|
[25. Aug 2009|09:19] |
Reklāmas pauzes laikā aizmigu. Bet vispār Lipstick Jungle vakar bija forša sērija. Baigi uzrunāja Džo teiktais: "Es nezinu, kas es esmu bez naudas." Un otrs ir cepumiņš tulkam, kur grupas Snow Patrol nosaukums arī bija jauki iztulkots - "Braucam uz Sniega patruļas koncertu!" :) Tagad dzeru ingvera un medus tēju darbā. Un man ļoti kārojas saldumus. Vakar es apēdu 2 lielos Snickers un vēl divas saldumu tāfelītes, kā arī kruasānu pildītu ar šokolādi. Laikam jau rudens nāk un es sāku apresnēt. |
|
|
|
[31. Jul 2009|19:23] |
Šorīt aizgulējos (man liekas, ka tas pārāk bieži notiek, lai to vispār vairs atzīmētu). Lietus dēļ gribējās gulēt. Darba dators bremzējās - operatīvā atmiņa par vāju (pirms nedēļas tika divu kompju saturs salikts uz viena), tāpēc vienu ūbersvarīgu darbu nepaspēju izdarīt. Restartēju tikai 4 reizes. Lielākā šaize ir tas, ka Outlook vienmēr uzkaras. Draudzenes māsa šodien no manis paņēma biļeti un aizlidoja uz Stambulu. Šņuk. Kolēģi ir traki nervozi. Man jāstrādā tikai šajā nedēļas nogalē un visas citas nedēļas nogales man būs brīvas. Par šo es dikti priecājos. Bet šo svētdien darbā būs konkrēts rokenrols. Gribas arbūzu. Man ir īsa kulināriskā atmiņa. Man mamma zvana un saka - tētis tev aizvedīs ērķšķogas un tu varēsi uztaisīt to pīrāgu. Es: kādu pīrāgu? Mamma: nu tu taču pagājušo gadu cepi tādu. Nu tad arī es atcerējos, ka bija tāda lieta. Par to, ka es nedēļas laikā taisu vienu un to pašu ēdienu divas reizes un man tik un tā jāpaskatās receptē, kaut arī konkrēto kūku cepu jau 3 gadus. Tad man vakar iznāca ļoti garšīgs dārzeņu sautējums ar vistu - vnk bija jāizmanto vecāku dārza labumi (burkāni, kāposti, kabači, puķkāposti) un jāpabaro māsa. Šoreiz neizmantoju tadžina trauku (jo man nepatīk to pēcāk mazgāt), bet vienkāršus karstumizturīgos stikla traukus. Un arī bija dikti labi. Visā visumā man viss ir labi, tikai gribas atpūsties. Man nākamnedēļ ir jāstrādā tikai 2 dienas. Diemžēl tās 5 brīvdienas nav visas pēc kārtas, jo citādi es noteikti aizlidotu uz Stambulu (tur pārākais manu latviešu-turku draugu tusiņš līdz 7. augustam notiek). |
|
|
|
[22. Jul 2009|12:20] |
Šodien man darbā iet jautrāk kā jebkad. Centra birojā nav elektrība, tāpēc telefons pāradresēts uz manu biroju. Tas vēl nekas. Bet bez elektrības arī serveris nestrādā un vismaz vienai akūti svarīgai programmai, precīzāk informācijai, ko tā glabā, man nav pieejas. Un tas ir tāds pī. Ā, nu un e-pasts arī neiet, bet tas drīzāk ir labi, jo tad arī var noignorēt visus tos daudzos dīvainos e-pastus. Kuri varbūt šodien ap 16:00 iebirs, kad elektrības padeve būs atjaunota. Es tagad vēlos darbu, kuru var strādāt no jebkuras vietas un uz kurieni nevar pāradresēt telefonus. Un kur nenāk klienti, lai stāstītu, cik te viss ir dārgs. Bet vakar sanāca maigs un garšīgs vistas gaļas-kabaču-puķkāpostu-burkānu-balto jāņogu tadžīns. Uz darbu paņēmu daļu līdzi. Es esmu notievējusi tik ļoti, ka vecās drēbes uz manis izskatās kā uz pakarināmā. Bet man bail pirkt jaunas un mazākas, jo gan jau uz rudeni es atkal atjaunošu tauku rezerves un viss skaistums būs vējā. Būtu smieklīgi, ja nebūtu sāpīgi - man sāk durties kauli sānos, kad guļu uz sāniem. Bet gan jau tas man galvā.
