Zuzannas domas [entries|archive|friends|userinfo] Zuzanna [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

Ceļš līdz Gaziantepei [16. Nov 2010|17:17] [Tags | evs, turcija ] Reiss no Rīgas līdz Stambulai ar THY atkal bija diezgan pilns - nu kādas 3/4 vietu bija aizņemtas. Atkal izbaudījām lielisko ēdienu. Visiem izdalīja austiņas, lai varētu skatīties kaut kādu ne pārāk aizraujošu amerikāņu drāmu vai klausīties vienu no 8 mūzikas kanāliem. SKYLIFE žurnālā bija intervija ar Çagan Irmak par viņa jauno filmu, kuras pirmizrāde būs 19.11., Prensesin uykusu un par nākamās filmas ieceri. Nākamā filma izklausās nereāli kruta. Stambulas Ataturk lidostā 5,5 stundas gaidījām nākamo reisu. Pirmo liru ieguldu lidostas ratiņu īrei, jo mana rokas bagāža bija vismaz 10 kg un bez riteņiem, tāpēc trolliji bija mani draugi. Es eju nopirkt ūdeni un pārdevējs, tāds solīds kungs uz gadiem 50, jau mani sveicina un prasa, vai es no Somijas esot, es saku, ka nē. Un tad viņš turpina ar tādām jautājošām acīm manī vērsties un es saku, ka es no Letonya esmu. Un viņš izliekas, ka zina, kas tā par nekurieni un saka "it's beautiful" un es smaidot aizslīdu prom. ( ... tālāk ... ) Link 5 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Beidzot te [16. Nov 2010|03:53] [Tags | turcija ] Tā nu esmu sasniegusi Gaziantepi. Plāni ir priekš tā, lai tos mainītu, bet viss tik un tā notiek pareizi. Rīt esam uzaicināti uz Bayram pusdienām pie kādas ģimenes - tas, ko es tiešām gribēju. Tagad iepazīstu plašo dzīvokli - diezgan kruti te viss izskatās. Ir arī Wireless. Un brīnišķīgi biedri - viens latvietis (pavisam jauniņš) un viens moldāvs. Tā mēs līdz jaunajam gadam dzīvosim kā draudzīga ģimene. :) Cerams, ka rīt uzrakstīšu vairāk. Bet ceļojums bija visnotaļ foršs. Un pirmo reizi mūžā (bet droši vien, ka ne pēdējo) maksāju par papildus kg bagāžai - ho ho ho - 7 EUR/ kg. Un tas viss to 4 Rīgas balzāmu, alus, šprotu, zefīru, rupjmaizes, šokolādes un pat siļķes dēļ. Vot mums 18. novembris ar visiem pribambasiem. Viena lieta, ko Rīgā aizmirsu nokārtot - piezvanīt IZZI, lai atslēdz internetu. Bet viss cits daudz maz ir kārtībā. Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Šī bilde konkursā nepiedalās, bet man ļoti patīk [22. Okt 2010|12:18] [Tags | turcija ] Laikam jau dīvāns man patīk :) Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Ataturks [22. Okt 2010|11:49] [Tags | turcija ] Palīdziet man izvēlēties bildi, kuru likt pie sienas, rītdienas ballītē: ( ... tālāk ... ) Link 22 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Latvijā trūkst vīriešu [14. Okt 2010|14:11] [Tags | latvija, turcija, ziņas ] Tāds virsraksts (Letonya`da erkek kıtlığı) ir rakstā kaut kādā turku avīzē, kas pārkopēts no BBC. http://www.tumgazeteler.com/?a=6408813 Bet nekā īsti aizraujoša tur nebija - tikai statistika (sākumā vīrieši ir vairāk, tad tur negadījumi, tad tur ekonomiskā spriedze, pašnāvības un galu galā - mazāk nekā sievietes, plus vēl viņi studē uz pusi mazāk nekā sievietes). Viss ir slikti. UPD: Es tiešām nebiju pamanījusi šo ziņu vietējos medijos, bet nu nekas - labi, ka man ir tik forša frendliste :) Link 18 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Vēl viens solis tuvāk [12. Okt 2010|13:57] [Tags | evs, turcija ] Viss notiek - man ir arī biļetes - ar izlidošanu 15.11. un ielidošanu jau 16.11. Jauki. Link 8 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Deli deli olma (2009) [30. Sep 2010|09:09] [Tags | filmas, turcija ] Kārtējā emociju pārbagātā turku filma. Darbība notiek Kars apkaimē, Turcijā, mūsdienās. Stāsts ir par molokanu - krievu, kura senči Kars provincē (tajā laikā Krievijas teritorija) ieradās kaut kad laikā starp 1878. un 1917. gadu. Viss sākas ar to, ka Miškas brālēns nomirst un viņš to sagatavo apbērēt. Miška ir pēdējais no krieviem, kas palicis dzīvs, liela auguma, bet dikti labsirdīgs. Pārējie ciemata iedzīvotāji ir turki. Ciemā toni nosaka pustraka sieviete Papuč. Un viņa molokanus saukā par bezdievjiem un neļauj nevienam palīdzēt Miškam. Bet ciema vīri paslepeni tomēr aiznes pāris kilogramus cukura Miškam, lai izteiktu līdzjūtību. Kādu dienu Miška aiziet uz Papuč dēla Semistana veikalu pēc miltiem un tējas, bet viņam nav naudas, par ko norēķināties. Semistans ir labsirdīgs un ļauj paņemt uz krīta. Pa to laiku Papuč mazmeita Elma (ābols), gribot nozagt ābolus no Miškas, krīt viņa sētā un Miška apkopj viņas pušumu un iedod līdzi maisu ar āboliem, cik nu meitene var pastiept. Meitene ābolus aiznes līdz mājām, pa ceļam pacienājot citus ciema bērnus, un Papuč lielā naidā pret Mišku met visus ābolus krāsnī. Bet meitene ievēro, ka Miškam mājās ir klavieres - un viņa atklāj, ka viņa skolā ir spēlējusi sintizatoru. Un reiz par Miškas parādu veikalam - 45 liras (~15.75 LVL, bet ticu, ka Turcijas austrumos tā arī šobrīd ir diezgan liela nauda) - uzzina Papuč un iet naudu atprasīt. Miškam nav nekā. Tikai no tēva mantotas klavieres. Un viņš tās aizved uz Papuč un Semistana māju. Papuč jau metas instrumentam virsū ar cirvi - viņas naids pret Mišku ir tik liels. Bet tomēr Semistans ar pārējiem viņu attur. Un tā nu sākās klavieru ceļš pa ciemu - tās izmanto kā parādu atdošanas līdzekli - tās paspēj būt vismaz vēl 3 mājās. Pa to laiku vietējais skolotājs ir atklājis Elmas muzikālitāti un grib pārliecināt viņas ģimeni doties uz pilsētu, lai meitene varētu stāties konservatorijā. Un vēl ir apslēptais malokanu zelts, tikai Miška domā, ka tā ir tikai leģenda. Liels aukstums, cilvēku sirds siltums, diezgan liela nabadzība, telefons, lai varētu saņemt brāļa dēla Dmitrija zvanu. Tik cilvēciski skaisti un bagāti. ( ... tālāk ... ) Link ir ko teikt?

