| Šis tas no pēdējā laika |
15. Maijs 2009|02:06 |
Tallinā, kad apgarota izgāju no koncertzāles "Estonia" un mašīnā paņēmu mēteli, lai to vēsajā vakarā uzmestu uz pleciem, vienīgā gaisā lidojošā kaija uz mana melnā mēteļa skaistās apkakles atsūtīja man visnotaļ interesantu sveicienu. Labi, ka pamanīju, jo notika tas klusi. Ja būtu māņticīga, tad teiktu, ka tā noteikti bija laba zīme.
Pagājušā nedēļā viens no klientiem bija amerikāņu karavīrs, kuram bāze ir Vācijā. Un man ļoti patika, kā viņš uz maniem jautājumiem atbildēja īsi, ar "Yes, ma'am" vai "No, ma'am". Bet vispār jau no ģimenes man nāk vājība pret armijas lietām un īpaši vīriešiem dienestā.
Mans tuvākais Rimi lieveikals ir Barona centrā, bet tur vairs negribas iet, jo tur vienmēr sanāk satikt pārāk daudz paziņas.
Ļoti labi ir, ka nokāpjot pa trepēm es nokļūstu jau fast food ieskrietuvē, kur varu dabūt studentu komplektu un ar čībām kāpt augšā to apēst.
Šodien bija pretīgs laiks. Es ļoti nosalu, kamēr tiku līdz un pēc tam mājās no baznīcas. Bet ceriņi zied arī Rīgas centrā. |
|