- Ursulas Le Gvinas stāstu sērija par Jūrzemi.
Fantasy. Tur rakstīts par burvjiem, magiem, pūķiem, Līdzsvaru, ilūzijām un vēl daudz ko citu. Četras grāmatas par dzīves uztveršanu no citas puses. Ietilpst manu mīļāko grāmatu īsajā sarakstā. Dzīve citā pasaulē ar tām pašām problēmām, bet citiem risinājumiem. Nezinu nevienu, kurš vēl to būtu lasījis. Neviens man nav paklausījis. Visi to vispirms mēģina salīdzināt ar Gredzenu pavēlnieku. Nelgas. - Saulesstariņš.
Pirmo reizi viņu redzēju pamatskolas astotās klases beigās. Pēc tam laikam pēc pusgada. Un vidusskolā tikpat kā katru dienu. Sākumā viņa likās pavisam parasta, vienkārša meitene. Ar laiku kļuva arvien sarežģītāka. Un par manu labāko draudzeni. Un pirmo mīlestību.
Tajā laikā es vēl biju ļoti kautrīgs un viegli samulsināms un tieši viņa man palīdzēja kļūt par šitādu. :) Es jau tāpat vēl esmu kautrīgs, bet progress ir.. liels. Nu, jā – tā kā biju viņā iemīlējies, tad tas man lika darīt dažas lietas, kuras citādi nebūtu uzdrošinājies. Bet tas bija tikai labi. (Vispār par viņu jau esmu rakstījis.) - «The Streets»
Arī domāts ierobežotai sabiedrības daļai. Mūzika šiem britiem nav nekas tāds īpašs, bet teksti.. Mm.. Kaut ko tādu es vēl nebiju dzirdējis. Tas ir viss, kas ir iekšā arī man, bet es to vienkārši nevaru pārveidot citiem saprotamākā domā. Citu attieksme pret «The Streets» lielākoties ir līdzīga kā pret Jūrzemes stāstiem. Tomēr manu dzīvi tie ir mainījuši. Piemēram, tie, kas ir saņēmuši no manis kādu meilu, iespējams, ir ievērojuši «The Streets» dziesmas vārdus pašā apakšā:
«But look at things the other way,
'coz it may well be yer final day.»
Gandrīz visu, ko es daru, es daru šo (un ne tikai) vārdu dēļ. Kad par tiem atceros, ir daudz vieglāk uzrunāt nepazīstamu meiteni, pateikt kādam, ko es tiešām par to visu domāju, Būt pašam. Ja nu patiešām rītdiena nepienāk? Kāpēc nožēlot? - Sviesta Ciba
Daudz ko esmu iemācījies, pusotru gadu te būdams. Un vispār. Turklāt sajūta, ka esmu kādam vajadzīgs. Pat, ja tā ir ilūzija.
Ā, un paldies
watt'am. Viņš žēlojās, ka tādās ar SC saistītās lietās parasti paliek nepieminēts. :) - Rikella
Pareizāk – pirmā reize, kad satiku viņu. Pirms apmēram gada. Kāpēc? «..tas arī nav būtiski.. pašlaik.» © Waldis. :) Galvenais, ka es sapratu, ka arī es varu. Viņa laikam bija pirmā meitene, kuru, nemaz nepazīdams, uzdrošinājos satikt (referē atpakaļ uz otrā punkta pašu vidu). Pēc tam pārējās reizes jau bija daudz vieglāk. (Pirms gada es arī par šo jau rakstīju.) - Paulu Koelju grāmata «Veronika grib mirt»
Nu, jā. Pēdējais svarīgais, kas ar mani noticis. Izlasīju šoeRe's iedoto
grāmatu. Un labi, ka tā. Pēc tās izlasīšanas es sapratu, kāda apmēram ir dzīves
jēga un vispār kā jādzīvo. Bet par to arī es jau rakstīju. Un citēju piemērus
vairākas reizes un tagad vēl pēdējoreiz:
Grupas locekļi piecēlās kājās. Veronika nezināja, ko darīt.
– Celies tu arī, – Mari teica, sagrābdama meiteni aiz rokas. – Mums būs piecu minūšu pārtraukums.
– Es iešu prom, negribu traucēt.
Mari noveda viņu maliņā.
– Vai tiešām tu neko neesi sapratusi? Pat pēc tam, kad nāve tev bija tik tuvu? Beidz vienreiz visu laiku domāt, ka esi kādam ceļā, ka tu traucē cilvēkus, kas tev līdzās! Ja kādam kaut kas nepatīk, lai sūdzas! Bet, ja sūdzēties nepietiek drosmes, – tā ir viņa paša vaina!Paulo Coelho – Veronika decide morrer, 1998
Paulu Koelju – Veronika grib mirt, 2000
šķietas – šķietamas lietas, parādības, notikumi. viss, kas nav taustāms, bet ir esošs. kaut kādā ziņā.
aginja: es esmu lasījusi..
2004. gada 22. marts, 1:58 pm, 1 atbilde / atbildēt