| Drāma nez cik cēlienos |
30. Maijs 2012|23:11 |
Atkal ir tā sajūta, ka staigāju pa naža asmeni. Bet vajag. Kaut nu mana gara darba ļaunākās iespējamās konsekvences neskartu tā varoņus. Savā ziņā arī mani, bet kas gan man ir ko zaudēt?
Šodien jau bija 3. diena darbā. Viss forši. Dažbrīd gan dikti daudz darba, bet tas ir pārejoši. Un tās beigas būs drīz. Un jūs smiesieties, bet man šodien ir sevi smagi jāpārliecina, ka arī rīt man ir jāceļas uz darbu. Savādi, savādi. Bet pārmaiņa laba.
Vai es jau jums teicu, ka man atkal zvanīja no vecā darba un aicināja strādāt vasaras mēnešos? Saņemot 2x lielāku algu nekā es pieņēmu šajā darbā. Viņi piezvanīja 2 nedēļas par vēlu. Nezinu, kam neveicas vairāk - man vai viņiem.
Par praidu runājot - man nav laika par to domāt vai runāt. Bet es piektdien satikšos ar bijušo kolēģi no Moldovas, kurš pats ir gejs un kaislīgs geju tiesību aizstāvis savā valstī un pasaulē vispār, tā kā no praida tēmas man neizvairīties. Bet tas droši vien ir vairāk labi, nekā slikti.
Mīliet savus tuvākos, kamēr vien jums ir dota tā iespēja! Arī tos, kas geji, un/vai tos, kas citādi neiekļaujas jūsu izpratnē par "normalitāti" :) |
|