<spam theme="mūzika u.t.t.">
No Dienas raksta par mūzikas pirātismu. Saruna ar Elitu Mīlgrāvi. «Viņa ievērojusi, ka kopētos CD izmanto arī mūziķi klubos, taču zīmīgi, ka to izpildītāju mūzika, kas viņiem ir autoritātes, lielākoties izrādās pirkta oriģinālā. «Tas norāda uz attieksmi – tomēr gribas, lai īstās vērtības būtu patiešām īstas.»»
Baiba, divu pusaudžu māte. «Gan man, gan maniem bērniem par oriģināliem un negodīgām kopijām patlaban svarīgāk ir būt informētiem par visu, kas notiek tagad un tūlīt, nevis tad – kad būs nauda. Pienāks arī laiks oriģināliem diskiem un DVD.»
Tas ir loģiski. Ja man būtu regulāri ienākumi, es arī pirktu legālo mūziku. Lai gan ne visu. Tikai to, kas man patiešām patīk un kaut ko nozīmē. Ko es cienu. Kāpēc gan man būtu jāmaksā par to, kas nav pietiekami kvalitatīvs un tā vērts? :) Bet mūziķiem klubos jau jāspēlē arī tas, ko tauta prasa, ne tikai tas, kas pašiem patīk. Lai tie, kurus kopē, pacenšas vēl, uztaisa nākošo albumu labāku. Tā, lai būtu vērts (garīgo vērtību izpratnē). :) Tad jau arī tos būs vērts pirkt.
Protams, tas viss ir tīri teorētiski.
<!-- </spam> -->

Btw, saskaņā ar Winamp'a statistiku es vienas dienas laikā noklausos apmēram 300 dziesmas un klausos 13-14 stundas dienā. Es gan vakar tik pat kā visu dienu biju mājās. Ne par ko nebūtu domājis, ka tik daudz, bet tā ir vakardienas info – sagribējās uzzināt un piefiksēju skaitļus no viena vakara līdz otram.
</spam>

Jautājums Platinum par mūziku maziem burtiņiem:
Vai kaut kas no visas tās mūzikas, kuru esmu izplatījis ar sava žūrnāla palīdzību, Tev ir licis papūlēties un painteresēties / tikt pie / (vai pat) iegādāties kaut ko vēl no tā izpildītāja? Vai mana reklāma sasniedz mērķauditoriju? :)