| Jaunie darbinieki rūpējas par asām izjūtām |
[24. Feb 2010|09:11] |
Arrgh! Šorīt atnāku uz darbu un redzu, ka visas durvis birojam vaļā, seifa atslēga seifa durvīs un neviena nav. Ātri apzvanu visus, kuriem ir kaut minimāla iespēja būt šeit pirms manis un atslēgt visu. Neviens šeit nav bijis ne naktī, ne agrāk no rīta. Arī darbinieks, kurš vakar strādāja, dievojas, ka viņš noteikti ir aizslēdzis biroju. Pēc 10 min viņš atzvana un tomēr saka, ka laikam jau viņš neko nav aizslēdzis. Labi, ka es tomēr nejūku prātā. Pārbaudīju vērtības seifā - nekas nav pazudis. Bet nu uz minūtēm 15 bija dīvaini. |
|
|
| |
[17. Feb 2010|10:31] |
Man atkal asinis vārās. Es atkal saku pretī, ko domāju. Zinu, ka tas atspēlēsies, bet es nespēju tik ilgi būt pūkaina un māt ar galvu citu stulbumam.
Protams, problēma ar autoritātēm nāk no manas bērnības. Vecāki, ļaujiet saviem bērniem izdzīvot normālu bērnību un pusaudžu gadus, neapkrāmējiet viņus ar vecumam neatbilstošiem pienākumiem un atbildībām. |
|
|
| |
[27. Jan 2010|23:46] |
Šitā es neesmu salusi kopš 2001./2002. un 2005. gada ziemas. Šodien pat termozeķes nepalīdzēja saglabāt siltumu rudens zābakos, tā kā jāvelk vien ārā būs ziemas zābaki.
Mazajā istabā ir +11 grādi. Tagad domāju, gulēt tur, vai tomēr gulēt uz dīvāna un +19 grādos.
Bet vispār es jūtos diezgan labi, ņemot vērā, ka iepriekšējā naktī gulēju tikai 2 stundas. Šodien arī darba diena bija lieliska - tāds darba un ņemtņu apjoms, ko mierīgi var izdarīt, kā arī vēl savas lietas padarīt. Un vēl viens latviešu klients bija tik latviešiem netipiski laipns un iejūtīgs, ka gandrīz abstulbu. Bet viss jauki. Arī latvieši mēdz būt jauki. :) |
|
|
| Ikdienība |
[28. Dec 2009|11:15] |
Šī ir viena no tām dienām, kad man atkal ļoti nepatīk mans darbs. Jaunais darbinieks pa Zsv dienām ir sastrādājis daudz cunduru - tik daudz, ka pat nezinu, kā lai to izstrebj. Kaut nu neviens strebjot neaizrītos vai nenoslīktu.
Visādi citādi - man no kafijas dzeršanas trīc rokas, jāiet atjaunot pieeja internetbankai, un jāpaskatās, kādus jaukus mobilos varētu dabūt no Tele2. Kaut arī domāju par no-name Iphone atdarinājumu ar 2 sim kartēm.
Vakar Jysk dabūju pārāko lina spilvendrānu tikai par 1.99 LVL - tjipa baigās atlaides Latvijas ražojumam. Tik skaista tā spilvendrāna, ka tagad domāju, ka par tādu naudu vajadzētu iepirkt vēl. Bet vakar nopirku arī jaunu ciemiņu spilvenu. Man tagad ir 3 (trīs!) ciemiņu spilveni.
Vēl šodien darbā ir razborkas, kāpēc peļņas daļas sadalījums ir tik atšķirīgs pa departamentiem - mūsu departamentam, izrādās, ir mazākās prēmijas. Ja nezinātu, ka kādam ir vairāk, tad dzīvotu laimīgi tālāk - tāpat kruts pārsteigums. Bet ar salīdzināšanu jau sākas daudzas problēmas - nu ne jau tikai šādas, bet arī nopietnākas - tā po žizņi. |
|
|
| |
[24. Nov 2009|12:06] |
Pārceļoties nedēļu uz Rāmavas muižu, es aizmirstu mājās čības un portatīvā barokli. Ja būtu bijis baroklis, vai vismaz pilna baterija, tad es jau vakar būtu pabeigusi garlaicīgo tulkojumu darbam. Tagad atbraucu uz mājām un tērēju dikti vērtīgu laiku garlaicīgam tulkojumam.
Čības gan es vakar Maximā dabūju jaunas. |
|
|
| |
[16. Nov 2009|09:27] |
Tāda pretīga sajūta. Vispirms jau tā paskaidrojuma dēļ.
