Vēljoprojām dzīvoju pāri saviem līdzekļiem |
[16. Feb 2009|15:06] |
Tā kā nauda kūst kā ledus skulptūra svelmainā saulē, tad es aizvien biežāk darbā ēdu to, kas līdzi paņemts. Un ļoti bieži tas ir kaut kāds lēts surogāts, jo manam slinkumam nav labpaticies man atļaut sataisīt sev normālu ēdienu līdzi ņemšanai. Un tā nu es ciešu un iedomājos visādus gardus ēdienus, piemēram, siera-tomātu salātus, marinētu zivi, kupātus, aknu plācenīšus un tādā garā. Es jau prātā visas tās lietas izgaršoju. Viena no pozitīvajām lietām sakarā ar vienkāršu ēdienu ir tas, ka garšas sajūtas pastiprinās un nevajag tik daudz garšvielu, lai būtu garšīgi. Un ir tik patīkami sajust pamatsastāvdaļu garšu. |
|
|
Comments: |
Man jau tas ir pārvērties par principu darbā ēst tikai līdzpaņemtās lietas. Uz vietas neko nepirkt. Bija japierod, bet apstakļi diktē savu.
Man iet diezgan grūti tieši ar to sagatavošanās daļu - mājās uztaisīt, ielikt lunchbox un paņemt līdzi. Bet gan jau arī drīz pieradīšu. Tagad katru reizi ēdot Lido, sajūtos kā buržujs.
Es vairs daudz neko negatavoju. Citreiz paņemu vnk novārītus griķus un mikrenē sildot, uzlieku sieru pa virsu. Labi un sātīgi.
Man šeit pat mikrene nav, tāpēc tas arī ierobežo.
Ā.... nu jā. Mikreni gan mēs paši pirkām. Sametāmies un nopirkām (šķiet pa kādiesm Ls50)
Man dažreiz liekas, ka varētu pat savējo no mājām atstiept, jo mājās īsta vajadzība pēc tās nav. Bet tad jau redzēs.
Mēs mājās arī to gandrīz neizmantojam....
Tu trešdien būsi? Man priekš tevis kaut kas ir :)
Jā, būšu trešdien. Tad naudiņu sagatavot, ja? :) | |