Sieviešu diena šķiet tādā pašā statusā kā "Zemes stunda" – vienkārši PR pasākums 15 minūšu slavu alkstošajiem indivīdiem, uzņēmumiem, iestādēm vai pašvaldībām, kam nav nekādas vērtības, ko atceras tikai tai dienā, un ne pirms, ne pēc tam par to vairs neliekas ne zinis. Tik labi publiski izrādīt rūpes un piedalīties, taču visa pārējā gada laikā darīt kā parasti. Simboliski.

Atzīmēt (mūsu pasaules daļā – svinēt) dienu, kas veltīta kādam dzimumam, liekas diezgan absurda ideja. Tā nav izvēle, tas nav arī nopelns, tā vienkārši sanāca piedzimt. Vai ir kaut kas, ko paveikušas visas sievietes? Nu tā, ka visas. Nē. Vai ir kādi sasniegumi, par ko jāsveic visi vīrieši? Nē. Mātes, ģimenes, skolotāju, robežsargu un citas dienas ir pavisam cita lieta, taču dzimuma diena..
Kirī, Tesla, Tečere, Markoni, Naitingeila, Fords, Dikinsone, Pastērs, Pārksa, Ņūtons. Cilvēcei nozīmīgās lietas ir nākušas no atsevišķiem cilvēkiem, tā sagadījies, ka viņi ir gan sievietes, gan vīrieši.

Ja to pareizi sauktu par Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu un tā arī domātu, man nebūtu nekādu komentāru, jo ar līdztiesību un vienlīdzību sabiedrībā ir problēmas visu gadu.