x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Atmiņas I

2004. gada 15. aprīlis, 2:11 pm, 9 atsauksmes / pievienot vēl

Tas bija 11. klasē. Bet varbūt 12. Ne-a, laikam tomēr 11. Bija viņas dzimšanas diena. Protams, man bija kaut kādi ziedi, lai viņu apsveiktu, bet kaut kā šausmīgi nepaveicās un es ierados klasē dažas minūtes pēc zvana, stunda sākusies un visi (pareizāk - visas) jau bija savās vietās. Tā bija psiholoģijas stunda. Tā kā tajā laikā es vēl biju ļoti kautrīgs, tad par papildus pārējo uzmanību nepavisam nebiju sajūsmā, bet atkāpties vairs nebij' kur.
Es aizspraucos garām apklusušajai skolotājai, piegāju pie viņas, viņa bija piecēlusies kājās. Tad es pasniedzu viņai puķes, laikam arī ko muļķīgu pateicu un piegāju tuvāk, lai noskūpstītu (kā jau tas pieņemts). Nu un visas klases priekšā es viņu noskūpstīju uz lūpām (izlasi vēlreiz iepriekšējās rindkopas pēdējo teikumu). Turklāt netīšām. Es nevarēju saprast, kuru vaigu viņa man pagriezīs, un viņa laikam domāja to pašu. :) Un tad es nokautrējies aizgāju uz savu vietu. Bet klasesbiedrenes to vēl visu dienu atgādināja.

(kreisā puse)
Tagad pirms kāda laika (nu labi - otrdien) es viņu redzēju. Man bija pamatīga nojausma, ka tieši todien es viņu satikšu un tik pat liela vēlēšanās, lai tieši tajā dienā tā nenotiktu. Nezinu, vai viņa tiešām mani neredzēja, vai arī izlikās neredzam, bet viņa pagāja man garām. Protams, pēc tam jau sapratu, ka vajadzēja viņu uzrunāt un trešo reiz varu arī nesatikt (par pirmo jau rakstīju). (Ir tāds teiciens, ka, ja kaut kas notiek vienreiz, tad tas vairs nenotiks nekad, bet, ja notiek divreiz, tad būs arī trešoreiz, bet tomēr..)
Nezinu.. Man reizē gan gribētos viņu satikt, gan nē. Gribētos tāpēc, ka vienk gribētos. Bet negribētos, tāpēc, ka man nebūtu, ko teikt. Visdrīzāk. Klusēt vairs negribu, bet nebūtu arī, ko teikt. Ja nu tāda izdevība vispār vēl būs.


Lai nu kā, viņa bez šaubām ir jauka meitene. Droši vien tagad mainījusies, bet tomēr..
Viņai ir pagari tumši brūni mati, droši vien ar dažām gaišākām šķipsnām. skaistas, brūnas acis, mirdzošs smaids.. Piestāv sandales. :) Ņemot vērā, ka esmu par viņu jau rakstījis, nebūtu grūti viņu atpazīt. Ja nu tā - uzsmaidiet viņai. :)

(vēl vaidzētu būt trijiem gaišiem turpinājumiem)
kinda (kinda)

kinda: pillīg balta lapa... nu..

2004. gada 19. aprīlis, 12:31 pm, atbildēt

pillīg balta lapa... nu es tiešām nezinu... jāprasa pašam artilbitumam tad, vai viņš nav ko sadarījis

hehh, es pati reiz netīšām iegrābos uz šito lapu, jo agrāk mana lapa bija zem kinda.artibitum.com, tad com pārtapa par net