Ay lav yu (2010) [27. Sep 2010|22:04] [Tags | filmas, music, turcija ] Skatos tagad šito filmu un es vēl pat noskatījusies neesmu, bet man tā patīk. Tik daudz pozitīvo emociju. http://www.imdb.com/title/tt1526284/ Gan jau uzrakstīšu arī pēc noskatīšanās. UPD: Tātad - diezgan muļķīga komēdija, kur turki pasmejas par sevi un drusku amerikāņiem. Bet ļoti smieklīga. Stāsts ir par vilidžeriem, kuri grib panākt, lai viņu vilidžu atzītu valsts kā eksistējošu vietu. Jo pagaidām tas nav kartē apzīmēts, tur nav skola, slimnīca, nekā tur nav. Bet ir pašiecelts ciema vecākais :) Kurš ir jau uzrakstījis 147 vēstules uz dažādām institūcijām, lai panāktu ciemata atzīšanu, bet pagaidām bez rezultātiem. Un šim ciema vecākajam ir dēls, kurš ir paspējis beigt kara dienestu obligāto un ūdens inženiera studijas. Tas, ka ciematā nav ūdens, un ka šim inženierim tur nav ko darīt, laikam ir sīkums. Jo vēl viņš ir paspējis iemīlēties amerikānietē. Un ar to tad sākas arī jezga. Amerikāņu ierašanās, meitenes pāriešana islamā, spļaudīšanās, cita meitene, kas it kā ir stāvoklī no līgavaiņa, vecaistēvs ar 4 zobu protēzēm, un vēl un vēl. Un visam pa vidu kāzu muzikanti. Kas apdzied tieši notiekošo :) Ibrahim Jessica ay lav yu - jālasa kā Ibrahims mīl Džesiku. :) http://www.youtube.com/watch?v=OYfMIjxr-Gc - mūziķi kokā, bruņmašīnā un kravas mašīnā Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Man iet labi [31. Aug 2010|12:14] [Tags | draugi, evs, ikdiena, kino, turcija ] Man jau ir par aukstu un cilvēki, kas mani biedē ar mīnuss 40 grādiem šai ziemā, nostiprina tikai manu pārliecību - šī ziema ir jāpavada siltajās zemēs. Pa šo laiku esmu satikusi amerikāņu draudzenes vecākus, mēģinājusi saprast, kāpēc arī 50 gadus veci cilvēki pavelkas uz Twighlight - nesapratu; dabūju Starbucks kafiju. Vēl pabiju pirmsaizbraukšanas seminārā, kur es nošokējos, ka ar EVS tuvāko 2 mēnešu laikā aizbrauks 50 super gudri, talantīgi jaunieši. Lielākā daļa uz gadu būs prom. Uzzināju, ka vienlaicīgi ar mani Turcijā būs vēl 3 jaunieši, kas šonedēļ brauks prom. Vēl noskatījos Inception - patika un pat ļoti un man parasti šitādas filmas ne pārāk. Dzīvoju strauji un ar pilnu krūti. Link 4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Par Rīgu lielākajā Turcijas dienas laikrakstā [10. Aug 2010|00:53] [Tags | rīga, turcija ] http://hurarsiv.hurriyet.com.tr/goster/haber.aspx?id=15460148&tarih=2010-08-03 Link 6 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Lai iekrīt [22. Jul 2010|14:21] [Tags | evs, turcija ] Es zinu, ka tā nav un nemēdz būt, bet man tiešām vajag, lai visa pasaule sadodas rokās, lai man palīdzētu. Burtiski - visi pasta darbinieki un kravas lidmašīnas. Man vajag vienu vēstulīti ar svarīgu dokumentu no Gaziantepes dabūt līdz Rīgai tieši 7 dienu laikā. Es zinu, ka tas ir diezgan nereāli. Bet priekš DHL, UPS etc. man nav naudas. Link 4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Te pāris turku klipi [26. Jun 2010|15:59] [Tags | music, turcija, video ] Speciāli nanochkine :) http://vimeo.com/tantuncag/videos Mans favorīts dotajā brīdī: http://vimeo.com/12489353 Link ir ko teikt?

