Man nav nekas pret veģetāriešiem, taču tomēr es viņus bieži vien nesaprotu. Esmu runājis ar tiem, centies iegūt info un pārliecināt, taču nekā.
No sākuma. Ir divu veidu veģetārieši. Pirmie – vienkārši neēd gaļu un ko tur vēl. Vienkārši tā. Un otrie – kas neēd gaļu un ko tur vēl tādēļ, ka "nogalināt ir slikti". Pirmos es saprotu un tie mani neuztrauc, taču otrie..
(Skaidrības labad paskaidrošu vēlreiz. Pirmie ir vienkārši veģetārieši. Otrie ir veģetārieši, kas vienmēr piebilst, ka tas ir dzīvnieku dēļ. Jā, tādi ir.)
Īsāk sakot, lieta tāda, ka viņi tiešām ēd tikai zaļumus un neko no dzīvniekiem nākušu tikai tādēļ, ka dzīvnieki cieš vai tiek nogalināti. Bet tur jau tas absurds. Piemēram. Govs tiek audzēta, nobarota un turēta, lai to beigās nogalinātu un apēstu. Tas ir slikti. Salātlapa tiek sēta, audzēta un noplūkta, lai tik un tā beigās nonāktu uz galda. Tas ir labi? Kāds pamanīja atšķirības? To nav! Ir taču skaidrs, ka augi arī ir dzīvi. Citādi taču Greenpeace neaizsargātu mūžamežus. Citādi taču tantuki neraudātu par ļauno uzņēmēju (kuri tikai vēlējās izveidot vēl vienu maksas autostāvvietu) nocirstajiem kokiem. Augi arī ir dzīvi. Tāpat kā dzīvnieki. Tad kur tur ir jēga..? Vieniem būs dzīvot, otriem – mirt? (Bet nogalināt nedrīkst, tāpēc nelieto dzīvnieku produktus, taču augus gan drīkst..? Nū..)
Es patiešām esmu jautājis šiem otrā veida veģetāriešiem, kā ta' viņi to var pieļaut. Vairākos veidos, aplinkus un tieši, vairākas reizes. Bet atbildes neesmu saņēmis. Viņi vienmēr izvairās un maina tēmu.
Izklausās droši vien citādi, taču es arī esmu zaļais. Bet, lai gan neesmu sajūsmā par nogalināšanu, tomēr neesmu veģetārietis. Tomēr ir vēl viena lieta, ko es neizprotu vēl vairāk. Un tās ir medības. (Makšķerēšana vispār arī, taču ne tik daudz, jo ir godīgāka.) Medības ir stulbas. Nogalināt dzīvniekus prieka pēc. Vai gan mūsdienās medībām var būt cita jēga? Tas taču ir tikai prieka pēc. Jā, jā, savairosies visādi tur zaķi un vilki.. Es tomēr domāju, ka daba pati ar to tiktu galā.
Pielieto nakts redzamības brilles, optiskos tēmekļus un ko tik vēl ne, lai nogalinātu meža zvērus kilometra attālumā. Cilvēks ir dabas kronis, nudien! Es uzskatītu medības par godīgām, ja dzīvnieks un cilvēks būtu vienlīdzīgi. Kā senajos laikos, kad izmantoja šķēpus vai loku un bultas. Tad tas, lūk, būtu godīgi, abi būtu vienlīdzīgāki. Taču izrādās, ka Latvijā ir aizliegts medīt, izmantojot loku un bultas. Jo tas, redz, nedod iespēju dzīvniekam aizbēgt. No šāviena (no kilometra attāluma) var aizbēgt, taču no bultas (no tuvuma) – ne. Tas it kā tāpēc, ka bultām tik pat kā nav skaņas. Bet mūsdienu cilvēks taču nemaz netiktu tik tuvu, lai, izšāvis bultu, spētu trāpīt un nogalināt. Dzīvnieks būtu aizdiebis prom jau sen pirms tam.
Kur te taisnība..?