| Par Flashback |
11. Sep 2006|01:11 |
Baigais malacis tas Hercs Franks. Tāda uzdrīkstēšanās. Nu labi - dzemdības - ir ok - lai gan pa ilgiem laikiem šodien pirmo reizi to redzēju. Nu apgraizīšana - pirmo reizi redzēju. Vīrieši apkārt baigi pārdzīvoja. Diez ko tas uz ēbreju vīriešu psihi atstāj? Sirds aortas operācijas daļas - arī pirmo reizi. Kad redzēju to operēšanu, tad baigi sagribējās būt veselai un iztikt bez operācijām. Varbūt doma par diētu nav vēl galīgi mēslainē jāizmet.
Patika Franka atziņa par vecajiem cilvēkiem un viņu dzīves atspoguļojumu sejā.
"В документальном кино меня всегда привлекали душевная жизнь человека, личность и вечные проблемы - любовь, рождение, смерть, судьба... И всегда мучили сомнения : имеем ли мы, документалисты, право обнажать чужую жизнь? Я сомневался и продолжал снимать."
Jā, šajā filmā tas nebija svešu dzīvju atsegums - te bija paša Herca Franka dzīve - sākot ar ģimeni Ludzā, operatoriem, sievas Iras slimību un nāvi, beidzot ar mazdēla apgraizīšanu un paša režisora sirds operāciju. |
|