patiesiibaa - jo vecaaka kljuustu, jo vairaak paarliecinos par shii Tava teksta (..) nevajag iesaistīties attiecībās ar vīrieti un vēl jo vairāk - nevajag ar tādu precēties, kuram sieviete nespēs sekot viņa dzīvē un Bibliskā izpratnē pakļauties (..) patiesumu. emancipaacija sievietes galvaa kaadaa briidii pazuud, bet diemzheel noteiktu apstaaklju sakritiibas gadiijumaa var arii atgriezties.

(Reply to this) (Thread)

Paldies, ka padalījies ar šo atziņu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

svariigaakais jau speet atziit sev, ka esi speejiiga nolikt visu pie malas un buut blakus. ne uzraapusies pichpaunaa, ne stiepjot aiz matiem liidzi, bet blakus. nu, labi - varbuut pussoliiti iepakaljus, lai ljautu vinjam buut sienai, kas sargaa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi, man liekas, ka man ir tik ļoti tāls ceļš līdz šādam stāvoklim ejams. Vai arī vienkārši nav īstā situācija un īstais vīrietis padomā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domaaju, ka driizaak otrais. veel paaris gadus atpakalj man skjita shaada atzinja pietiekami neiespeejama - tas ir - tas der citiem, bet ne man. bet tagad.. tagad viss ir savaadaak. un pashai par to ir paarsteigums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man prieks par Tevi! :)

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, galvenais ir iemācīties būt pašai par sevi un justies labi pašai ar sevi, resp., tikties ar cilvēkiem, kad esi gatava viņiem kaut ko dot, nevis tāpēc, ka pašai iekšā tukšuma sajūta un vajag kaut ko no viņiem pasmelties. To es tā vispārīgi par sevi izdomāju, man šķiet, tad arī dzīvē dažādas izvēles ir vieglāk izdarīt, jo jārūpējas par to, lai pirmām kārtām es pati justos labi. Ja cilvēks pats jūtas labi, viņš arī pret citiem ir labestīgāks.

Sorry, ja loģiskā saikne starp pukstu un komentāru ir diezgan izstiepta - man nez kāpēc vajadzēja zem šī to visu ierakstīt :)

(Reply to this) (Thread)

Paldies, ka ierakstīji!
Mans lepnums ir tik liels, ka man liekas, ka man nekāda tukšuma sajūta iekšā nav - tieši otrādi - visi redz, cik liela pārbagātība ir manī, un tāpēc līp ap mani kā mušas ap medus podu - lielākoties tādi cilvēki, kuriem ir tā tukšuma sajūta. Un man liekas, ka nevajag pērles kaisīt cūkām, tāpēc tā uzmanīgi ar šādiem cilvēkiem draudzējos, bet visādi jau iet.
Mana lielākā problēma ir neziņa - kā tieši turpināt savu dzīvi. Jo labo plānu esmu salaidusi dēlī, bet par plānu B man vēl nav ziņu. Un var jau būt, ka kaut kādā pārdabiskā veidā vēl labais plāns ir iespējams, bet tur ir nepieciešamas modifikācijas. Nu anyway - likšu aiz auss to domu, ka vajag par sevi domāt pirmām kārtām. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yup. Pat pirmās palīdzības norādījumos vecākiem ar bērniem saka, attend to yourself first. Jo tikai cilvēks, kurš nav iztukšojis un salaidis dēlī pats sevi, varēs kaut ko dot citiem.

Ja Tevi sirds sauc pie plāna A un Tu zini, ka tas labākais plāns, varbūt tomēr ir kāda taciņa, pa kuru tam atkal var piekļūt? Arī tad, ja šķiet, ka ir close to impossible, cerības staram tomēr ir baigais spēks.

