Īsumā:
Satiku dienu neredzēto eRe,
satiku divas dienas neredzēto kursabiedru,
satiku pāris nedēļu neredzēto Evansu,
satiku sen neredzēto draugu,
satiku nekad neredzētu meiteni.
Gāja jauki.
Garāka versija ar ievadu, iztirzājumu un nobeigumu
Pusi no sestdienas neko prātīgu nesadarīju. Pačakarējos Fotošopā un vēl kaut ko. Tad atcerējos, ka man jāsavāc mans rw disks no kursabiedra. Piezvanīju, sarunāju, aizbraucu, savācu. Nez kāpēc divi diski. Biju gaidījis, ka troller man būs ierakstījis otro Matrix. Un viss. Bet viņš man bija ierakstījis vēl Equilibrium. Es vēl neesmu noskatījies nevienu no tām. Par Matrix'a kvalitāti es īgni pasmīnēju - krieviski, kārtīgi kompresēts, filmēts no ekrāna. ;( Vē..
Atbraucu mājās. Mamma visu laiku mani mudina kaut kur aizbraukt - pastaigāties,
uz jūru, uz mežu, uz Mārtiņdienas tirgu. Es pārliecinoši noraidu visus priekšlikumus.
Beigās nolemjam aizbraukt pie eRe's ģimenes. Bet kaut kā tas tiek atlikts uz
vairākām stundām. Kad beidzot braucam, tad jau ir tumšs un es domāju, ka arī
diezgan vēls.
Tur sastopu sen neredzēto Māri un arī Evansu. Evans pastāsta,
ka pie eRe's mājas Ozols («Kas tas, b**, par Ozolu? Tu jau tāds nieka bērzs
vien esi.» (tā Evans dziesmā «Mēs no Kauguriem»)) un daži no RigaRec
filmējuši kaut kādu klipu. Man nāk rēka par tiem ķēmiem. eRe'm kaimiņos dzīvo
viens no RigaRec - «Didzīt's». :) Labi, ka es zinu, kas ir Armands.
Vēl no
Evansa uzzinu, ka jaunais albums ir gandrīz gatavs un ka viņš šausmīgi sarežģī
to dziesmu ierakstīšanu. Es gan īsti nesapratu, kas tur notiek, bet vienlaicīgi
ir iesaistīti SonicFoundry Acid Pro un SoundForge. Bet, anyway, drīz jau būs.
Tad Evans uzzina, ka man ir otrais Matrix un grib mani pierunāt aizbraukt tam
pakaļ, lai šis varētu pa nakti to noskatīties. Es brīdinu par kvalitāti, bet
viņam ir vienalga. Es gan tik viegli nesamierinātos. ;)
Tad eRe un Māris nolemj iet kaut kur pa centru pastaigāt. Un pierunā arī mani
nākt līdzi. Es tā kā svārstos, jo Evansam vaidzētu atgādāt filmu un vispār..
Bet, nu labi, ejam. Tā kā tumšs ir jau labu laiku, man liekas, ka ir jau ap
8iem vakarā, bet izrādās, ka tikai 6. Aizejam uz kino. Tur rāda kaut kādu filmu
par mūsdienu amerikāņu jauniešiem, kur viena meitene pēkšņi pārvēršas par 30gadīgu
vīrieti. ;) Mjā, amerikāņiem droši vien ticami. eRe pastāsta, ka maita reiz
parādījis garderobistei pliku pēcpusi. ;) Tā kā nekā prātīgāka nau, tad ejam
prom. Pa ceļam jau atkal dzirdu nostāstus par to datorsalonu.
Stāsti kļūst arvien interesantāki. ;) Un aizejam uz picēriju. Kamēr gaidam
picas, ar labu vārdu pieminam Maitu. Tagad man ir
skaidrs, kāpēc Maitu nevar smīdināt, ja tas dzer, piemēram, kolu. eRe to ir
izbaudījis uz sevis (Maitas izdzerto kolu). :D Māris pastāsta, ka to pašu ir
izbaudījis, kad pārsteidza eRe, kad tas ēda čipsus. Mjā.. Bet eRe mani paslavē,
ka esmu normāls cilvēks, jo lielākoties nodarbojos ar audio-vizuālām lietām
uz kompja. To nu gan es no viņa negaidīju. Abi paskaidrojam Mārim, kas ir manuālis
un pastāstam par Maitas istabu.
