x-ƒ (x_f)

x-ƒ: T+11d: Holivuda

4. septembris, 9:36 pm, atsauksmēm

Rīts sākās ar daudziem modinātāju zvaniem ap pulksten četriem, to istabiņā laikam katrs bija uzstādījis. Ārā pavisam tumšs. Kas nu būs? Ātri nomazgājos, kaut ko apēdu, pārējo paņēmu līdzi vēlākam. Braucām pa Interstate 101, kas jau piecos no rīta bija pilna ar ātri joņojošām mašīnām. Centos nepazaudēt no skata Daumanta sudrabaino sonāti ar Latvijas karodziņu aizmugurē. Ir arī navigācija man pašam gadījumā, ja nu pazaudētos, taču kopā drošāk, turklāt man ir sajūta, ka Daumants neapmaldās un vienmēr zina, kur atrodas un kur un kā jānokļūst. Manā mašīnā ir tikai Dace, kas labāk neko daudz nesaka par šādu lidošanu pa šoseju, bet parastie ikdienas pasažieri jau iepriekš nolēma, ka viņiem vairāk nepieciešams miegs nekā šis.

Mūsu mērķis ir kalns. Labi zināms kalns – Lī kalns, uz tā ir Holivudas uzraksts. Jātiek tā virsotnē, no kurienes varēs redzēt saullēktu un varbūt tikt pie paša uzraksta.

Pēc šosejas nāk dažas ielas, tad dažas stāvas, pavisam stāvas un līkumotas ielas, un ceļš beidzas, tālāk braukt nav ļauts. Būs jākāpj. Joprojām ir tumšs, un tur augšā kalnā var redzēt lielos burtus, taču tie vēl ir tik tālu. Pa taisno iet noteikti nevar – lai arī ir vēl pamatīga krēsla, daudzās brīdinājuma zīmes nehaikot un netrespasot mēs labi pamanām. Turklāt kalna virsotnē ir redzamas policijas mašīnas gaismas, tāpēc pārbaudīt, kas notiks, ja tomēr, tāpat negribas. Vai nu viņi tur ir brīdinājumam, vai arī kāds tur augšā jau kaut ko. Sastopam kādu onkulīti, kurš devies agrā skrējienā, viņš pastāsta, pa kurieni varam tikt līdz augšai. Tālāk sastopam arī divas tantiņas, kuras sākumā noturam par policistiem, taču viņas tikai izvedušas pastaigā savus suņus ar lampiņām. Kāpiens uz augšu ir diezgan ilgs, pamazām kļūst arvien gaišāks.







Kalna virsotni sasniedzam īsi pirms saullēkta. Skati ir skaisti. Taču pie paša uzraksta gan nav iespējams tikt, viss norobežots ar sētu, nav variantu. Varam to apskatīt no otras puses, jo tagad jau esam virs tā. Ir labi tāpat.

Skats lejā uz Losandželosu ir varens, vienā kalna pusē ir Beverlihilsas pakalni, otrā ir ūdenskrātuve. Saule vēl ir mazliet zem horizonta, aiz kalniem, tāpēc redzama izteikta Zemes ēna. To te dienvidos vispār bieži var novērot, tā ir daudz labāk redzama kā mūsu platuma grādos. Pamazām nodziest pilsētas gaismas un to vietu aizņem saules gaisma. Diena ir sākusies. Mums pāri vēl pāris reizes pārlido kādas televīzijas helikopters ar lielu kameru tā priekšgalā. Iespējams, ka šorīt esam redzami kādā vietējā rīta šovā. :) Ap pusseptiņiem sākam kāpt lejup.

Šis bija forši.

Pārējo dienu pavadīsim Universal City – Universal studijas teritorijā. Kad mums to prezentēja, man radās iespaids, ka tur vairāk no pašas studijas, no filmu uzņemšanas, kaut kas interaktīva muzeja vai ekskursijas tipa veidolā, tāpēc pieteicos, taču izrādījās, ka nepārāk tā, tas ir atrakciju parks ar kino novirzienu.

Tā jau bija tīri forši visi tie 3 un 4D, lidot pakaļ Harijam Poteram uz slotas, minjoni, Juras laikmeta parks ar slapjiem krekliņiem un pārējo, mūmija un kas nu tur vēl. Tur ir labi izveidota Springfīlda – Simpsonu pilsēta un vēl visādas lietas. Var izbraukt studijas tūrē, kas ilgst nepilnu stundu, tur parāda šo to no filmu uzņemšanas laukumiem, dažus specefektus un tā. (Ja nu kas, iesaku sēdēt kreisās puses pašā malā, viss būs daudz labāk redzams.) Bet nu galvenais uzsvars tur ir uz atrakcijām. Turklāt, jo vēlāks, jo vairāk cilvēku saradās.

