Vācējas zuzannas piedzīvojumi |
9. Jan 2007|00:46 |
Labdien! Mani sauc zuzanna un es esmu vācēja. Šovakar viss sākās ar pa visu istabu izmētātiem čekiem - likās, ka vajag sakārtot. Kādus 43 čekus atradu par dokumentēšanas un arhivēšanas vērtiem, tāpēc tie tika saglabāti aploksnē "Garantijas" vai pagājušā gada plānotājā. Tad es ķēros pie avīzēm. Man ļoti patīk pirkt avīzes (abonēšanai es jau esmu tikusi pāri), bet parasti interese par avīzi beidzas līdz ar tās atnešanu mājās. Un tad tā tiek novietota vienā no 2 avīžu pulcēšanās vietām. Un principā aizmirsta. Ar domu - kad man reiz būs nejēgā laika, es palasīšu. Ha. Un tad, kad šie avīžu kalni ir sasnieguši draudīgus apmērus (sāk apgrūtināt pārvietošanos pa istabu vai pat ieiešanu istabā, gāzties paši no sevis utt), beidzot es ņemu un izlasu pēdējos 3-6 mēnešos iegādātās avīzes. Nē, protams, es tās nelasu no vāka līdz vākam. Es lasu virsrakstus un tos rakstus, kas liekas manas uzmanības vērti pēc pagājušā laika. Tagad, piemēram, palasīt 22. jūlija Dienu bija intersantāk. Avīzes un čeki nav vienīgā lieta, ko es vācu. Bet es cīnos ar šo ieradumu. Kas zina, varbūt rīt izmetīšu čeku apkopojumu no 2001. gada septembra un oktobra (mani pirmie studiju mēneši) un tad maniem biogrāfistiem nebūs ne jausmas, kā es savu naudu tērēju, ko es ēdu un dzēru un kā es izklaidējos. Mjā. Naivi man iedomāties, ka man būs biogrāfi (vēl pie tam vairāki), bet nu - es jau tikai gribēju viņiem palīdzēt. Un pirms JG es vispār ļoti saņēmos - es vienā piegājienā izmetu 4 apavu pārus. Man liekas, ka es pirmo reizi izmetu apavus. Līdz šim to vienmēr bija darījuši mani vecāki. Un tiem apaviem es atstāju arī kurpju šņorītes, lai izgāstuves apmeklētāji uzreiz varētu vilkt kājās un iet mājās kaut kur. Nu labi - palielīju sevi, pietiek. Un es tās avīzes lasīju, skatoties "Vieglu garu jeb Likteņa ironija", jo JG nebija tas izdevies. |
|