| Pelēkā ikdiena |
[21. Jan 2012|00:48] |
Man ir par maz laika, lai tiktu galā ar sevi.
Man ir par daudz laika, jo pārāk dzīvoju līdzi draugiem un paziņām.
Šovakar biju uz brīnišķīgu modernā baleta pasākumu "Tango Plus. Ceļojumi" LNO. Kvī un vī.
Jo vairāk es parunājos ar gudriem cilvēkiem, jo vairāk liekas, ka man konstatēs ielaistu depresiju, ja beidzot vērsīšos pie kompetentiem ļaudīm. Tāpēc es to novelcinu. Bail no diagnozes un antidepresantiem, ar kuriem mūsu valstī neskopojas.
Vakar bija saruna ar mācītāju. Gribēju grēksūdzi (tjipa atkārtotu), bet tad nolēmu necilāt jau nožēloto tikai lai painformētu arī šo mācītāju par notikušo prombūtnes gada laikā. Tad nu pastāstīju par savām aktualitātēm, interesēm, mērķiem un sapņiem. Viss forši un labi. Bet noslēgumā, lūdzoties, mācītājs teica - lai pietiek gudrības izšķirt savas iedomas no Dieva noliktā. Un es baigi par to sadusmojos (iekšēji, protams). Bet tad es paanalizēju vairāk to lietu un sapratu šo to un viss ir labi un pareizi. Jo gudrību vajag vairāk kā jebkad iepriekš.
Trešdien atkal jāiet uz darba interviju.
Bet ja par labo - man ir burvīga, zaļa kleita, kas ir 5% par svinīgu, lai vilktu ikdienā, bet izskatās burvīgi uz manis. Un vēl man ir brīnišķīga blūze ar apročpogām! Arī zaļa (laikam jaunais periods). Atceros, ka sen, sen man bija burvīga blūze no Otto Kern, arī ar apročpogām. Šī ir viena no tām lietām, uz kurām var būt fetišs, imho.
Tā kā dusmās sadauzīju veco telefonu un tagad lietoju kaut kādu pensionāru Samsung, tad nu samilzis ir jautājums par jaunu telefonu, kurā būtu arī interneta browsēšanas iespējas. Ir viena laba Nokia no veciem krājumiem, bet tā strādā tikai LMT tīklā, tāpēc uz doto brīdi pagaidu variants būtu tās atbloķēšana. Ja vien es zinātu, kur šādas darbības izveikt. Tuneļos? :) Un cik tāda izklaide maksā?
Pavisam jaunu telefonu tomēr pirkšu tikai pēc darba līguma parakstīšanas. Lūk. |
|
|
| |
[15. Jul 2010|11:03] |
Baigi gribas justies vajadzīgai. Un ja tā sajūta nav pamatota, tad gribas to radīt mākslīgi. |
|
|
| Pavasara pastaigas |
[22. Apr 2010|22:34] |
Vakar labi izstaigājos. Bet vakar fizioterapeite pēdējā brīdī atteica vizīti un tad nu man drusku bija skumīgi, jo viņa rīt uz nedēļu aizlido uz Lielbritāniju. Bet līdz ar to ieguvu laiku labai pasēdēšanai ar kādu cibiņu Foodboxā. Šodien jau pa āru staigāju bez elastīgās saites un ikra muskulis tā smuki iespringa, ka prieks. Drusku mani uztrauc skats, ka augšstilba lielais kauls ir izvirzīts uz priekšu vairāk nekā veselajai kājai. Es ceru, ka tur viss labi saliksies atpakaļ. Bet man šādā lietainā laikā pamatīgi sevi atgādina skrūves kaulos - diezgan nepatīkami. Pieņemu, ka līdzīgas izjūtas ir cilvēkiem ar lūzumiem.
Kamēr nesatikšu fizioterapeiti, jāturpina stiept jaunā saite, lai pirmdien būtu ko ārstam atrādīt.
Māsai kaut kādas mīlas mokas, kas šķiet met nelabu ēnu uz spēju koncentrēties bakalaura darbam, bet mūsu ģimenē mēs šādas lietas līdzi nedalām un katrs cieš savā stūrītī.
Vakar lasīju, ka savu robežu apzināšanai ir svarīgi ne tikai zināt, kas es esmu, bet arī, kas es neesmu. Bez nolieguma jeb "nē" identitāte neformējas pilnīga. Un savas robežas noteikt un par tām pastāvēt var tikai cilvēks, kas māk veidot un uzturēt ciešas attiecības.
Bet vispār es neko prātīgu nedaru, arī darbā apsolīto cenu analīzi netaisu, jo vienkārši negribas. Bet no darba visādi e-pasti nāk un visi baigi grib zināt, kad es atgriezīšos. Vakar pateicu, ka maija otrajā nedēļā. Bet nu redzēšu, kas un kā.
Rīt baznīcā jauniešu vakars. Sarunātais runātājs baigi saslima, bet dikti operatīvi atradām risinājumu. Mana pāriniece vadīs slavēšanu, kas ir kaut kas jauns, jo līdz šim mūsu vadītajos vakaros to vienmēr darīja viņas draugs. Nevaru sagaidīt rītvakaru.
Šodien atkal lakatu sasēju kā hidžabu un nobaidīju māsu.
