Viss turpmākais ir / būtu jāuztver ar ironiju. Ironija ar sarkasma piešprici derētu vēl labāk.

Es esmu sapratis, kas man no dzīves ir vajadzīgs, lai tā būtu ok. Reiz kāds sens BeBeBrokastu tops bija par iepazīšanās / precību sludinājumiem. Lūk, viens — "Meklēju meiteni ar stipriem pleciem, kura palīdzētu atgriezties mājās no darba Šampaņas novadā. Žaks Kanžē". Es arī meklēju meiteni. Tādu ar spēcīgu atvēzienu, kura varētu man tā kārtīgi uzšaut pa pakausi, lai es spētu atgriezties irl no savas sapņu pasaules. Un ar kārtīgu satvērienu ap vidukli un kā restlingā noliktu mani uz lāpstiņām, ja domātu turp doties vēlreiz. Nē, es nemeklēju bargo kundzi, regulāru iekaustīšanu (profilaksei) vai pūpolsvētdienas šviukstienu pa stilbiem! Viņas acu skatienam ir jābūt kā ozona caurumam — jāspēj apdedzināt ādu un izkausēt Antarktīdas ledājus, lai vientuļais žūpa jūras malā, vērojot saullēktu, dabūtu ko sāļu nodzerties un apjēgtu, ka tas vis nav saulriets. Viņai jābūt tik maigai kā puķe, kā rasene, kura ar smaržu vien pievilina kukainīti, lai to lēnām, prātīgi un apcerīgi sagremotu. Viņai jābūt tik mierpilnai kā nāve, kura pat pēc vismežonīgākā bujāna sabiedriskajā transportā, pēc nežēlīgākā dumpja cietumā spēj uz mūžīgiem laikiem nomierināt jādus, jārus un žaustus. Viņai jābūt tik karstai kā ziema, kura pat vispārliecinātākās puritānes, viskautrākās jaunuves vaigus spēj pieliet ar pārcepta ābola baltuma sārtumu.
Viņas acu krāsai nav nozīmes. Lai gan nebūtu sajūsmā, ja tās būtu asinīm pielijušas.
Viņas matu krāsai nav nozīmes. Ja vien tie nav melni vai sirmi. Lai gan itin visās jomās ir patīkami izņēmumi.
Viņas matu garumam nav nozīmes. Lai gan man nepatīk zirgastes (dabīgā lielumā) un pieskarties drāšu birstei.
Nagi? Ir. Bet salīdzinoši īsi. Esmu skatījies "Twin Peaks" un tamdēļ zinu, ko aiz tiem var noglabāt tā, ka tikai autopsijas laikā kāds briļļains praktikants pēc stundu ilgas tīksmināšanās spēj kaut ko jēdzīgu parādīt.
Viņas izskatam vispār nav nozīmes. Taču man negribētos, lai atbraucot mājās, omīte iesauktos: "Vai, cik jauks krokodilēns! Nezināju, ka esi apceļojis Nīlu, mazdēliņ."
Viņai jābūt labprātīgai (!ļaunprātīga). Uz manu jautājošo "m?" viņai vajadzētu atbildēt: "Vai tu gribēji ko bilst?", nevis nolaist plakstiņus, pacelt uzacis un zemā balsī noprasīt: "Tu, bļa, vēl kunkstēsi?"
Vispār visā visumā (Visumā) viņai vajadzētu būt parastam, vienkāršam (vulgaris) cilvēkbērnam. Man negribētos dziedāt John Myers dziesmiņu "Your body is a wonderland" ar zinātniski pētniecisku pieskaņu / noskaņu.

- Mjā.. tavas iespējas atrast šitādu ē.. eksemplāru ir 1:6'000'000'000.
- Ja? Un vēl man svarīga ir, piemēram, latviešu valoda.
- Būs jāpārmeklē izplatījums.
- Esi pārliecināta? Hmm..
- Tu, bļa, vēl runāsi pretī?