Brīvu dienu. Brīvdienu. Es gribu / man vajag brīvdienu. No darba brīvu dienu. Vai kā cita. Man vienam pašam. Tādu dienu, kad es būtu brīvs, bet pārējie – ne. Tā ka es mājās būtu viens. Tā varētu būt silta, taču lietaina un miglaina diena, lai man nerastos vēlēšanās kaut kur doties. Es varētu pamosties ap deviņiem, pabrokastot, pasēdēt pie kompja un kaut ko parakstīt. Piemēram, sākt vai turpināt iecerētos rakstu darbus. (Starp citu, es neatceros, kad pēdējo reizi būtu spēlējis kādu spēli.)

Miglaina diena. Tie, kas zina, kāds skats paveras pa manas istabas logiem, var iedomāties, kādu iespaidu rada tādi miglas mākonīši, kas peld 50 metru augstumā virs Gaujas garām mājai. Tad varētu kļūt nedaudz tumšāks un sākt līt nedaudz spēcīgāk. Un tad pēkšņi nezināmu iemeslu dēļ mājā varētu pazust elektrība. Es varētu uztaisīt tēju un gulēt zemē, lasīt visas neizlasītās avīzes un pēc tam ķerties pie grāmatām. Žēl, ka nebūtu mūzikas. Taču es varētu pavērt nedaudz vairāk logu, lai labāk dzirdētu lietus lāšu dzīves gala skaņas. Parasti tas tik un tā ir vaļā visu dienu, es guļu blakus svaigam gaisam.

Tagad droši vien daudzi iedomāsies par x-f'a dīvainībām, ja pēc dažām siltākām un saulainām dienām, rodas vēlēšanās pēc drēgnuma. Bet ne jau par to ir runa.