rasbainieks, kur var dabūt tadžīna garšvielas vai padalies pieredzē, ko Tu tur tādu brīnumainu ber klāt? |
|
|
|
[8. Jul 2009|12:01] |
Arī šorīt nebija siltais ūdens. Mazgājos aukstā un pat matus izmazgāju. Man šķiet, ka pēdējo reizi matus ledainā ūdenī mazgāju Marokā kalnu upē, bet varbūt Rīgas Ūdens vēl ir paspējis mani gada laikā iepriecināt. Atmiņa vāja. |
|
|
Vēliet man veiksmes |
[7. Jul 2009|21:16] |
Man ir vajadzība laimēt 2000 latus un tā nu es pētu iespējas. Un man ir sāpe - kāpēc momentloteriju biļetēm ir tik ļoti nekāds dizains, kas mani pa nopietnam baida sākt spēlēt? Ieskatam, lūdzu, te - http://www.latloto.lv/momentloterijas/. Es jau saprotu, ka kārtīgi cilvēki nespēlē loteriju (jo viņiem neveicas tajās) un viņi nopelna naudu ar galvu, rokām vai nu ar kaut ko vēl, kas viņiem ir dots. Bet tik un tā - kāpēc tās biļetes nevar normāli izskatīties??? Nu labi - vienīgais izņēmums ir loterijas FLY biļete (bet tur gan jau ir pacentušies AirBaltic pīārščiki), kuru es nopirku reisā no Berlīnes uz Rīgu pirms daudziem gadiem un laimēju 2 latus. Ho ho ho. UPD: Nē, man jālaimē vairāk, lai taču valstij var nomaksāt veiksmes nodokli. |
|
|
|
[29. Maijs 2009|22:53] |
Šovakar jauniešu vakaram uzasinot vismaz 50 zīmuļus es dabūju lielu tulznu uz īkšķa. :) |
|
|
Rindas |
[27. Maijs 2009|09:38] |
Ir rindas, kuras ir loģiskas, bet tik un tā besī ārā. Piemēram, rinda Radisson SAS astoņos no rīta pie recepcijas, lai izrakstītos. Nakšņoju ne mājās, no rīta paspēju 2 reizes pabūt mājās, tagad pošos uz darbu un universitāti. Bet nakšņošanai ne mājās un Radissonam nav nekādas saistības. Diemžēl. Man ļoti patīk viesnīcas un uzturēšanās tur. Gribas tikai gulēt. |
|
|
Pozitīvie cilvēki un mani pirkumi |
[20. Maijs 2009|20:17] |
Uzzināju, ka Valterā un Rapā ir man vajadzīgā grāmata, kas saliks manam darbam vajadzīgos uzsvarus un devos pirkt. Tur tiešām ir foršas atlaides nepopulārām grāmatām - sagrābos kādas 7 grāmatas, pēc tam nopirku tikai divas, jo ar taksi nebija plānots braukt mājās. Grāmatnīcā redzēju Annu Žīguri ar vīru iepērkoties - redzot tādus gaišus un gudrus cilvēkus man tā silti ap sirdi palika. Uzreiz sagribējās atpakaļ pie sava darba. Tad vēl vajadzēja šo to no Drogām. Tad aptiekā nopirku dezodorantu, kas jālieto divas dienas un tad nākamās piecas efekts turpinās. Jāpaeksperimentā, citiem vārdiem. Un Rimi satiku savu vidusskolas vēstures skolotāju, kura teica, lai uzzvanu, jo vīnu vajadzētu kopīgi iedzert. Paspēja tik un tā paprasīt, vai neesmu precējusies. Pēc atbildes noteica, ka izvēlīga esot. Nu jā, kā tad. Bet nekas - ir tik daudz cilvēku, ar kuriem varēs tusēt vasarā. Nevaru sagaidīt. Bet tā skolotāja arī tāds pozitīvais un iedvesmojošais tēls. Tā nu es pārrados mājās ar 7 kg pirkumu. Un gatava strādāt. Šodien pat no darba nezvanīja - esmu sajūsmā. |
|
|
Šis tas no pēdējā laika |
[15. Maijs 2009|02:06] |