Es pēdējos mēnešos esmu sapratusi, ka nedrīkst atteikties no saviem sapņiem. Upurēt sapņus, tas ir pārāk liels upuris, tie apstākļi un cilvēki, kas patiešām ir labi un piemēroti konkrētajam īpatnim, nekad neliks šādu upuri nest.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar to plānu A ir tā - vienmēr ir bijis skaidrs, ka tas ir labākais un ka pie tā turoties es būšu laimīga un manai dzīvei būs jēga. Bet esot šeit, kas ir arī laba šī plāna sastāvdaļa, kaut kādās situācijās esmu kļuvusi vāja un izdarījusi pāris darbības, kas šim labajam plānam ir pārvilcis lielu un sarkanu strīpu pāri. Cerība vēl ir uz kaut ko pārdabisku, bet, bet es esmu šeit izlējusi asinis, kas priekš manis šo zemi padara neauglīgu.
Jā, par tiem sapņiem Tu runā taisnību. Es šodien arī vecākiem aizrakstīju, ka lai neskaita mēnešus līdz manai atgriešanās dienai, jo tā var nepienākt. Es varu izvēlēties citu rezidences valsti. Un es zinu, ka viņiem tas būs sāpīgi, bet viņi to galu galā pieņems. Būs vēl bariņš ar draugiem, kuri sabēdāsies, ja neatgriezīšos Latvijā, bet man ir jādara tas, kas man jādara - tas, par ko ir pārliecība.

Lai mums izdodas! ;)

(Reply to this) (Parent)

laikam jau pierādās atkal jau, ka cilvēks plāno, Dievs dara. Ir mazāk jāsatraucās, varbūt, un ir jāizdomā vairāki plāni. Varbūt tik pat labi, ja neizdodās ar šito reizi, var kaut vai uz mazdrusciņu izbraukt un tad atgriezties atkal.

Par partneriem - dzirdēju jaunu ideju recently, ka dzīve ik pa laikam piespēlē partnerus "burkānus", kas ir soso, bet citus apmierina. Un tad retāk piespēlē īstos partnerus "trušus". Kaut kāda tāda ideja. Var savādāk uz situāciju no malas apskatīties. Un ka esot jāklausās universā. Jo reizēm visas zīmes kā uz plaukstas parādās. (tas viss no life couchinga).

un vēl ko recently man kāds vecs kungs treneris pastāstīja - ja tu domā, ka tu nezini, tad patiesībā tu zini. par jebko. ja tā piedomā, tad tā arī ir.

Un par reliģijām man draudzenei vīrs teica savu novērojumu, ka arābu reliģijas pret visām citām izturās niecīgi,ka tikai viņu reliģija ir pati labākā un taml.

jauklausās sevī vairāk vienvārdsakot. Nevis tajā, ko saka apkārtējie.

good luck ;)

(Reply to this) (Thread)

Paldies!
Par partneriem - es nemeklēju daudzus - man vajag tikai vienu un uz mūžu.
Par reliģiju - jā, Islāmam piederīgie parasti ir ļoti augstprātīgi un par citām reliģijām zina tikai to trūkumus.

(Reply to this) (Parent)

ak jā, kā patika Bursa?? JO es tev gribēju rakstīt vai uzrakstīju (slikta atmiņa), lai obligāti uz Bursas tirgu aizej. Un kā Ankara bija??? Kādas sajūtas??

(Reply to this) (Thread)

Biju Bursas tirgū un vēl šur tur, bet kā pilsēta man baigi nepatika - likās liela un monstroza. Bet liels pluss Bursai ir jūras tuvums. Iepretim Ankara likās arī liela, bet ļoti labi organizēta, ar visādām labām izklaides iespējām, galīgi ne tūristu pilsēta, un tāpēc baigi patika. Šobrīd es baigi fanoju par Ankaru. Bet vēl jāaizbrauc uz Izmiru, lai saprastu, kura pilsēta šai valstī man ir absolūtā favorīte.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izmiru man reklamēja kā baigo nono.. Ka tur nekā nēesot un nav ko darīt, kaut kā garlaicīgi un tā (paši turki tā saka). Bet ok, zināšu par Ankaru ;) Sveicieni un lai labiņi viss ;)

(Reply to this) (Parent)