Un vispār to pārējo lietu dēļ, kas notiek uzņēmumā. Tāda netīra sajūta.
Kas no galvas zina, vai darba līguma punktu labojumiem arī ir jābūt divos eksemplāros (lauznis lasīt Darba likumu)? |
|
|
| |
[12. Nov 2009|19:55] |
Šī bija drausmīga diena. Telefons zvanīja jau no 10:00. Menedžeris gribēja pabrīdināt, ka man būšot jāraksta paskaidrojums direktoram par kaut ko. Un es tikmēr darba līgumā meklēju kaut vienu vietu, pēc kuras man paredzēts darīt to, par ko man tagad jāskaidrojās. A izrādījās, ka tur vēl tas un šis darbā, ko bez manis menedžeris nesaprot un izdarīt nevar. Es biju laimīga, kad pulkstenis beidzot bija 17:00, lai gan baiļojos par jauniem zvaniem līdz pat 18:00 (jo vakar viņš man zvanīja tikos).
Lai cik no rīta man bija labi, tik ļoti slikti man ir tagad. Man ir slimības lapa un es nedrīkstu neatbildēt uz telefona zvaniem. Kā lai es izguļu savu slimību?
Un alga mani šokēja (baigais kritums salīdzinot ar to, ko saņēmu pirms mēneša). Nākamā vispār būs graujoša, jo ceturto daļu mēneša būšu nogulējusi uz slimības lapas. Bet es turpināšu slimot un šī ir pirmā reize, kad daru to bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Tagad man vajadzēja Operā skatīties Smilšu vīru (dzimšanas dienas dāvana), bet es krekšķu mājās.
Man gribas ēst. |
|
|
| Atbildības nasta un virsstundas |
[2. Nov 2009|18:17] |
Es jau apmēram pusgadu dzīvoju bez plānotāja - man ir jauns blociņš ar uzrakstu Special Something un telefons. Un es kaut kā iztieku. Dažreiz ir neērti pārskatīt lielāku laika periodu, bet lielākoties ir normāli. Atdot atbildību nozīmē zaudēt varu. Bet tas tik ļoti atbrīvo.
Mans tiešais menedžeris, ar kuru pirms pusgada vēl bijām viena līmeņa darbinieki, šodien atkal teica, ka tur ņem kaut kādus darbus uz mājām līdzi. Un viņš nekad tā iepriekš nedarīja. Viņam pietika ar viņa 8 stundām. Bet vairs nepietiek, pēdējās 3 nedēļas. Bet man ar katru darba dienu aizvien vairāk pietiek. Un tas ir tik labi. |
|
|
| |
[21. Okt 2009|11:32] |
Viena no netīkamākajām lietām darbā ir cīņa ar debitoriem. Es esmu to atlikusi un atlikusi, bet man šodien ar visiem ir jāsakomunicē un jādabū jauni solījumi. Vai jāskaidrojās.
Novēliet man veiksmi! |
|
|
| |
[15. Okt 2009|15:42] |
Man vēl ir 5 neizņemtas atvaļinājuma dienas par periodu līdz 23.07.2009. Varētu ņemt brīvu ap Jaunu gadu un ar pazīstamiem trakajiem braukt uz Maroku. Tikko vēl man piedāvāja weekendu Sanktpēterburgā novembrī. Uz Turciju ziemā negribas. Varētu aprīlī braukt, bet tas jau vēl pēc simts gaismas gadiem (šodien tā liekas).
Bet vispār jauniešu vadītājiem būs kaut kāds brauciens, tā kā noderēs man tās atvaļinājuma dienas. |
|
|
| |
[8. Okt 2009|15:00] |
Man ir kolēģi, kuriem e-pasts pienāk tikai pēc "Send/Receive" pogas nospiešanas. Tas nebūtu nekas ārkārtējs, man arī tā pāris gadus bija iekārtots - tas ir - lai es apzināti saņemtu e-pastus, nevis tie nekontrolējami iekristu pastkastē. Bet! Mani kolēģi to pogu nospiež 2 reizes dienā. Un pirms tam ir 7 reizes piezvanījuši (pārspīlēju), lai izteiktu savu neapmierinātību, ka es neesmu kaut ko nosūtījusi. Tagad es vienmēr Skype uzrakstu - "Es Tev nosutīju e-pastu", ja ļoti dusmojos, tad "Nospied "Send/Receive". (Un tajos brīžos es jūtu ļaunu pārākumu) |
|
|
| Fcuk |
[1. Okt 2009|12:11] |
Nav man brīvdiena - kolēģe paņēma slimības lapu un mani atsauca uz darbu. Labi, ka vismaz normāli izgulējos. |
|
|
| |
[8. Sep 2009|11:31] |
Man ir šodien daudz jāizdara darbā. Un vēl jāpaspēj uz sapulcīti. Un vēl no tās atpakaļ uz darbu. Es īsti nesaprotu, vai tas, ka mans šī brīža darbs traucē kalpošanai ir vēl viens pierādījums, ka jāmaina darbs, vai tikai papildus izaicinājums apvienot grūti apvienojamo? |
|
|
| |
[7. Sep 2009|12:07] |
Šokolādes kūka sanāca ideāli. Tagad darbā ēdu līdzi paņemto gabaliņu. Vakar ēdām to kūku, dzerot pienu un skatoties Midsummer Madness (mājiens par iespēju apmainīties atpakaļ ar filmām).
