No spēlēm līdz vardarbībai |
[3. Apr 2011|22:03] |
Šodien man bērni atkal nepatīk, jo ar diviem šodien mēs spēlējāmies līdz visi kļuvām vardarbīgi - kodām, skrāpējām, sitām un žņaudzām viens otru. Bet par to es dabūju ļoti labas korejiešu vakariņas ar daudz sarkanās gaļas, kas man tagad ir ļoti nepieciešama uzturā - nu tīri instinktīvi jūtu, ka vajag asinis un daudz. Un vispār - šodien bija ļoti svētīga diena draudzē (ar personīgām aizlūgšanām un iedrošinošu uzrunu angļu valodā) un mācītāja mājās. Un es vēl aizvien sveru 65 kg un tas ir daudz par daudz. Tikai te ir baigi grūti ēst mazāk - pārāk daudz garšīgu lietu. Un nu jau ir vairāk kā 3 nedēļas, kopš mājās vairs nav wireless internets un tā nu mēs 3 cilvēki uz maiņām slēdzamies klāt vadam. Tā nu sanāk, ka internetā pavadu daudz mazāk laika, kas pamatos ir labi. |
|
|
Will you marry me? |
[20. Jan 2011|12:05] |
Netieku galā ar nerviem. Jau divus vakarus psihoju - droši vien dzīvokļa biedri nav priecīgi. Es cenšos saņemt sevi rokās, bet ne pārāk sanāk. Es zinu, kas izraisa šo manu ārprātu, bet nezinu, kā to novērst. Kā jau teicu iepriekš - no sevis neaizbēgsi. Lai nu kā - sveru es 60 kg - vakar ciemos nosvēros. Un vēl mazais puika (4 gadi), ar kuru vakar speciāli gāju spēlēties, pēc tam, kad bijām uzbūvējuši pārāko lidmašīnu no Lego un kā pilotu viņš izvēlējās Betmenu, viņš jautāja, vai es viņu precēšu, kad viņš paaugsies. :) Tas bija mīlīgi. Iepriekšējā reizē viņš man teica, ka mīl mani. Tā kā notikumu attīstība iet pareizā secībā - vispirms mīl un tad grib precēt. Kaut arī daži sekotāji mani cenšas izglītot par dažādajiem vārdiem turku valodā, kas apzīmē kādas tik tur mīlestības. Un stāsta, cik ļoti vienkārši te esot apprecēties. Tad vēl lasu superīgu grāmatu par šī reģiona kristietības vēsturi - brīnumainas lietas te ir notikušas pirms ~150 gadiem. Vai braucu uz Rīgu - vēl aizvien nezinu. Gribu un negribu. Pašai nepatīk sava neizlēmība. Bet viss uz labu. Pilnmēness beigsies un viss atkal uz brīdi nostāsies savās vietās un es būšu atkal laimīga būt te un tagad. |
|
|
Turpinu slimot |
[15. Sep 2010|13:25] |
Kaut arī vajadzēja šodien palikt mājās, es esmu darbā, jo temperatūra bija pavisam normāla no rīta. Pašsajūta arī labāka nekā vakar. Bet nu līdz pavisam labai sajūtai - vēl tālu. Droši vien 4 vai 5 dienas.
Bet es vēl gribēju atzīmēt, ka sestdien pirtī nosvēros. 62.4 kg. Neslikti, bet nu gribas laikam zem tiem 60 kg iekļauties. Lai gan - šobrīd jau es varu runāt par muskuļu masu ;) |
|
|
Rausītis |
[1. Jul 2010|10:35] |
Viena no lietām, ko es labi māku - izskatīties slikti bildēs. Nezinu, vai tas ir kaut kas tāds, ko varētu mācīt tālāk, bet nu - ja vien būtu pieprasījums, tad varētu mācīt par naudu :) Vakarnakt purniņgrāmatā dabūju Stambulā DoRock kafejnīcā uzņemtās bildes - nav tik foršas kā atcerējos, bet tik un tā patīk. Tas nekas, ka izskatos pēc rausīša. :) Savukārt šodien biju pie direktora uz kārtējo "motivējošo" sapulci. Un grāmatvedībā man saka - ei, Zuzanna, tu esi dramatiski notievējusi (tātad tā nav tikai Turcija, kur to pamana un komentē) un es to novēlu uz operāciju, bet patiesība ir cita. Nu jā - man ir 59 kg. Vēl mīnuss 4 kg un man būs pēc vecajiem standartiem ideālais svars. |
|
|