Vakar beidzot satiku pazudušo meitu – antikrists. Well.. ja divas reizes viss nojūk, tad tā viņu var nosaukt. :)
Ar viņu nu gan man ir viegli un patīkami sarunāties. Man jāpasaka tikai daži vārdi un tālāk par sarunas uzturēšanu dažas minūtes rūpējas viņa. :) Un daudz smaida un čušš no viņas melnā tēla vien paliek. :) Viņa nodemonstrēja savu kedu šņorītes. Kāds vakar ievēroja to atšķirības. Un vēl viņa piestrādā par slepeno pastnieci. Esmu draņķīgs aģents un phoenix "ļoti slepeno ziņu" nesapratu. :-/