Bet visādi citādi - man it kā iet labi, man tikai jāsaprot, kas un kā ir ar to Turciju un uz ko tajā sakarā drīkst un uz ko nedrīkst paļauties.
Un vēl īsi pēc 09:00 zvanīja kāds cilvēks no pagātnes, bet es gulēju. Kad pēc pamošanās viņam zvanīju, tad jau man citas valsts operatori atbildēja, ka konkrētais numurs pašreiz nav sazvanāms. Dīvaini. |
|
|
| Glabātājs |
[21. Apr 2010|02:38] |
Māsa man jautā, vai man ir kāda 27gadnieka krīze. Iespējams. Varbūt arī parasta identitātes krīze. Izpildīju prastu un apšaubāmu socionikas testu un tad nu lūk, re kādas man ir ieteicamās nodarbošanās:
Ļoti labs saimniekotājs, saimniecības daļas vadītājs, pedagogs, psihologs, psihoterapeits, labs izlūkdienesta darbinieks, karavadonis, kārtības sargs, politiskās partijas līderis. Ja attīsta loģisko funkciju – labs jurists.
Es esmu domājusi par pedagoģiju un psihoterapiju, bet tur ir baigi daudz bet. Mans sapnis ir strādāt SAB - tipa izlūkdienestā, bet arī tur ir daudzi iebildumi.
Tāpēc pastāstiet man, lūdzu, kā man tikt par saimniecības daļas vadītāju vai kārtības sargu. Mmm?
Tie no jums, kas mani pazīst, jums ir kādi komentāri (manis pēc anonīmi, jo šķiet, ka neesmu noņēmusi anonīmo balstiesības)? |
|
|
| Jes.41:9 |
[19. Apr 2010|13:48] |
Es visu laiku apzināti un neapzināti daru kaut ko tādu, lai mani atmestu. Bet es ārkārtīgi, paniski un histēriski baidos no atmešanas.
Galīgi vesels tas mans iekšējais cilvēks nav. |
|
|
| Henrijs Klauds. Dziedinošās pārmaiņas, 2009 (3.izdevums latviski) |
[21. Feb 2010|12:33] |
Es lasu vienu dikti labu grāmatu. Nu vismaz 65. lpp man vēljoprojām tā liekas.
Šodien izlasīju, ka nepietiek ar to, ka cilvēks zina, kā rīkoties ir pareizi. Viņam ir vajadzīga motivācija, lai rīkotos pareizi. Un par sevi zinu, kas man tagad trūkst, lai arī rīkotos pareizi. Trūkst mīlestības. Ne jau tā, ka es nesaņemtu, bet es neprotu dot jeb mīlēt. Un manā vecumā to iemācīties - normāls izaicinājums. Un, protams, protams, tas viss nāk no bērnības un manā gadījumā laikam arī no perioda mātes miesās. |
|
|
| |
[17. Feb 2010|13:28] |
Cilvēks savā bezspēcībā ir vistuvāk Dievam vai arī trakumam. |
|
|
| |
[26. Jan 2007|13:33] |
Lai tā pavisam atvēsinātos, man ir doma aizbraukt uz Sanktpēterburgu šajā nedēļas nogalē - es ceru, ka līdz darba dienas beigām es tomēr nākšu pie prāta un neko tik vieglprātīgu nesaņemšos izdarīt.
UPD: Satraukumam nav pamata - es nenosalšu Sanktpēterburgā, jo visu naudu notriecu tepat - diezgan mērķtiecīgi, lai tiešām neaizbrauktu svinēt Taņu vārda dienu. |
|
|
| |
[26. Jan 2007|13:26] |
Man šodien asinis vārās (pārnestā nozīmē). Par lietām, ko ikdienā uztveru aukstasinīgi, es šodien iedegos. Es laikam iešu pastaigāties un atvēsināties, citādi tas var slikti beigties. |
|
|
| |
[13. Jan 2007|23:52] |
Psihologi un psihoterapeiti ir savdabīgi ļaudis. Šodien satiku abus. |
|
|
| Atklājums |
[2. Okt 2006|14:30] |
Mūzika dzīvo konkrētā telpā. Šorīt atnācu uz darbu un ienākot savā kabinetā manā galvā uzreiz sāka skanēt šī te dziesma Psoy Korolenko & Gruppa "Yediny" - "Desyat bratiev". Dators bija izslēgts, fiziski nekur nekas neskanēja, bet tikko ienācu kabinetā - tā galvā viss notiek. |
|
|
| |
[19. Sep 2006|15:19] |
Viss ir kaut kā dīvaini. |
|
|
| Tikšanās ar pasaules valdnieku |
[18. Sep 2006|18:12] |
Šodien, kad labākā vietā (pār-)parkoju priekšnieces mašīnu, mani uzrunāja Pasaules un visuma valdnieks ar trešo aci un other stuff. Viņš sacīja, ka es dikti labi to darot un ka es vispār esot labs cilvēks. Un tad vēl sacīja, ka es nonākšot Debesu valstībā, pēc tam piebilstot, ka ar viņu. Tad viņš iedeva savu vizītkarti, ko viņš tikai labiem cilvēkiem dodot un viskaut ko par Saeimu sastāstīja un teicās iet sist prezidenti. Es teicu, ka tā gluži nevajag, un tad viņš solījās tikai pabaidīt. |
|
|