| Aizliegšana un apliecināšana |
[12. Aug 2005|05:29] |
| [ | Oma: |
| | rīta | ] |
| [ | Klausos |
| | radio SWH | ] |
Tikko lasīju no Lūkas evaņģēlija 22 nodaļas to daļu, kur Pēteris 3 reizes aizliedz Jēzu. Un tad sākās manas rīta pārdomas - cik bieži es aizliedzu un neapliecinu Jēzu. Cik bieži to es daru zaimojot vai liekulīgi. Zīmīgs man likās pēdējais - 62. pants, kur Pēteris izgāja ārā un sāka raudāt. Es domāju, ka tik bieži es izeju arā un nevis raudu, bet sāku apliecināt. Bet tā jau nav māksla - mežā, pļavā, kur neviena nav. Protams, ir ticības lietas, kas attiecas tikai uz mani un Dievu, un tās tad arī ir kārtojamas kambarī, nevienam neredzot. Nu jā. Atcerējos Jēzus teikto, ka ja mēs neapliecināsim Viņu cilvēku priekšā, tad Viņš mūs neapliecinās sava Tēva priekšā (slinkums bija meklēt, kur tas īsti bija).
Piedodiet, visi, kas lasa to, un līdz šim nezināja, kāds reliģisks indivīds es esmu. Tjipa, sorry, ja maldināju. |
|
|