Piektdienas nakts Stambulā [26. Jun 2010|13:27] [Tags | draugi, izklaide, stambula, turcija ] Kamēr vēl spēlējām Wii, piezvanīja viens draugs - Huseins, kuram viņa draudzenes Esras kolēģes dzimšanas dienas ballītē bija garlaicīgi un tad nu mēs devāmies uz Taksim, uz Portre Cafe, lai viņu izklaidētu. Tur bija sieviete, kas svinēja dzimšanas dienu un viņas lieliskie kolēģi no kādas radošās apvienības. Viņi visi tajā nedēļā bija pabeiguši darbu pie filmas, kurā galveno varoni spēlē Cem Yilmaz. Filma uz ekrāniem parādīsies decembrī. Visi tādi laimīgi par padarīto darbu. Apēdam kūku un mani uzcienāja ar kaut kādu supersaldu, riekstu šotiņu. Tālāk dodamies vietas, kurā varētu padejot, meklējumos. Nu jau četratā. Vispirms mums jāiegriežas pie viena Esras drauga Aydin bārā, kas ir nakts melnā ieliņā - izrādās, visai ieliņai dotajā brīdī nav elektrības. Bet cilvēkus tas neuztrauc - viņi turpina nākt un tie, kas jau ir tur, arī nekur nesteidzas. Tur gaidot alu, apēdam Prozit končas, ko atvedu Esrai, - turki ir pārsteigti, ka liķiera konfektēs var būt tik daudz liķiera. :) Parunājos ar Esras draugu Huseinu, kurš ir mākslinieks. Tad pie mums piesēžas Aydin - viņš ir kaut kādā veidā saistīts ar to bāru, kurā mēs atrodamies. Cenšas ar mani parunāties, visu laiku atvainojas, ka nezina angļu valodu tik labi un es tikai atbildu "Your English is better than my Turkish". Daudz smaidu un smejos. Parādās elektrība un es beidzot redzu, kur mēs esam. Jo bez elektrības tur bija piķa melns un gaisma bija tikai no mobilo telefonu lukturīšiem, vai telefonu displejiem, kuri uzlikti uz alus glāzes, radīja pieklusināta lukturīša gaismas efektu. Aydin man stāstīja par to bāru un ka tajā pašā ēkā 3. stāvā esot superīgs lietoto grāmatu veikaliņš. Atvadamies un tālāk ejam uz Kulp bāru. Tur izdejojāmies pie Oldies, but goodies, bet tika likts šis tas arī no the Ting Tings, kas svētdienas vakarā festivālā dzīvajā spēlēja. Tur bija reāli piebāzts. Bet mūzika bija laba un atmosfēra arī. Bet draudzīgi novienojāmies, ka jāiet tālāk. Tad devāmies uz Kiki, pa ceļam vēl satiekot Aydin, kurš gribēja mums pievienoties. Pa ceļam aizgājām uz drošu vietu, kur apēst neskaitāmas pildītās gliemenes. Un pēc izēšanās, rokas mums saslacīja ar kaut kādu odekalonu, lai nesmaržotu pēc zivīm. :) Pirms nokļuvām Kiki, Aydin mūs aizveda uz vēl citu bāru, kurš pieder kaut kādam slavenam mūziķim, Aydin draugam, bet tur jau ballīte tā kā beidzās, tāpēc tikai sasveicinājāmies un devāmies nospraustajā virzienā - uz Kiki. Tur arī bija daudz cilvēku, tāpēc izgājām pagalmā, kur satikām tās dzimšanas dienas gaviļnieci, ar kuras ballīti iesākās nakts Taksimā. Tur Aydin man prasīja, kāpēc ar tik labu izglītību es daru to, ko es daru. Un es teicu, ka tas nav uz ilgu laiku un drīz es darīšu, to, kas man patiešām patīk, kā arī to, ka priekš politikas es esmu vai nu par vecu, vai par jaunu. Neteicu to, ka man nemaz negribas neko darīt saistībā ar politiku. Bet nu jā. Kiki ap 04:00 slēdza un mēs vēl nebijām pietiekami izdejojušies. Tāpēc tālāk devāmies uz Dorock bāru. Tur vairs nedejojām, bet sēdējām ārā un runājāmies. Aydin satika kādu draugu, kuram līdzi bija kamera un tad viņš aizrautīgi visus savus draugus fotogrāfēja un sūkstījās par zibspuldzes gaismas nevienmērīgo izstarojumu. Cik nu es redzēju - man ļoti patika bildes ar mani, tāpēc tagad cenšos tās dabūt. Tad jau sākām miegoties, jo jau kādu labu brīdi neko aktīvu nedarījām, atvadījāmies un devāmies mājup. Ar Esru un Huseinu it kā sarunājām brokastis, kaut kad, kad pamodīsimies. Bija ap 05:00 no rīta, kad bijām atpakaļ mājās. Droši varēju teikt Günaydın (labrīt!) un iet gulēt. :) Link ir ko teikt?