Tallinā, kad apgarota izgāju no koncertzāles "Estonia" un mašīnā paņēmu mēteli, lai to vēsajā vakarā uzmestu uz pleciem, vienīgā gaisā lidojošā kaija uz mana melnā mēteļa skaistās apkakles atsūtīja man visnotaļ interesantu sveicienu. Labi, ka pamanīju, jo notika tas klusi. Ja būtu māņticīga, tad teiktu, ka tā noteikti bija laba zīme. Pagājušā nedēļā viens no klientiem bija amerikāņu karavīrs, kuram bāze ir Vācijā. Un man ļoti patika, kā viņš uz maniem jautājumiem atbildēja īsi, ar "Yes, ma'am" vai "No, ma'am". Bet vispār jau no ģimenes man nāk vājība pret armijas lietām un īpaši vīriešiem dienestā. Mans tuvākais Rimi lieveikals ir Barona centrā, bet tur vairs negribas iet, jo tur vienmēr sanāk satikt pārāk daudz paziņas. Ļoti labi ir, ka nokāpjot pa trepēm es nokļūstu jau fast food ieskrietuvē, kur varu dabūt studentu komplektu un ar čībām kāpt augšā to apēst. Šodien bija pretīgs laiks. Es ļoti nosalu, kamēr tiku līdz un pēc tam mājās no baznīcas. Bet ceriņi zied arī Rīgas centrā. |
|
|
|
[19. Apr 2009|23:18] |
Pie jums arī vēl kurina? Vienkārši man kā saulainās puses iemītniecei pusi dienas ir jātur logs vaļā, lai dzīvoklī būtu ko elpot. Un nu jā - jāmaksā par to, ko īsti nevajag. |
|
|
|
[3. Feb 2009|00:29] |
Šodien paliku mājās. Biju tikai Vecrīgā (nopirku māsai dāvanu) un Stockmanā (nopirku cepuri - bišku siltāks jau palika). Mājās visu laiku pavadīju guļot sliktuma dēļ. Neatbildēju uz desmitiem zvanu, bet es nevaru būt diez cik konstruktīva, kad man sāp. Sāku lasīt grāmatu "Mirdzēdami kā zvaigznes". Diena mani atkal grib savervēt par klientu. Lai jau. Pēdējās dienās ar mašīnu kaut kas dīvains notiek - parasti gan manas darbības dēļ, bet viskaut kas tāds, kas nekad iepriekš nav noticis. Skatos uz to, kā sava veida brīdinājumu. Rīt sākas 5 dienu maratons. |
|
|
|
[26. Jan 2009|00:29] |
Šodien baudīju kārtigas sievietes dzīvi. Biju dievkalpojumā. Pēc tam lielveikalā (nopirku 3 apgērba gabalus un nepieciešamo pārtiku). Pēc tam rosījos pa māju - mazgāju veļu un kārtoju veļu (diži tālāk par gultas veļas un dvieļu kārtošanu netiku). Bet izmazgātas tika 4 porcijas. Un tika atklāta problēma ar sanitāro mezglu. Būs vajadzīgs randiņš ar santehniķi. Un tad vēl pagatavoju kārtīgas vakariņas. Un sapratu, ka man pretīga liekas tā skābe vai cits ķīmiskais līdzeklis, ar kuru zivju filejām (lētajām, RIMI un Maximās nopērkamajām) tiek izkodinātas asakas. Mamma teica, ka viņa nejūt nekādu specifisku garšu, bet es jūtu un man ir pretīgi, jo nezinu, vai tā ķīmija neturpina darboties manā organismā. Tagad ir pusviens naktī un man ir pārcilvēcisks nogurums. Es vēl neesmu gatava strādāt par sievieti, kur nu vēl sievieti un māti. Tā kā visām, kurām tāda ir ikdiena - visu cieņu, ordeni, ziedus un orķestri. |
|
|
Valsts valoda |
[26. Nov 2008|01:10] |
Šodien mani apkalpoja pilnīgi latviski nerunājoša un, iespējams, nesaprotoša manikīra meistare. Vārdu salikums "caurspīdīgu laku" viņai izraisīja paniku un viņa ar jautājošu skatienu vērsās pie kolēģes, kas viņai pārtulkoja. Nē, nav jau tā, ka es principiāli nerunātu krieviski. Es vienkārši neiespringstu - ja ir kaut kas, ko uzreiz nevaru normāli pateikt krievu valodā, tad speru ārā latviski, pieņemot, ka tie cilvēki saprot. Šoreiz nesaprata. |
