| ballot box, ballot paper and stamp or festival of democracy |
[14. Jun 2011|01:06] |
Nedēļas nogalē biju Kapadokijā - brīnumskaistā Turcijas reģionā. Ar bagātīgu kristietības vēsturi, ar kuru turki taisa labu naudu tagad. Bet to, ka viņi prot taisīt naudu, viņiem pārmest nevar, to vajag tikai mācīties.
Vakar/ svētdien, 12.06./ notika vēlēšanas un kā jau tas bja paredzams, valdošā AK partija uzvarēja ar 49.9% atbalstu - tas ir teju vai puse vēlēšanu dalībnieku savu balsi atdevuši par konkrēto partiju. Nu neko - ļoti iespējams, šī valsts paliks vēl konservatīvāka un yabanci (ārzemnieku) dzīve šeit būs vēl grūtāka.
Drusku par citu tēmu un tomēr: Vai es jums stāstīju, ka mūsu vietējās draudzes dievkalpojumus pēdējā mēneša laikā "apsargāja" policija? Un tas tāpēc, ka pirms vēlēšanām bija saņemti daudz vairāk draudu zvani nekā iepriekš? Zinot to, man katru reizi paliek slikti, kad kaut kādi turki uzstājas ar tekstiem par reliģijas brīvību šajā valstī. Bet nekas - es arī to nesagaidu.
Kas mani priecē sakarā ar to, ka vēlēšanas ir aiz muguras? Tas, ka pa ielām vairs nebraukā busi un busiņi ar "diskotēku" aka skaļu mūziku un partijas vadoņu tekstiem - it is really disturbing. Jo princips ir dzelžains - jo vairāk diskotēkas busiņu tev ir, jo vairāk atbalstītāju tu noteikti dabūsi. Grrrr.
Šovakar mani aizveda uz divām labām vietām, kur mūsu necilajā pilsētā var padzert labu kafiju. Un abas ir savā ziņā tādas kā skeletu vietas. Pirmajā es konkrēti sāku psihot un tas man ir netipiski. Un kad nonācām otrajā - man likās - nu jā, protams, pareizā secībā: darbība un tās sekas. Bet nekas - tā ir daļa no dziedināšanas, kas man ir jāpiedzīvo. Restorāniem nav manī jāizraisa tik spēcīgas emocijas lai vai tur kas.
( ... tālāk ... ) |
|
|