Piektdienas vakars Stambulā [26. Jun 2010|09:55] [Tags | stambula, turcija ] Rīgas lidostā nošokējos, cik daudz cilvēku gaida uz check-in uz Stambulu. Lidmašīna bija pilna - es sen nebiju lidojusi tik pilnā reisā. Es dabūju nevis loga vai ejas vietu, bet to vidējo. Starp diviem turku vīriešiem. Tad, kad katrs no viņiem laiku pa laikam šķielēja mana dekoltē virzienā (atvainojiet, tādu dotumu man nav, lai tur baigi kaut ko vajadzētu pētīt un visam papildus - arī tas dekoltē bija piedienīgs pat Turcijas standartiem, Latvijā vispār puritānisks), es ievēlējos, ka gribu kā Turcijā - sievietes sēž ar sievietēm un vīrieši ar vīriešiem - tā vismaz ir visos starppilsētu autobusos. Bet tas tāds sīkums, ko ātri aizmirsu, īpaši, kad uzvilku žaketi un kaklu notinu ar zīda šalli. Es kārtējo reizi fanoju par THY apkalpošanu. Un ja tādu ēdienu, kādu viņi spēj nodrošināt lidmašīnā, servētu, piemēram, klosterī, es varētu mierīgu sirdi iet uz klosteri un nedomāt par nekādām citām pasaulīgām raizēm. Ja jūs uztvērāt ideju tikai par klosteri, tad tas ir nepareizi. Galvenais ir - tas ēdiens ir kā labākajos restorānos: es ēdu un murrāju, cik labs. Un es daudz esmu savā dzīvē nobaudījusi un pēdējā laikā nav bieži, ka spēju par ēdienu tā sajūsmināties. Tad vēl bija detaļa, kad pie loga sēdošais turks gribēja apmeklēt labierīcības, bet ejas pusē sēdošais bija iesnaudies, tad es atteicos viņu modināt un ļāvu to otram turkam izdarīt. Un man atkal vājprātīgi sāpīgi aizkrita ausis. Mans namatēvs Orčuns uz lidostu bija braucis 2 stundas - tikai par stundu mazāk nekā es lidoju no Rīgas. Bet tā ir piektdiena Stambulā un tas ir normāli. Plus vēl pāris stundas pirms manas ielidošanas Ataturk lidostā tur bija ~2000 futbola fani ieradušies sveikt jauno pārpirkto portugāļu spēlētāju. Nākamajā dienā avīzē skatījos bildes par šo mega notikumu vietējā futbola pasaulē - labi, ka tas bija vairākas stundas pirms manas ielidošanas, jo es nezinu, kā pārciestu šo ārprātu. No lidostas braucām uz Şişli Kültür ve Ticaret Merkezi (http://en.wikipedia.org/wiki/Cevahir_Mall) izņemt festivāla biļetes vietējā biļešu paradīzē. :) Es biju aizmirsusi, ka pie ieejas iepirkšanās centros vispirms pārbauda a/m bagāžas nodalījumu un pēc tam arī jāiziet cauri metāla detektoram. Tā kā bija paredzēts doties ārpus mājas, tad arī paēdām zivju restorānā. Mans namatēvs ļoti grib praktizēt krievu valodu, tāpēc daudz runājām krieviski. Man pašai ir kauns, ka tik slikti zinu šo valodu, bet salīdzinot ar viņu, es runāju gandrīz kā native Russian. Bet salīdzināt nav labi un pareizi. Pēc tam devāmies mājās, pa ceļam vēl iepērkot kaut kādu pārtiku piemājas veikaliņā un satiekot kaut kādus radiniekus, ar kuriem no mašīnas neizkāpjot