Pa to laiku man sācis zust ne vien laiks, bet arī lietas. Nesen pēkšņi pazuda dzīvokļa atslēgas, turklāt no iekšpuses, ne pa ceļam, bet tās vismaz vēlāk atradās – no ārpuses. Toties mājas atslēgas joprojām ir "kaut kur". Zinu, kur bija, nezinu, kur palika. Savukārt maksājumu karšu maiņa šogad ir standarta piedāvājumā – jau trīs šogad. :| Vismaz PIN kodi kļūst arvien savdabīgāki – iepriekšējais bija džekpots ar 777, tagad ir vēl kaut kas vispār. Ik otru rītu no dzīvokļa izeju trīsreiz, jo divreiz kaut ko aizmirstu.

Saņēmu zvanu un uzaicinājumu dalībai kādā starptautiskā bērnu radioamatieru nometnē Igaunijā šonedēļ. :| Nopietni. :| Igaunijā. Tartu. Tur būs igauņi, latvieši, zviedri, krievi, lietuvieši, ESTCube-1 cilvēki. :| Mēs tad atteicāmies. :|

airBaltic atsūtīja kārtējo spamu, un es uzķēros – nopirku pēdējo biļeti uz Londonu septembrī. Jau pagājušajā gadā gribēju doties uz kādu konferenci, šogad tiešām došos. Manam hobijam ir konference, turklāt to rīko paši, nevis kaut kas komerciāls. Piereģistrējos dalībai, rezervēju viesnīcu. Būt ārzemēs vienam man vispār ir diezgan bail, bet citādi pāri tikt nevar.

Šogad esmu piedalījies tikai vienās sacensībās. Kaut kā. Kaut kā. Bijām ar brālēnu Smiltenē – bija lieliska trase, bija +30°, man gāja viegli, dažus kilometrus līdz beigām izbraucu caur upīti, un no aizmugures atskanēja: "Mīkstais!", uz ko varēju vien: "Jāā..", tāpēc piestāju nomainīt riepu.

Šogad biju plānojis pārtikt no senāk ievārītajiem ievārījumiem, bet nenoturējos - ir jauni papildinājumi.

Sākot mīties uz Rīgu pirmdienā pirms saullēkta, pirmā ēna ir apmēram tik gara:
   __o
 _ \<_
(_)/(_) _______________________________________________________...

Man patīk vannasistabā sataisīt pirtiņu, piecelties kājās līdz griestiem un ieelpot mākoni.