Man patika dzīvnieku aktieru šovs, un arī specefektu šovs bija interesants. Iespaidīgākais noteikti ir Ūdenspasaules šovs, tur risinās nopietnas cīņas, ir daudz ūdens, dūmu un pārsteigumu.

Mums jādodas prom tikai pusseptiņos vakarā, bet tik ilgi darīt tur nav ko. Bija variants, ka varu pievienoties otrajai komandai, kas jau trijos devās prom paskatīties uz slavenību aleju un zvaigznēm, taču viņi, pretēji iepriekš runātajam, tomēr netaisījās atgriezties, līdz ar to neatvestu mani atpakaļ un pat nebrauktu kaut cik šai virzienā, bet man vakarā būs jāved prom citus no šejienes, tā ka atkal nekur netieku, un vispār Agnese saka, ka "visu interesanto Losandželosā jau apskatījām, nekā cita te nav". Dūdiņ, mums ir atšķirīgas interesantā definīcijas!

Izgāju pastaigā pa apkārtni, taču tur nekā nav, nekādu parku, nekādu veikalu, nekā, tikai mājas, ielas un liels karstums, tāpēc ir sastopami tikai daži gājēji. Papētīju kartē, ka samērā netālu ir Mulholland Drive, domāju aizstaigāt un vismaz pie plāksnītes nofotografēties, taču ietve tai virzienā vienkārši beidzās, tālāk nekā. Aizbraukt varētu, aiziet ne, pa ielu ar tādu satiksmi iet lolnokthx.

Sagaidīju norunāto tikšanās laiku, izrādījās, ka daļa bija devušies prom jau ātrāk. Nesaprotu, kāpēc bija vajadzīgs palikt tur tik ilgi, viss sen apskatīts un piedzīvots, darīt vairs neko nevar, taču prom braukt nedrīkst. Toties tagad atkal jābrauc pa tumsu. Vienojāmies daļēji izbraukt pa Route 66 sākumu, nevis uzreiz pa šoseju. Redzēju, ka šķērsoju Madison avenue un vēl kādu slavenu nosaukumu, bet nu kopumā mani Losandželosas iespaidi ar to arī beidzas.

Nogurums tāds, ka, braucot uz moteli, gandrīz izraisīju divas avārijas. Vienreiz uz šosejas nokaucināju riepas, kad pamanīju priekšā braucošo mašīnu pēkšņi esam pārāk tuvu priekšā, pēc tam pilsētā gandrīz iegriezu vienam sānā, mainot joslu. Es esmu pārguris. Turklāt ne es vienīgais – Salvis un Laura ir gulējuši dažas stundas, Daumants iepriekšējā dienā tai observatorijā sāka klanīt galvu, uz mirkli kaut kur atbalstoties vai apsēžoties. Atzinos, ka vakar tur, lai arī cik interesanti bija, darīju tieši to pašu. Labi, šorīt celties četros neviens nespieda, tas bija brīvprātīgi, bet tā sajūta jau nav tikai šodien.

Motelī bijām vēlu, istabiņās netiekam, jo Agneses vēl nav. Kad ieradās, pateica, ka rīt jāizbrauc ap septiņiem.

Ēmm.. Tagad ir pāri pusnaktij.

Pateicu, ka tik agri necelšos un nekur nebraukšu, tas nav iespējams. Agnese atbildēja: "labi". Mani sagatavotie argumenti izrādījās nevajadzīgi, viņa vienkārši piekrita. Šodien mums pievienojās Rihards un Madara, un Rihards jāpiereģistrē kā otrais šoferis manai mašīnai. To viņi no paša rīta izdarīs, nomas kantora filiāle ir kaut kur tepat netālu. Sarunāju ar Lauru un Salvi, ka gulēsim līdz kādiem deviņiem vai vēl, gribēju no rīta arī paspēt nopeldēties baseinā (te ir!), un braukšu viņu mašīnā, jo manējā jau būs prom, Agnese brauks ar to, tāpēc vieta būs. Manuprāt, labs plāns.

Šodien arī 90 jūdzes.

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)