|
|
Šķiršanās |
[27. Sep 2008|11:25] |
[ | Klausos |
| | Burlap To Cashmere - Basic Instructions | ] | Labs sestdienas rīts. Ir gan dažas lietas, ko gribētos citādāk, bet ir labi. Vakar izlasīju vienu interviju ar mūziķi, kura ir kristiete un kā viņu uztvēra pēc šķiršanās no vīra. Intervijas virsraksts bija "Happily Even After". Un mani kaut kā neatlaiž domas par šķiršanos baznīcā. Man nav viedokļa, pagaidām es tikai domāju. Kim Hill sacīja, ka šķiršanās ir laulības nāve, tāpēc ex-laulātie dažreiz no draugiem un līdzcilvēkiem sagaida tādu sērojošu atbalstu. Baigais amerikānisms vai American way of thinking, bet kaut kas tajā aizķēra. Nezinu, kāpēc par to domāju - personīgi nav aktuāli un arī draugu lokā visi ir vai nu jaukās attiecībās, kuras neturpināsies laulībā, vai ir laimīgi precējušies un nekas neliecina par to, ka varētu būt citādāk, vai arī vienkārši ir vieni. (trūkst pārejas) Vakar 2 stundu laikā atradu rudens apavus. Dārgus, bet ērtus un vieglus (kā istabas čības pēc svara), ar 2 gadu garantiju, kas varētu nozīmēt, ka viņi tik ilgi arī būs valkājami. |
|
|
Žurnālgaldiņš ar rudens ziediem |
[24. Sep 2008|20:56] |
Pirmdien no Kuldīgas atvedu antresolu, kurš turpmāk kalpos kā televizora galdiņš un šādu tādu lietu skapītis. Kā es vakar ciršļojos, lai durtiņas ieskrūvētu, bet nu tas tā. Kad darbiņš bija paveikts, tad žurnālu galdiņš tika atbrīvots no televizora un televizors tika uzsēdināts savam jaunajam galdiņskapītim. Un nu man ir viena neapgūta mēbele - žurnālgaldiņš. Pateicoties jaunajam istabas plānojumam, tas labi iederēsies plašuma samazināšanā. Lai nu kā - īsti vēl žurnālgaldiņš vietu nav atradis, bet vakar uz tā novietoju izcilu vāzi ar vēl izcilāku ziedu buķeti. Mājas paliek mājīgākas. |
|
|
|
[19. Sep 2008|12:46] |
Vakar biju uz filmu Lauvas dēls. 5 cepumi (no 5) austrāliešiem par ideju, drosmi un izpildījumu. Briseles reiss kavējās. Tīri skatāms krievu seriāls Miesassargs. Gulēt tiku 02:00. Pirmo reiz pamodos 06:30. Gulēju tālāk. 7:40 zvanīja mamma. 7:42 zvanīja klients. 08:00 cēlos. 09:12 biju darbā. 10:44 izbraucu no darba. 11:34 biju Salaspils novadā - pēc mašīnas diskiem. 12:28 biju atpakaļ darbā. Šrotā apskatāmās mašīnas nedaudz liek aizdomāties par drošu braukšanu. Savukārt pa ceļam uz Salaspili Maskavas ielā viens smagais nebija paspējis sabremzēt un kaut kādam Verso (varbūt T.Corolla) modelim visa aizmugure sabirusi - stikli uz ceļa, bleķi bagāžas nodalījumā. Braucu garām brīdī, kad CP tieši palūdza smagā vadītājam nobraukt sānielā, lai aizpildītu protokolu. Riktīgi žēl to smagā vadītāju - spriedums skaidrs - distances neievērošana. Bet bremzes tādiem vēl PSRS ražotiem spēkratiem? Viņi jau dažreiz ietur normālu distanci, bet tad kāds tur iespraucas un no labās gribas atkal nekā. Es nedaudz pārdzīvoju - mans vecais tēvs bija smagās mašīnas šoferis. Un vispār man patīk CSDD piesprādzēšanās akcijas sauklis "Par nepieciešamību piesprādzēties parunāsim pēc avārijas". |