Labi, ka nav svari, bet uz aci izskatās, ka esmu pieņēmusies svarā. Un tas nav no ēst gatavošanas mājās, bet tieši visāda fast food patērēšanas slimošanas un aizņemtības laikā. Tā lūk.
Ir sajūta, ka ir jāatlaiž tā ideja par brīvprātīgo darbu Turcijā vismaz EVS ietvaros. Jo šeit uz vietas mainās visādi apstākļi un ja es pieņemu labāka darba piedāvājumu, tad es nevaru no turienes aiziet pēc 5 mēnešiem. Un pēcāk jau es būšu par vecu EVSam. Bet droši vēl neko neesmu izlēmusi.
Man tikai prieks par notiekošo draudzē. |
|
|
| |
[18. Aug 2009|13:36] |
Man ļoti nepatīk cilvēki, kuri neraksta e-pastu Subject (Temats vai kā tas ir latviski?). Un tad man arī nepatīk cilvēki, kuri visu e-pasta ziņu cenšas iespiest Subject lauciņā, pašu ziņas laukumu atstājot tukšu.
Tā kā es pati nevaru saņemties uz nekādām pārmaiņām, tad ļoti ticams, ka ar 1. septembri pati tikšu izsperta pārmaiņu laikā. Tas, protams, uz labu. Ja tas notiktu tā, kā es to iztēlojos, tad man pat kompensācija pienāksies. Ja nu es atkal visu pārprotu, tad gan nekā, un pašai vien būs jāņem pārmaiņas un jārada tās. |
|
|
| |
[13. Aug 2009|13:05] |
Kaut kādi novēloti pilnmēness efekti. Es speciāli sastādīju darba dienas šomēness tā, lai nebūtu jāstrādā pilnmēness laikā. Bet tomēr tie pilnmēness efekti mani panāk tik un tā.
Sistas mašīnas ir normāli, bet šoreiz arī kriminālpolicija un vēl interesantas izklaides. |
|
|
| |
[22. Jul 2009|12:20] |
Šodien man darbā iet jautrāk kā jebkad. Centra birojā nav elektrība, tāpēc telefons pāradresēts uz manu biroju. Tas vēl nekas. Bet bez elektrības arī serveris nestrādā un vismaz vienai akūti svarīgai programmai, precīzāk informācijai, ko tā glabā, man nav pieejas. Un tas ir tāds pī. Ā, nu un e-pasts arī neiet, bet tas drīzāk ir labi, jo tad arī var noignorēt visus tos daudzos dīvainos e-pastus. Kuri varbūt šodien ap 16:00 iebirs, kad elektrības padeve būs atjaunota.
Es tagad vēlos darbu, kuru var strādāt no jebkuras vietas un uz kurieni nevar pāradresēt telefonus. Un kur nenāk klienti, lai stāstītu, cik te viss ir dārgs.
Bet vakar sanāca maigs un garšīgs vistas gaļas-kabaču-puķkāpostu-burkānu-balto jāņogu tadžīns. Uz darbu paņēmu daļu līdzi.
Es esmu notievējusi tik ļoti, ka vecās drēbes uz manis izskatās kā uz pakarināmā. Bet man bail pirkt jaunas un mazākas, jo gan jau uz rudeni es atkal atjaunošu tauku rezerves un viss skaistums būs vējā. Būtu smieklīgi, ja nebūtu sāpīgi - man sāk durties kauli sānos, kad guļu uz sāniem. Bet gan jau tas man galvā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rasbainieks, kur var dabūt tadžīna garšvielas vai padalies pieredzē, ko Tu tur tādu brīnumainu ber klāt? |
|
|