| Plāni (n) |
[19. Aug 2005|11:19] |
No rīta celdamies nekad nezini, ko darīsi vakarā.
Man arī šorīt nelikās, ka vakarā jau būšu pierobežā bez pases. Bet neslikti. Kabatā biļete gandrīz uz nekurieni. Bet galvenais, ka pie labiem cilvēkiem dodos. Ģimene paliek greizsirdīga. Un laikam ne bez pamata grib mani izslēgt no savienības. Bet ne par to bija stāsts. Man jau šķiet, ka divi mani draugi ir veikuši konspiratīvu vienošanos, lai mani aizdabūtu uz to nekurieni, tikai pagaidām nezinu, kāds viņiem no tā labums. Neesmu saimnieciska - principā, mājsaimniecībā neizmantojama, celtniecības un citos āra darbos arī nepiedalos. Hmm. Ja nu vienīgi izklaides. Bet sekojiet līdzi notikumiem.
Bet vēl jau daudz kas pa dienu var notikt - varbūt tramvajs mani sabrauks. |
|
|
| Domas kaut kādas |
[14. Aug 2005|23:34] |
| [ | Oma: |
| | domīga | ] |
| [ | Klausos |
| | ielas troksnī | ] |
Šodien noskatījos kārtējo "Ēdam mājās!" raidījumu un nopirku keksa formu. Nākamnedēļ būs citrona torte/ kekss. Orģināli tai vajadzētu būt tortei, bet tortes formas vietā iegādājos keksa formu, tāpēc būs kaut kas pa vidu.
Un vispār - man sākas atvaļinājums. Pirmo reizi pa simts gadiem - tik ilgs - četras nedēļas - bet jau tagad saprotu, ka tas paies kā viena nedēļa ar pusi. Izdarīšu 17% no iecerētā. Bet dzīvoju jau tikai vienreiz, kas nozīmē - nav ko satraukties - viss notiek tā, kā tam jānotiek.
Viena Zviedrijā gūta atziņa - cilvēks sevi iedzen nevajadzīgā stresā, plānojot savu brīvo laiku. Plānot - tas ir diezgan dabiski, bet ja ir līdz detaļām precīzs plāns, tad katra novirze no plāna ir sāpīga, stresu radoša. Tāpēc - lai tie visi mani atvaļinājuma plāni iet pa gaisu - kas sanāks, tas sanāks. Protams, es jau kārtoju vīzu, lai brauktu uz Krieviju, bet nekādas lielas ekspektācijas uz to braucienu nelieku. Kā būs, tā būs. Izklausās, ka lielais vienalga atkal mani apciemojis. Ha! |
|
|