|
|
Find Love |
[31. Aug 2008|19:39] |
E-pasts ar sūtītāju un identisku nosaukumu "Find Love" iekrīt Mēstuļu kastē. |
|
|
|
[25. Okt 2007|12:18] |
Mana dzīvesbiedrene ir ļoti saimnieciska, kas man ļoti patīk līdz brīdim, kad no manis tiek sagaidītas identiskas rūpes par mūsu kopējo dzīves vidi. Bet vakar es nošokējos, paskatoties gultas veļas plauktā (nu tajā, kurā glabājas visi dvieļi un palagi, kas konkrētajā brīdī ir tīri un gaida savu kārtu tapt izmantotiem) - gan gultas veļa, gan dvieļi ir sagludināti! Manās mājās tā neviens nekad nav darījis. Nu es vēl par gultas veļas gludināšu dažreiz iedomājos, bet ne jau frotē dvieļu! Bet vispār - viss jauki un viss forši - sagludināti tie aizņem mazāk vietas. |
|
|
|
[14. Maijs 2007|12:24] |
Lai saņemtu vēlamo atbildi, ir jāprot uzdot pareizais jautājums. Es šodien nepratu. Un vēl viens bezjēdzīgi izniekots pavasaris. |
|
|
Kārtējais darba maratons |
[5. Mar 2007|00:24] |
Nu ko - jauna nedēļa un jauns maratons ir sācies. Man darbs sākas šodien 9:00 un beigsies svētdien ap 16:00. Un ja dikti paveiksies, tad nākamajā nedēļā varēšu 1,5 dienu ignorēt darbu, lai gan nē - es aizmirsu - nekas nekur nebeigsies - svētdien jau ielido vācieši, kuri te sabūs līdz nākamajai trešdienai un vispār. Nu lai arī kā - tas nav nekas jauns, tikai man ir pamatots iemesls sevi pažēlot. Vēl daži highlights no iepriekšējās nedēļas. Kaķis ir foršs dzīvnieks (mieru, tikai mieru - man tāds dzīvnieks nav un principā tādu arī negribu, kamēr man nav lauku māja), kad tas paguļ uz vēdera vai krūtīm, pamurrā un palaiza pirkstus. Bet tad, kad viņš 7:00 modina ar diezgan nežēlīgu izturēšanos pret manu mobilo telefonu, tas nav forši. Un vēl arī baltas kaķa spalvas uz skaisti melna apģērba. Wī. Dolē ir viens kruts turku apģērbu veikals (CroCus). Vakar tur kādu pusstundu notusēju un gandrīz nepaspēju nokļūt līdz mājām, lai pārģērbtos pirms operas. Un sirds atkal draud ar kādas no sirdskaišu saasinājumiem. Wī. Diez ko es atkal daru nepareizi? Lieliskajā sarunā ar valdes priekšsēdētāju, kurš grib atgriezties aktīvajā darbā, es uzzināju, ka ja vien es vispār gribu iet prom, tad šis ir atbilstošs brīdis. Wī. Operā es satiku savu bakalaura darba vadītāju ar sievu. Ceru, ka viņam vismaz radīsies priekšstats par mani kā kulturālu būtni. Vēl operā satiku kaut kādu veci ar pavadoni, kurš mani no mugurpuses atpazina un uzrunāja. Viņš pirms daudziem gadiem savos 32 lenca mani, kad man bija 16. Wī. Pastaigāties ar labu draugu lietainā dienā bija baigi atsvaidzinoši. Žēl, ka man nav tik superīgas idejas. Un kaut arī es atceros, ka dažiem manas frienlistes biedriem nepatīk gari kvadrāt- vai taisnstūrveida ieraksti, piedodiet, bet man citas formas nesanāk. |
|
|