vajadzēja apsveicināties, vajadzēja paskaidrot, kas es tāda par tālu zemju skaistuli un saņemt sveicienus visai ģimenei. Pēc tam īsinājām laiku līdz iziešanai no mājas ar Wii - spēlējām the Beatles dziesmas - es uz ģitāras, namatēvs uz bungām. Diezgan izklaidējoši :) Tikai man liekas, ka citai vecuma grupai, bet ko tur daudz. Tad vēl zvanīja visādi draugi, kuri visi tika informēti, ka esmu šeit un kur tad mēs tajā vakarā dosimies. Link ir ko teikt?

Kezban* [22. Jun 2010|15:37] [Tags | turcija ] Mācos turku valodu atkal tulkojot komentārus purniņgrāmatā. Bet vispār vakar jau biju atpakaļ. Kopumā emocionālā bilance diezgan pozitīva, bet visu labo var kaut kādu sīkumu neforši sabojāt. Es pati to izdarīju, bet nu neko - dzīvoju tālāk. *sievietes vārds, ko attiecina arī uz lauku meitenēm Link ir ko teikt?

29. diena [13. Apr 2010|20:00] [Tags | filmas, ikdiena, music, turcija, veselība ] Pa šo laiku viss kaut kas ir noticis. Lielais prieks par apstiprināto projektu Turcijā ir noplacis ar faktu, ka ir apstiprināts īsākais periods - tas ir 6 mēneši. Man tagad ātri vajadzētu izdomāt un ar sevi draudzīgi vienoties, vai piekrist uz minimālo periodu vai atrast savā vietā citu brīvprātīgo un pašai meklēt 9 vai 12 mēnešu projektu. Bet es pa šo laiku jau esmu iemīlējusi ideju par dzīvi Gaziantepē (http://en.wikipedia.org/wiki/Gaziantep), no kuras Damaska ir tikai 400 km, bet Ankara 700 km un Stambula vispār 1140 km. Savukārt atgriešanās februārī Latvijā man galīgi nepatīk. Kā man būt? Svētdien biju uz laulību ceremoniju pareizticīgo baznīcā, jo tā notika manā piemājas Sv. Ņevska baznīcā (http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Aleksandra_%C5%85evska_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca). Bija gaiša un saulaina diena, skaista un priecīga ceremonija. Baigi neveikli sajutos, kad apzinājos, ka esmu aizmirsusi draudzenes līgavaiņa vārdu, līdz ar to nevarēju normāli kartiņu noformēt. Bet nu neko. Iztiku bez kartiņas. Vakar noskatījos foršu vientuļo sieviešu filmu "Something New" (2006, http://www.imdb.com/title/tt0437777/). Par melnādaino eliti ASV un kā viņi ir izveidojuši savas organizācijas, slēgtos pasākumus, kur neviens baltais nav velkomēts. Bet tas tāds fons. Viss stāsts ir par sievieti, kura cenšas dzīvot "pareizi". Un apzinoties, ka tas neļauj būt laimīgai, tomēr pamēģina kaut ko ārpus ierastā. Ai, nu nekā TĀDA jau tur nebija, bet tur skanēja Rachid Taha mūzika, ko nu pēc filmas aktīvi klausos. Vēl bija forši patējot ar nez sestdienas vēlā vakarā. Visādi foršie jautājumi uzrodas, kuriem gribas atrast atbildes. Ar kāju vēl joprojām ir tā, ka jo vairāk staigāju, jo trakāks pietūkums. Staigājot ar vienu kruķi es sāku nepareizi liekties