Hmm. Mati atkal izauguši pārāk gari. Ne tik gluži, lai varētu jau/atkal zelēt, tomēr.. Bet iet pie friziera nav nekādas vēlēšanās, jo, raugi, vienīgā friziere, kas man jelkad ever ir patikusi (kā strādā), vairs nestrādā. Viņa bija pirmā (un tagad jau arī pēdējā), kas spēja ar maniem matiem izdarīt ko tādu, kas man patiktu. (izsakos kā meitene :)) Un viņas darbošanās stils - īpašs. Man ir tāda unique un pavisam nenoderīga spēja atcerēties visādus redzamus, nenoderīgus sīkumus - kā drupačas sakārtotas uz galda, kā tantuks tramvajā uz mani paskatās, kā mans kaķis pirms uzbukuma (man) pieplacis pie zemes. Kā tas izskatās. Tieši tāpēc es atceros, kā Nora (jo tā viņu sauc) izskatījās visas reizes, kad es tur biju. Visas abas. Sent-Ekziperī ir pateicis gudru domu par pieradināšanu. Mhm.