| Ko lai labu pasāk sestdienā? |
[3. Mar 2007|01:37] |
Šodien man ir iespēja braukt uz Dobeli strādāt, bet es pagaidām ticu, ka pratīšu šo laiku izmantot derīgāk sev. Nu vēl jau varētu iet uz lekciju par mutvārdu vēsturi. Un tad vēl uz kaut kādu sapulci paēst na haļavu. Jauna diena, jaunas iespējas.
Un savukārt vakar pirms braukšanas uz slimnīcu ar mašīnas tālvadības pulti notika tas pats (tā es domāju). Šoreiz izrādījās, ka tas nav ar pulti, kā es sākotnēji domāju. Vairs pat signalizācija nedarbojās, atslēdzot mašīnu ar atslēgu vulgaris un visbeidzot tika konstatēts, ka mašīnu nevar arī pie nekādas dzīvības dabūt. Es, protams, par akumlatoru domāju, lai gan acīmredzami izlādēšanās cēloņi netika konstatēti. |
|
|
| |
[15. Feb 2007|00:18] |
Nu ko - esam pārdzīvojuši arī V-dienu. Ar sarkanām rozēm, plīša rotaļlietām, šokolādi, daudz alkohola un visādām lietām, ko cilvēki uzskata par piederīgu šai dienai. Puķu tirgotāji priecājas, ka bez 8. marta ir arī 14. februāris. Arī rotaļlietu tirgotāji sagatavo sarkanas pūkainās sirsniņas. Un lielveikalos jau mēnešiem iepriekš tiek paredzēta patērētāju rīcība un apzināti ietekmēta - ar visādām atlaidēm un super duper piedāvājumiem.
V-dienai gatavojas uzreiz pēc Z-svētkiem un JG. Kas tagad ir nākamie svētki? Šokolādes zaķu un oliņu diena? |
|
|
| |
[29. Jan 2007|18:50] |
Vēl nedaudz un būs pagājušas 12 stundas darbā, bez pusdienas laika, bez pusdienām. Vienīgais foršais brīdis bija matricas padarīšana par krūzītes palikni. Mjā. Un man nepatīk cilvēki, kuri atsūta info rakstītu pat ne ar čupu burtiem, bet dubultojot līdzskaņus, ar lūgumu ielikt mājas lapā. Jē - nobakstījos savu pusstundu, lai visu pārlasītu un pārlabotu. Mīlu savu darbu un kolēģus. Brrr. |
|
|
| |
[27. Jan 2007|13:46] |
Kamēr nezinu, ko gribu, ir grūti kaut ko izdarīt.
Darbs birojā vs Spice vs Alfa vs Stockmann vs pēcpusdiena mājās ar skaistumkopšanas procedūrām un grāmatām |
|
|
| |
[15. Jan 2007|21:57] |
Kad es strādāju, es bieži aizmirstu par visu citu. Šodien, piemēram, par namu pārvaldi. |
|
|
Vācējas ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zuzannas piedzīvojumi |
[9. Jan 2007|00:46] |
Labdien! Mani sauc zuzanna un es esmu vācēja.
Šovakar viss sākās ar pa visu istabu izmētātiem čekiem - likās, ka vajag sakārtot. Kādus 43 čekus atradu par dokumentēšanas un arhivēšanas vērtiem, tāpēc tie tika saglabāti aploksnē "Garantijas" vai pagājušā gada plānotājā. Tad es ķēros pie avīzēm. Man ļoti patīk pirkt avīzes (abonēšanai es jau esmu tikusi pāri), bet parasti interese par avīzi beidzas līdz ar tās atnešanu mājās. Un tad tā tiek novietota vienā no 2 avīžu pulcēšanās vietām. Un principā aizmirsta. Ar domu - kad man reiz būs nejēgā laika, es palasīšu. Ha. Un tad, kad šie avīžu kalni ir sasnieguši draudīgus apmērus (sāk apgrūtināt pārvietošanos pa istabu vai pat ieiešanu istabā, gāzties paši no sevis utt), beidzot es ņemu un izlasu pēdējos 3-6 mēnešos iegādātās avīzes. Nē, protams, es tās nelasu no vāka līdz vākam. Es lasu virsrakstus un tos rakstus, kas liekas manas uzmanības vērti pēc pagājušā laika. Tagad, piemēram, palasīt 22. jūlija Dienu bija intersantāk.
Avīzes un čeki nav vienīgā lieta, ko es vācu. Bet es cīnos ar šo ieradumu. Kas zina, varbūt rīt izmetīšu čeku apkopojumu no 2001. gada septembra un oktobra (mani pirmie studiju mēneši) un tad maniem biogrāfistiem nebūs ne jausmas, kā es savu naudu tērēju, ko es ēdu un dzēru un kā es izklaidējos. Mjā. Naivi man iedomāties, ka man būs biogrāfi (vēl pie tam vairāki), bet nu - es jau tikai gribēju viņiem palīdzēt.
Un pirms JG es vispār ļoti saņēmos - es vienā piegājienā izmetu 4 apavu pārus. Man liekas, ka es pirmo reizi izmetu apavus. Līdz šim to vienmēr bija darījuši mani vecāki. Un tiem apaviem es atstāju arī kurpju šņorītes, lai izgāstuves apmeklētāji uzreiz varētu vilkt kājās un iet mājās kaut kur.
Nu labi - palielīju sevi, pietiek. Un es tās avīzes lasīju, skatoties "Vieglu garu jeb Likteņa ironija", jo JG nebija tas izdevies. |
|
|
| |
[27. Apr 2006|18:00] |
Šodienas ēdienkarte:
3 in 1 šķīstošās kafijas tase
1,5 l minerālūdens "Mangaļi"
1 pusklaipiņš "Druvas klona rupjmaizes"
Ceru, ka vēl kaut kas būs.
Bet varbūt tāpēc man vairs nedomājas? |
|
|