| Pārdomas pirms grēksūdzes |
[1. Apr 2010|03:33] |
(pēc A. Meņa Tainstvo, slovo i obraz)
Grēki pret Dievu un Baznīcu
1. Vai neesmu atteicies no ticības? Vai neesmu kurnējis vai apšaubījis Dieva žēlastību? vai neesmu savu sirdi atdevis pasaulīgām lietām?
Vai esmu aizstāvējis ticību? Vai esmu pietiekoši laika veltījis lūgšanai un Dieva Vārda lasīšanai? Vai dievkalpojumā neesmu bijis izklaidīgs?
2. Vai neesmu par ticību runājis vieglprātīgi? Veltīgi pieminējis Dieva vārdu? ( ... tālāk ... ) |
|
|
| Sirdsapziņas izmeklēšana |
[1. Apr 2010|03:31] |
Ignācijs no Lojolas
Tajā ir pieci punkti
Pirmais
Pirmkārt, pateicieties Dievam mūsu Kungam par visu labo, ko esat saņēmuši.
Otrais
Otrkārt, lūdziet žēlastību, lai varētu uzzināt savus grēkus un no tiem atbrīvoties.
Trešais
Treškārt, pieprasiet no savas dvēseles atskaiti par laiku no tā brīža, kad jūs piecēlāties, līdz šim brīdim: vispirms par domām, tad par vārdiem, tad - par darbiem, ko tā teikusi un darījusi.
Ceturtais
Ceturtkārt, lūdziet Dievam mūsu Kungam piedošanu par grēkiem.
Piektais
Piektkārt, apņemieties ar Dieva žēlastību laboties. |
|
|
| |
[17. Feb 2010|13:28] |
Cilvēks savā bezspēcībā ir vistuvāk Dievam vai arī trakumam. |
|
|
| Vai tu Mani mīli? Tā reiz tika jautāts Pēterim |
[23. Jan 2010|10:23] |
Pēdējās dienās visi sprediķi ir par vienu vai dikti līdzīgām tēmām. Un galvenā doma ir par to - ja es mīlu Dievu, tad kāpēc es rīkojos pretēji Viņa gribai? Gribēju jau rakstīt, ka par to ir jāpadomā, bet tur nav ko domāt. Ir jārīkojas. |
|
|
| Garīgai labsajūtai |
[22. Sep 2008|07:23] |
Garīgai higiēnai tomēr nepietiek ar vienkāršos teikumos izteiktām lūgšanām, kas vairāk ir jau akūti gadījumi. Garīgai higiēnai noteikti ir jāsastāv no Bībeles lasīšanas, grēknožēlas un, protams, lūgšanas. Un tam tā ir jābūt katru dienu. |
|
|
| Aizliegšana un apliecināšana |
[12. Aug 2005|05:29] |
| [ | Oma: |
| | rīta | ] |
| [ | Klausos |
| | radio SWH | ] |
Tikko lasīju no Lūkas evaņģēlija 22 nodaļas to daļu, kur Pēteris 3 reizes aizliedz Jēzu. Un tad sākās manas rīta pārdomas - cik bieži es aizliedzu un neapliecinu Jēzu. Cik bieži to es daru zaimojot vai liekulīgi. Zīmīgs man likās pēdējais - 62. pants, kur Pēteris izgāja ārā un sāka raudāt. Es domāju, ka tik bieži es izeju arā un nevis raudu, bet sāku apliecināt. Bet tā jau nav māksla - mežā, pļavā, kur neviena nav. Protams, ir ticības lietas, kas attiecas tikai uz mani un Dievu, un tās tad arī ir kārtojamas kambarī, nevienam neredzot. Nu jā. Atcerējos Jēzus teikto, ka ja mēs neapliecināsim Viņu cilvēku priekšā, tad Viņš mūs neapliecinās sava Tēva priekšā (slinkums bija meklēt, kur tas īsti bija).
Piedodiet, visi, kas lasa to, un līdz šim nezināja, kāds reliģisks indivīds es esmu. Tjipa, sorry, ja maldināju. |
|
|