| Cāļu sirdis |
[8. Jan 2010|10:36] |
Vakar ne tikai skatījos kino, bet arī tēloju mājsaimnieci. Programmā bija beidzot pagatavot tās cāļu sirdis. Māsa atcerējās, ka Sirmais esot gatavojis nesen, tad nu atradu to recepti un adaptēju. Man pēdējā laikā dikti garšo ķimenes - es pieliku arī tām sirdīm. Nu tur viss notika vienkārši - kārtīgi izvārīju sirsniņas. Kamēr tās vārījās, tikmēr apcepināju sīpolu ar bekonu (jau minētās ķimenes un vidusjūras garšvielu maisījums), līdz tie caurspīdīgi. Kad sirdis bija kārtīgi izvārījušās, pieliku sīpoliem un bekonam un turpināju sautēt - lai sirsniņas mīkstākas. Sautēju, sautēju, smaržoja viss dzīvoklis un trepes arī, beigās aplēju ar degvīnu un ļāvu tam iztvaikot. Tas likās par maz, pielēju vēl Rīgas balzāmu - arī ļāvu iztvaikot. Un kad no smaržas jau slīku savās siekalās, ņēmu vien pannu nost no uguns un devos ēst.
Kamēr tā gatavoju, tikmēr domāju par bērnu audzināšanu. Kā tas nākas, ka mana ideālā māsa, kura nāk no tās pašas ģimenes, lielos vilcienos un mazākos vagoniņos arī saņēmusi tādu pašu audzināšanu un līdzīgu izglītību, neēd sīpolus??? Sīpolu klātbūtne ēdienā neļāva viņai nogaršot manu debiju ar cāļu sirdīm.
Bet par ētisko - dīvaini tomēr ēst tās sirdis. Kaut arī man garšo ļoti, tomēr uz gatavošanu nākamreiz būs jāsaņemas. Jo gatavojot dažbrīd liekas, ka tas muskulītis vēl kustas. Es jau zinu, ka pats nekustas, bet tik un tā.
Un kā jau kārtīga mājsaimniece, gribēju arī visus netīros traukus padarīt spožus un tīrus. Bet kamēr salavecītis nav atnesis trauku mazgājamo mašīnu, varu apgalvot diezgan droši - trauku mazgāšana man šķiet pati nepatīkamākā no lietām mājsaimnieces darbīgajā dienā. Jo vakar nomazgājot vēl kādas 2 bļodiņas no iepriekšējās dienas un māsas nemazgāto pannu, visa izklaide ar slaucīšanu aizņēma 40 min.
UPD: Te parādījās un pazuda kāds koments par trauku žāvējamo statīvu, kura esamības dēļ trauki neesot jāslauka. Jā, nožāvēt jau tos var arī tā, bet tas nav tik smuki - tur iežāvējas ūdens. Ja uz porcelāna to uzreiz neredz, tad uz metāla galda piederumiem gan uzreiz. Un tas man nepatīk. |
|
|
| Comments: |
sīpoli ir briedums. es ar nepieļāvu pat domu tuvoties taadaam shausmaam.
tagad uzskatu misteru chipolīno par virtuves karali. lai gan viss saakaas ar stambulas balik ekmek'iem, peec kuraam pieelpoju visu dolmabahches pili ar savu satriecosho siipolelpu. tad sapratu, ka smalkums iet kopaa ar siipoliem, nekaada vaina.
kjimenes ir super. es vakar izproveeju leksikona padomu - pieber sauju klaat, kad vaara kartupeljus. neko jau paaraak nejuut, bet sajuuta laba)))
Ar to sīpolelpu es vēl trešdien paspēju izcelties. Aizgājām ar māsu uz kebabiem un es atļāvu likt arī sīpolus savējam klāt. Ēdu, tik garšīgi, tik garšīgi. Pēc 2 stundām ar to pašu māsu dodamies ciemos pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pie_nene un man māsa sāk aizrādīt, ka man esot drausmīga sīpolelpa. A tur visādi interesanti cilvēki, ka es pat sakautrējos ar visiem parunāties. Bet neko. Līdz tam jāizaug. Un ķimenes tiešām ir dikti interesanta garšviela. Es tagad gaļu gandrīz nespēju iztēloties bez ķimenēm. | |
