| Teliņdomas |
[16. Okt 2006|11:17] |
Mani laikam maz uztrauc gaļas dzīvnieku nogalināšana un dārzeņu pārstrāde pārtikas iegūšanai. Arī maniem vecvecākiem ir lauki un man jau bērnībā tika lietas tur ierādītas. Vot, piedzimst teliņš - divi varianti - vai nu būs pienīga govs vai nobarojamais bullis. Govs, iespējams, dzīvos ilgāk, bet teliņu apēšanai var nokaut jebkad. Tāpat ar cālēniem. Izšķīlās, es par viņiem rūpējos, skaitīju, baroju, bet es zināju, ka ja būs vista, tad dos olas, bet ja gailis, tad visticamāk beigs dzīvi katlā un viņa spalvas varbūt vēl kaut kur saimniecībā tiks izmantotas.
Pirmo reizi par to, vai viņiem sāp, kad nogalina, iedomājos kādu 6 gadu vecumā, kad redzēju cūku bēres pēc pilnas programmas. Bet kad man izskaidroja, ka vispirms cūka tiek apdullināta, lai vairs nejūt, tad es kaut kā pieņēmu domu, ka tā tas notiek un tā vajag.
Par dārzeņiem es nekad neesmu domājusi, kā par dzīvām būtnēm, kurām, iespējams, sāp. Laikam esmu traki nejūtīga.
Bet man garšo gaļa un dažādi dārzeņi, tāpēc es zinu, ka tos vajag audzēt (un audzināt). |
|
|