Hektāri, kur aug tikai upenes, neko nenozīmē, tās var būt hibridizētas apjomam utt, bet ne garšai. Iespējams. Man vecākiem ir ļoti garšīgs upeņu krūmz, no kura zariņiem es savā dārzā gribu ieaudzēt krūmu. Tētis jau oktobrī atveda griezumus, tie ūdenī apsakņojās un tad es tos iepraudu podā zemes, bet man šķiet, ka tie īsti nav ieaugušies. Vismaz nav rādījuši nekādas dzīvības pazīmes, varbūt, ka sapuvuši. Pagaidām iznesu ārā pie vissaulainākās sētas, ar cerību, ka atdzīvosies.
Toties tēta nogrieztās jāņogas apsakņojušās un salapojušas labi, tās es ņemšu līdzi stādīšanai. Un vēlreiz paņemšu svaigi brieztas upenes, mēģināšu vēlreiz apsakņot, varbūt tagad, pavasarī, izdosies labāk.
Pirk angļu krūmus baidos, jo iepriekšējā mājā, kur īrējām, viens bija, ļoti nebaidāms. Ābolus mēģināsim rudenī garšot, lai izvēlētos kādu vietējo šķirni. Protams, rēķinos, ka mana iecienītā šķirne var uz esties citādāk prom no ierastās vides, zemes un temperatūras.
Šķiet, lasīju, ka jāņogas un ērkšķogas labi pacieš ēnu, tām zarus var par trešdaļu īsināt, bet nav nepieciešama kārtīga griešana. Upenēm vajagot sauli un jauku vietu, kā arī ražošana uz divgadīgiem dzinumiem, tāpēc regulāri jāgriež. Ziņošu, līdzko tiktāl tikšu. Apgriezt var tiktāl pavasarī, kamēr augs nav pamodies un nav blīstošu pumpuru. Šķiet, ka te jums vēl nav.
Nebēdātos par krūmu vecumu, būs labi. Tik jāpabaro būtu, droši vien labu mēslojumu, un mulču.