mugurā un arī sen sastieptā labā roka atgādina, ka šāda slodzīte ir par daudz. Bet viss uz labu. Rīt atkal fizioterapeites vizīte un es ceru, ka mēs draudzīgi novienosimies, ka nav ko steigties uz darbu atpakaļ nākamnedēļ. Bet vispār ir sajūta kā skolēnu brīvlaika pēdējā nedēļā. Ak, tik daudz bija brīva laika, tik daudz ieceru, bet tik maz izdarīts. :) Link 8 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Labā ziņa [9. Apr 2010|13:26] [Tags | evs, turcija ] Vakar nenocietos un beidzot uzrakstīju turciņiem, kas un kā ar mūsu kopīgo projektu. Un ziniet - ir apstiprinājums un viss notiek. Tā kā gatavojos Gaziantepei! Tas gan nav šodienas vai rītdienas jautājums, bet prieks tik un tā. Link ir ko teikt?

Aykut Hakan Ayse - Çilli Bom (Nostalji) [8. Mar 2010|20:43] [Tags | music, turcija ] Kaut kāds turku disko pops no lambadas laikiem - bet pilnīgs pozitīvs. :))) http://www.youtube.com/watch?v=JRQOJDKQ8qk Çilli bom bom bom Ah çilli çilli yavrum çilli Link ir ko teikt?

Christopher de Bellaigue REBEL LAND [6. Mar 2010|13:17] [Tags | grāmatas, turcija ] Vispār jau es grāmatas nelasu, jo man kā lauku bērnam vienmēr brīvajā laikā bija daudz aizraujošākas nodarbes no reālās dzīves.Tomēr, tomēr - dzīve ir gan piespiedusi, gan arī iemācījusi, ka kaut kāds fans tomēr tajā lasīšanas procesā ir. Tā nu es laiku pa laikam kādu grāmatu izlasu gan. Lai gūtu priekšstatu, kas notiek pasaules literatūrā (tajā, kas uzrakstīta vai iztulkota angliski), es reizi nedēļā ar baudu izlasu The New York Times grāmatu apskatu. Reti kad es tieku līdz reālajām grāmatām, kuras minētas šajos apskatos, bet nu tomēr - ja nu man reiz būs vairāk laika lasīt, tad lai zinātu, ko meklēt. :) Šodien manas acis priecē apraksts par britu žurnālista Christopher de Bellaigue (nezinu, kā latviski atveidojams uzvārds, tāpēc lai paliek oriģināls) šķietami ļoti interesantas izpētes rezultātu vienā Turcijas austrumu pilsētā Varto. Šī pilsēta savā laikā ir bijusi gan otomaņu, gan krievu iebrucēju, gan armēņu nacionālistu, gan kurdu nemiernieku varā. Mūsdienās tur pārsvarā dzīvo kurdi, kripatiņa armēņu un turku minoritāte. Nu jā - īpašs sveiciens zazazellei - šo pilsētu par mājām sauc arī Zaza tauta. :) Runa ir par armēņiem sāpīgo vēstures lappusi 1915. gadā un par turku spēju klusēt un visu noliegt šajā sakarā. Ļoti labi uzrakstīts grāmatas apskats, tieši tā, lai gribētos šo grāmatu nopirkt un izlasīt. http://www.nytimes.com/2010/03/07/books/review/ONeill-t.html?pagewanted=1&nl=books&emc=booksupdateema3 Link 4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

The Gypsy Gırl (Menad) Mosaıc [1. Feb 2010|12:44] [Tags | turcija ] Link ir ko teikt?

navigation [ viewing | 20 entries back ] [ go | earlier/later ]