Cilvēki skatās. Uz mani! Par ko??
Pirms kādiem četriem pieciem mēnešiem es pārstāju skatīties pa ko eju un sāku vērot, kam garām eju. Vienkārši - skatījos uz priekšu un vispapkārt, nevis zemē. Un? Sāku ievērot, ka cilvēki uz mani skatās. Un tas nav tāds parastais klejojošais skatiens - uz kaut ko, uz mani, uz kaut ko citu.. - bet gan palikšana pie manis. Kaitinoši taču es klusēju. Taču nupat..
Vakar. Ielas malā stāvēja bariņš cilvēku (3-5). Ieraudzīja mani un vairs nenovērsa skatienu. Man priekšā gāja kāda meitene, ieraudzīja, ka tos tur kaut kas viņai aiz muguras ieinteresējis un arī atskatījās. Uz mani protams!
Šorīt. Pretīm nāca kāda meitene zilā, pūkainā mētelī (domājams, krievu tautības). Paskatījās uz mani un pasmaidīja. Esmu pārliecināts, ka pasmaidīja, nevis uzsmaidīja. Bet par ko?