Es negribu savu dzimšanas dienu. Tad es kļūšu vecāks. Negribu. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka tā ir Jāņos. Un šogad vēl brīvdienā. Jāņus es neciešu. Jāņi nozīmē saulgriežus. Saulgrieži nozīmē, ka dienas jau atkal paliks īsākas. Īsākas dienas savukārt nozīmē, ka tuvojas rudens. Rudeni es neciešu. Rudens nozīmē dzīves beigas. Negribu, negribu, negribu..

Iedomājos par Jāņiem un atcerējos, ko es sadarīju pagājušajā gadā. Kā sagaidīju iepriekšējo 24. jūniju. Šogad, iespējams, darīšu tāpat. Es vēl tagad atceros to skatu, kādā biju nonācis uz tilta. Ziemā.
Biju domājis publicēt saiti uz šo pastāstu, bet izlasīju visu pukstu un kaut kā vairs negribējās. Pārāk neapmierināts ar šo to biju. Tāpēc pārpublicēju tikai 24. jūnija rītu. Tagad es būtu rakstījis savādāk, tāpēc pie rakstības stila nepiesieties. Labot tomēr negribēju.

Līgo vakarā man pēkšņi galvā iešāvās doma, ka es negribu nodzīvot līdz savai 21. dz.d., neredzējis vēl pēdējo reizi saullēktu. Un es to patiešām izdarīju! Tā kā es Jāņus «svinēju» viens, tad diemžēl viens.
Kaut kā nomocījos līdz 0400 un tad devos ceļā. Jau trīs reizes mēģināju pārdomāt – kad paskatījos, kāda temperatūra (+8°), kad izgāju ārā un sajutu, cik patiešām auksts, un kad ieraudzīju, kāda rasa, bet riteni biju nelaimīgi atstājis ārā – auksts un slapjš. Tomēr nolēmu, ka, ja jau reiz durvis aizslēdzu, tad būtu muļķīgi padoties. Biju nolēmis, kad došos uz lauku aiz Turaidas, kur parasti sēžas lidmašīna (kādi 10km). Tāpēc man jānobrauc lejā, pāri Gaujai un augšā uz Turaidu un vēl gabals. Braucu lejā, salst rokas, ausis, acis asaro, bremžu rokturi – auksti, bremžu kluči – slapji un nebremzē. Brr.. Skatos, priekšā baigie dūmi. wtf? Uzbraucu uz Gaujas tilta. Ho-ho-hō! Kas par skatu! Biiieeeza migla. Var redzēt tikai kādus 40 – 60 m. Sajūta kā ziemā, it kā snigtu sniegs. Pamatīgi putinātu. Virs manis esošā migla žilbinoša no Saules gaismas. Braucu talāk. Nekādi nevaru atcerēties, kā es uzbraucu Turaidā. Es vienkārši.. neatceros. :) Braucu tālāk. Lai nokļūtu manis izvēlētajā pļavā, jābrauc augšu pa lēzenu kalnu. Jūtu, ka paliek patiešām silts. Aizbraucu līdz pļavai. Nokavējos astoņas minūtes (0438), bet Sauli tik un tā vēl vaidzēja gaidīt kādas 10min. :) Ne gluži pareizā vieta. Bet skati neiedomājami. Kā austošās Saules gaisma izgaismo labības laukus, miglu, apspīd pakalnus. Putni čivina. Mmmm.. Daudzi gan uz mani tā noskatījās, kad es tur uz lauka / ceļmalā stāvēju / lēkāju. :) Ap pieciem braucu atpakaļ. Pabraucu kādus 10m lejup pa to lēzeno kalniņu. Johaidī! Tāds aukstums. Sajūta it kā temperatūra mainījusies par kādiem 10°, uz -2° Īstenībā jau laikam tikai par 5°.
Atpakaļ nesteidzos un nobraucu gar Gūtmaņalu. Tur ir vairāki dīķi. Vienkārši kūp. Superīgs skats. Viens makšķernieks no manis noslēpās. :) Mani nobiedēja pele. Uzbraucu uz tilta. Gauja kūp. Salīdzinot ar dīķiem – nekas. It kā vārītos. :) Kādas 10min tur uz tilta sabiju. Liels zirnekļtīkls pilns ar rasas lasēm. Braucu uz mājām un gāju gulēt, ap sešiem.
To es vēl kādreiz atkārtošu. Lai gan saullēktus visvieglāk redzēt ziemā, kad Saule lec ap 10am vai vēlāk. :)