vai tiešām nekā? tik vien kā 'norakstīts' patērētājs? ak, jā. vēl taču esam cerību, vilšanos un atmiņu barotne līdzcilvēkiem.
kur gan prieks par to, ka esi? tiešām aizejot būtu jāatstāj pēdas? tā būtu dzīves jēga?
par daudz jautājumu :)
.. no rīta izdomāju, ka esmu tāda pati slieka, kā tā, ko šorīt sastapu ceļā uz darbu.
(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)