
[4. Nov 2009|14:47] |
Esi nezinu sinonīmu vārdam "svētīgs". Bet lai nu kā, man šodien bija brīnišķīga un svētīga tikšanās ar savā laikā cīņu biedri Kuldīgā. 3,5 stundas norunājām. Un nevis nopļāpājām, bet konkrēti par būtisko norunājām. Viņa laimīgi precējusies šoruden un tagad pārvākusies uz Rīgu. Nekas nonotiek tāpat vien. Un zināmai cilvēku daļai viss notiek uz labu. Viņa drīz sāks strādāt manā bijušajā darba vietā, kas dod cerību, ka tur atkal sāksies izaugsme.
Turpinu mājas pārkārtošanu. Beidzot uzlīmēju uz mazās istabas durvīm Karmenas plakātu - no LNO. Man dikti patika tas plakāts tālajā kurā tur gadā, kad bija pirmizrāde. Bet tagad es domāju, vai tāda dzīves nogurusi sieviete ar kūpošu cigāru ir vajadzīga man mājās. Bet labāk jau lai viņa tur kūpina to cigāru un ir nogurusi. Paskatīšos, kā man patiks. Varbūt drīz noņemšu.
Vakar vēlu biju mājās, bet tā kā biju apsolījusi, tad nācās māsai vēl līdz 1:00 cept rauga pankūkas. Bet pat ja pašai negribas ēst, gatavot kādam, kurš izsalcis, ir prieks. |
|
|
| (Par) Daudz grāmatu |
[3. Nov 2009|17:14] |
Savdabīgs fiziskais darbs - kārtoju vienu grāmatu plauktu. Pēdējo reizi putekļus slaucīju neatceros kad. Un tāpēc to bija daudz. Bet putekļi tad nieks. Svarīgāk ir izdomāt, ko darīt ar tām grāmatām, kuras reiz iegūtas ar pārliecību "šo man noteikti ir jāizlasa" un ar šodienas zināšanu "es to nekad neizlasīšu". Vai arī - kur likt visu ar diplomdarbu saistīto literatūru? Līdz dzimtajai skolai es vēl tikusi neesmu fiziski, bet nevienam frīkam daļa no tām grāmatām vispār neliksies atvēršanas vērtas. Ai, nu es radu sev problēmas un tad tās risinu. Tipiski man.
Tad, kā izrādās, no jauniešu vadītāju materiāliem vāciski, pie manis palikuši tikai tie, kas par seksuālām un atkarību tēmām. Bet es zinu, ka bija visādi krutie par mūziku, par konfliktu risināšanu, par mērķiem utt., utjp. Es zinu, kur tie varētu būt, bet ceļš uz to vietu vēl nav atjaunots. |
|
|
| |
[11. Sep 2009|14:54] |
Īstas mājsaimnieces internetā nekvern. Man tagad jāsaliek ruļļi matos un jāpagatavo kabaču krēmzupa, kabaču pankūciņas un vienkārši krāsnī cepti kabači. |
|
|
| |
[9. Jul 2009|11:06] |
Šodien uzsākšu cīņu ar pārtikas kodēm un visu, visu, visu, kas vien tām varētu būt saistošs, glabāšu šāda veida burciņās. Tagad tikai jāatrod labākā vieta, kur šāda veida burciņas dažādos izmēros varētu iegādāt.
 |
|
|
| |
[26. Jan 2009|00:29] |
Šodien baudīju kārtigas sievietes dzīvi. Biju dievkalpojumā. Pēc tam lielveikalā (nopirku 3 apgērba gabalus un nepieciešamo pārtiku). Pēc tam rosījos pa māju - mazgāju veļu un kārtoju veļu (diži tālāk par gultas veļas un dvieļu kārtošanu netiku). Bet izmazgātas tika 4 porcijas. Un tika atklāta problēma ar sanitāro mezglu. Būs vajadzīgs randiņš ar santehniķi. Un tad vēl pagatavoju kārtīgas vakariņas. Un sapratu, ka man pretīga liekas tā skābe vai cits ķīmiskais līdzeklis, ar kuru zivju filejām (lētajām, RIMI un Maximās nopērkamajām) tiek izkodinātas asakas. Mamma teica, ka viņa nejūt nekādu specifisku garšu, bet es jūtu un man ir pretīgi, jo nezinu, vai tā ķīmija neturpina darboties manā organismā.
Tagad ir pusviens naktī un man ir pārcilvēcisks nogurums. Es vēl neesmu gatava strādāt par sievieti, kur nu vēl sievieti un māti. Tā kā visām, kurām tāda ir ikdiena - visu cieņu, ordeni, ziedus un orķestri. |
|
|
| Siltums |
[6. Okt 2008|23:30] |
Apkures sezona ir sākusies arī manās mājās. |
|
|
| |
[25. Okt 2007|12:18] |
Mana dzīvesbiedrene ir ļoti saimnieciska, kas man ļoti patīk līdz brīdim, kad no manis tiek sagaidītas identiskas rūpes par mūsu kopējo dzīves vidi. Bet vakar es nošokējos, paskatoties gultas veļas plauktā (nu tajā, kurā glabājas visi dvieļi un palagi, kas konkrētajā brīdī ir tīri un gaida savu kārtu tapt izmantotiem) - gan gultas veļa, gan dvieļi ir sagludināti! Manās mājās tā neviens nekad nav darījis. Nu es vēl par gultas veļas gludināšu dažreiz iedomājos, bet ne jau frotē dvieļu! Bet vispār - viss jauki un viss forši - sagludināti tie aizņem mazāk vietas. |
|
|