| |
[15. Okt 2009|15:42] |
Man vēl ir 5 neizņemtas atvaļinājuma dienas par periodu līdz 23.07.2009. Varētu ņemt brīvu ap Jaunu gadu un ar pazīstamiem trakajiem braukt uz Maroku. Tikko vēl man piedāvāja weekendu Sanktpēterburgā novembrī. Uz Turciju ziemā negribas. Varētu aprīlī braukt, bet tas jau vēl pēc simts gaismas gadiem (šodien tā liekas).
Bet vispār jauniešu vadītājiem būs kaut kāds brauciens, tā kā noderēs man tās atvaļinājuma dienas. |
|
|
| Domas kaut kādas |
[14. Aug 2005|23:34] |
| [ | Oma: |
| | domīga | ] |
| [ | Klausos |
| | ielas troksnī | ] |
Šodien noskatījos kārtējo "Ēdam mājās!" raidījumu un nopirku keksa formu. Nākamnedēļ būs citrona torte/ kekss. Orģināli tai vajadzētu būt tortei, bet tortes formas vietā iegādājos keksa formu, tāpēc būs kaut kas pa vidu.
Un vispār - man sākas atvaļinājums. Pirmo reizi pa simts gadiem - tik ilgs - četras nedēļas - bet jau tagad saprotu, ka tas paies kā viena nedēļa ar pusi. Izdarīšu 17% no iecerētā. Bet dzīvoju jau tikai vienreiz, kas nozīmē - nav ko satraukties - viss notiek tā, kā tam jānotiek.
Viena Zviedrijā gūta atziņa - cilvēks sevi iedzen nevajadzīgā stresā, plānojot savu brīvo laiku. Plānot - tas ir diezgan dabiski, bet ja ir līdz detaļām precīzs plāns, tad katra novirze no plāna ir sāpīga, stresu radoša. Tāpēc - lai tie visi mani atvaļinājuma plāni iet pa gaisu - kas sanāks, tas sanāks. Protams, es jau kārtoju vīzu, lai brauktu uz Krieviju, bet nekādas lielas ekspektācijas uz to braucienu nelieku. Kā būs, tā būs. Izklausās, ka lielais vienalga atkal mani apciemojis. Ha! |
|
|