| Pirmās algas meklējumos un gaidās |
[29. Nov 2011|00:33] |
Šodien tomēr spītējot vējiem aizdevos uz centru, lai satiktu draudzeni un atdotu viņai to, kas no Turcijas bija viņai atvests.
Tad aizdevos uz Ošiņa rakstāmlietu veikalu - izpētīju visādus jaukus plānotājus un rakstāmpiederumus. Man tagad ir garu garais sarakstiņš ar lietām, kuras man būs, kad saņemšu pirmo algu. :)
Tad Berga bazārā Otrajā elpā iegādāju burvīga dizaina blūzīti. Tad izpētīju mobilos telefonus Origo vairākos veikalos - kas to būtu domājis, ka lētākā Nokia ar divām SIM kartēm ir jau par 38 LVL. Un, kas inčīgi,tam konkrētajam modelim ir arī lukturītis. Sweet. Tātad, gaidam pirmo algu :) Bet droši vien pēc pirmās algas mēs paņemsim kādu no Nokia dārgā gala un bez lukturīša.
Tad Stockman pārtikas nodaļā ieraudzīju gan bulguru, gan jogurtu bez piedevām, gan Igaunijā (!) ražotu granātābolu mērci, kurā gan es pēcāk ļoti vīlos, jo ir pārāk salda salīdzinot ar granātābolu ekstraktu, ko Turcijā visur izmanto kā salātu mērci. Un ticiet man - ar to var apēst jebkuru dārzeni.
Tad atcerējos, ka Galerijā Centrs ir arī Rito, kur man vajadzēja nopirkt tējas sietiņu. Bet tur tie bija nepareizie vai milzīgos izmēros. Bet nu vienu tomēr nopirku.
Un tad Jānī Rozē nopirku mazu bloknotiņu, ko izmantošu turku valodas jaunajiem vārdiņiem. 6 jau šovakar ierakstīju.
Un tramvaja pieturā satiku māsu, ar kuru draudzīgi atbraucām mājās. Mēs parasti esam nedraudzīgas un katra savā MP3 pleijerī klausāmies kaut ko, lai nerunātu un neizvestu otru no pacietības.
Tagad man vajadzētu gatavoties darba intervijai, bet nu es, protams, to daru ļoti īpatnēji, sēžot cibā. Jā, es tik daudz runāju par pirmo algu, bet es vēl esmu tālu no tās, jo darbs vēl aizvien tiek meklēts. Lai gan es vairāk gaidu, ka darbs atradīs mani. Tā vienmēr ir bijis, gandrīz vienmēr. Bet nu drusku jau pretī jāpaiet ir.
Tā nu novēliet man veiksmes manā pirmajā darba intervijā pēc 4,5 gadu pārtraukuma. :) |
|
|
| Dīvāna jautājums |
[30. Jul 2007|22:47] |
Man kā ļoti neizvēlīgam cilvēkam ir problēma - ja ir pārāk daudz lietas, no kā izvēlēties, es neizvēlos neko. Nu šoreiz tas ir dīvāna jautājumā. Šodien atradu divus jaukus katalogus un sapratu, ka dīvāna iepirkšana ievilksies, ja vien nepaņemšu tieši tādu, kāds te pirms brīža jau stāvēja (un uz to tiešām velk). Ja gribēšu atrast labāko cenas/kvalitātes attiecību, tad beigās nebūs īstais tonis un visa meklēšana būs podā nolaižama. |
|
|
Vācējas ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zuzannas piedzīvojumi |
[9. Jan 2007|00:46] |
Labdien! Mani sauc zuzanna un es esmu vācēja.
Šovakar viss sākās ar pa visu istabu izmētātiem čekiem - likās, ka vajag sakārtot. Kādus 43 čekus atradu par dokumentēšanas un arhivēšanas vērtiem, tāpēc tie tika saglabāti aploksnē "Garantijas" vai pagājušā gada plānotājā. Tad es ķēros pie avīzēm. Man ļoti patīk pirkt avīzes (abonēšanai es jau esmu tikusi pāri), bet parasti interese par avīzi beidzas līdz ar tās atnešanu mājās. Un tad tā tiek novietota vienā no 2 avīžu pulcēšanās vietām. Un principā aizmirsta. Ar domu - kad man reiz būs nejēgā laika, es palasīšu. Ha. Un tad, kad šie avīžu kalni ir sasnieguši draudīgus apmērus (sāk apgrūtināt pārvietošanos pa istabu vai pat ieiešanu istabā, gāzties paši no sevis utt), beidzot es ņemu un izlasu pēdējos 3-6 mēnešos iegādātās avīzes. Nē, protams, es tās nelasu no vāka līdz vākam. Es lasu virsrakstus un tos rakstus, kas liekas manas uzmanības vērti pēc pagājušā laika. Tagad, piemēram, palasīt 22. jūlija Dienu bija intersantāk.
Avīzes un čeki nav vienīgā lieta, ko es vācu. Bet es cīnos ar šo ieradumu. Kas zina, varbūt rīt izmetīšu čeku apkopojumu no 2001. gada septembra un oktobra (mani pirmie studiju mēneši) un tad maniem biogrāfistiem nebūs ne jausmas, kā es savu naudu tērēju, ko es ēdu un dzēru un kā es izklaidējos. Mjā. Naivi man iedomāties, ka man būs biogrāfi (vēl pie tam vairāki), bet nu - es jau tikai gribēju viņiem palīdzēt.
Un pirms JG es vispār ļoti saņēmos - es vienā piegājienā izmetu 4 apavu pārus. Man liekas, ka es pirmo reizi izmetu apavus. Līdz šim to vienmēr bija darījuši mani vecāki. Un tiem apaviem es atstāju arī kurpju šņorītes, lai izgāstuves apmeklētāji uzreiz varētu vilkt kājās un iet mājās kaut kur.
Nu labi - palielīju sevi, pietiek. Un es tās avīzes lasīju, skatoties "Vieglu garu jeb Likteņa ironija", jo JG nebija tas izdevies. |
|
|
| |
[11. Okt 2006|23:53] |
Es mīlu savus kaimiņus, kas reizi mēnesī mazgā veļu. Un tad to dara n-tās stundas. Viss būtu labi, taču tā veļasmašīna ir man aiz sienas. Divos naktī pamosties no centrifūgas drebināšanās ir ekskluzīvi. Bet nekas. No tā nemirst. No tā tikai rakstās nedraudzīgas īsziņas naktī kaimiņiem. Un tad kādu nedēļu viņi nesveicina, bet arī no tā nemirst. Miers. |
|
|