Bišku vēlāk mums pievienojas Māra māsa Diāna. Es būtu priecīgs, ja man būtu tāda māsa.
Tad man vismaz būtu māsa, nevis.. tā, kas tagad. Mēs beidzot sagaidam savas
picas. (Es, piemēram, nedomāju, ka tā būs tik liela.)
Uzzinu, kas ir īstās multenes un vēl daudzas incantas lietas. Mans svarīgākais
novērojums - lai gan es esmu dažus gadus vecāks par viņiem, tas nav pamanāms
- ne man, ne viņiem. Tas laikam nozīmē, ka kādu laiku es vēl nebūšu pieaudzis.
;) eRe kādas 20 minūtes rēc par vārdu "dražiņa" (no
vārda "dražeja").
Tad es viņam atgādināju par vārdu
"einuhs". To nevajadzēja. Un viņš visu vakaru citē Armanda dziesmas
(bet ne visi to saprot). Vēl izrādījās, ka ne es vienīgais skatījos filmu «Lielās
cerības». Picērijā sarodas daži krievu bobslejisti vai kamaniņnieki un nez kapē
sāk skanēt krievu mūzika. eRe aiziet palūgt kaut ko mierīgāku un mums uzliek
Norah Jones. Īdam.
Pēc tam kaut kādu iemeslu pēc vēlreiz aizejam uz kino. eRe kategoriski atsakās
skatīties to filmu. Māris un Diāna izliekas, ka ir uz viņu apvainojušies un mēs
ejam mājās. Uz viena krustojuma notiek atvadīšanās un te nu varēja pārrēkties.
Tas izskatās tā - rokas saliek kopā apmēram tā kā armrestlinga laikā un tad ar
to plecu, pie kura roka, "uzskrien" viens otram virsū. Kad eRe tā atsveicinās
no Diānas, tad viņa saka, ka tā nedrīkst ar meitenēm grūstīties, bet tajā brīdī
ir jādod buča. :) eRe saka, ka viņa to nupat izdomājusi. ;)
Aizejam pie eRe's uz mājām, tur Evans mani biksta, lai aizbraucam pēc Matrix
un pie reizes varētu arī paspēlēt GTA ViceCity. :) Jā, nu labi, braucam. Un tā
nu no pus9iem kādu stundu šie abi paspēlē ViceCity. Ierakstu eRe'm vēl kaut kādus
tur klipiņus par mašīnām, par ko viņš dīca. Tad aizvedu šos abus atpakaļ. Un
beidzot ap 11 braucam mājās pavisam.
Svētdiena. Atbrauc eRe. Kaut ko pačakarē uz mana kompja. Ar Need for Speed:
Porsche viņam vairs tik labi neiet. Esmu pārāks. :) Ta beidzot!
Braucam pēc ūdens. Jā, braucam pēc ūdens. Mūsu abu mājās dzeršanai nelieto
krāna ūdeni, bet gan reizi vienā, divās nedēļās braucam pēc tā uz kādu avotu.
Šoreiz uz Allažiem. Pusceļā griežam apkārt, jo redz Evans min ar riteni uz
manu māju. Atstājam to spēlēt GTA.
Abi pārliecināmies, kādi gan idioti vazājas pa ielām savās "stilīgajās" mašīnās.
Kaut kāds idiņš ar savu tūnēto Audi brauc kādus trīs metrus aiz manis, stāvlaukumā
pielien priekšā un tik bīstami apdzen, ka es biju pārsteigts, kā nekas nenotika,
tikai par to, ka apgriežoties, es viņu aizturēju uz 10 sekundēm. Un jau tad
viņš tīšām man gandrīz ielika sānā.
Pēc tam aizvedu eRe uz mājām un braucu uz savām pie Evansa. Manas aizdomas
izrādījās pareizas - katru reizi, kad te ir Evans (un līdz šim tas bijis ik
pēc divām nedēļām jau trešo reizi), katru reizi pusdienās ir kartupeļu pankūkas.
Man tas ir par biežu. Es domāju pankūkas.
Bet vispār jauki, ka ir tādi draugi.